Dzīve & Stils / Pilsētvide
Lielākā daļa Latvijas Pasta nodaļu nav pielāgotas cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" norāda, ka daudzās filiālēs iekļūšana pastā ir neiespējama un iekštelpu izkārtojums neatbilstošs. Latvijas Pasts problēmu atzīst un līdz 2026. gadam sola pārveidot visas nodaļas, lai tās būtu pieejamas arī apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Daugavpilī, Esplanādes purvājā, kas atrodas netālu no paša pilsētas centra, Purva takas izbūve tiks pabeigta tikai nākamnedēļ, tomēr daži nepacietīgākie daugavpilieši jau paspējuši iemēģināt jaunizbūvēto laipu ar slēpņiem un skatu torņiem, izmetot riņķi purvājā. Šim izaicinājumam nespēja pretoties arī LSM.lv.
Līvas kapos Liepājā atdusas divi jauni cilvēki – Elza un Nikolajs. Viņu traģisko mīlas stāstu salīdzina gluži vai ar Šekspīra darbu "Romeo un Džuljeta". Kopš traģiskajiem notikumiem, kas ir daļa no Liepājas vēstures, pagājuši vairāk nekā 100 gadi. Vai mūsdienās šādi stāsti jāpopularizē un jāatgādina?
Četru valstu – Latvijas, Spānijas, Itālijas un Čehijas profesionālo izglītības iestāžu studenti – topošie radošo industriju profesionāļi kopīgā "MultiGreen" projektā "Radoši cilvēki zaļākām pilsētām" meklēja iespējas, kā rosināt cilvēkus uzlabot dzīves kvalitāti, radoši integrējot mākslu un dabu. Rezultātā Daugavpils "Saules skolā" tapa piecas videofilmas, kurās jaunieši piedāvā savu redzējumu, kā sabiedrībā aktuālas vides tēmas – atkritumu šķirošanu, pamesto dzīvnieku problēmu vai zivju skaita samazināšanos upēs, atspoguļot caur interaktīviem mākslas objektiem pilsētvidē. Divas no šīm videofilmām plūca laurus starptautiskajā konkursā, iegūstot gan otro vietu, gan skatītāju simpātijas balvu.
Spēļu un atpūtas vietu skaits Rīgas apkaimēs nākamajā gadā palielināsies par 17, un kopumā galvaspilsētas dzīvojamos rajonos tādu vietu skaits būs jau vairāk nekā 120. Tāds ir pašvaldības plāns. Atpūtas vietu projektēšanai nepieciešamās naudas piešķiršanu vienbalsīgi atbalstīja domes atbildīgā komiteja.
Smaržīgas rozes, skarbā saulesactiņa, miķelīši, dālijas – šie ir tikai daži no augiem, kas ziedēs vēsturiskajā dārzā Kuldīgas vecpilsētā. To veido pie 19. gadsimta vidū celtas ēkas, kur šobrīd atrodas restaurācijas centrs. Ieceres īstenotāji no biedrības "Kultūras projektu koordinācijas centrs" vēlas atdzīvināt vēsturisko dārzu tradīciju vecpilsētā.
Padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas laika zobs nav saudzējis, un lielu daļu akūti vajag renovēt. Lai iedzīvotājus par šādu soli pārliecinātu, nepieciešams parādīt, kādā stāvoklī ir viņu ēka un ko viņi varētu iegūt ar renovāciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja Dace Vārna.