Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Latvijas Nacionālais dabas muzejs ar krāšņu izstādi "Rožu dārzs 2024" aizsāks šā gada dārzkopības izstāžu sezonu. Izstāde būs atvērta no 5. līdz 8. jūnijam, un tajā varēs sasmaržot un apbrīnot vairāk nekā 100 rožu, informēja Nacionālā dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Pirms senai mājai sāk mainīt jumtu, vispirms jānovērtē un jāsaremontē pamati. Ja ēkai nav hidroizolācijas, jāsāk ar to, un tikai tad var domāt par jumtu un izvērtēt tā konstrukcijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica namdaris Tālis Sala.
Šobrīd apmeklētāju straumes plūst uz Latvijas Universitātes (LU) Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu "Babīte", kur visā savā krāšņumā zied rododendri.
Ir maija izskaņa. Dārza sezona sen jau sākusies, bet šis ir tas laiks, kad pilnībā ievijos dārzā. Var vienkārši kaut uz zemes zālē apgulties un patīkamās nopūtās priecāties par pilnīgi visu un elpot. Mūsu ģimenes mazdārziņš atrodas Lucavsalas pašā galā, Kazas sēklī. Dārzam uz Rīgas salas tomēr ir arī savi trūkumi. It īpaši, ja dārzs pat neatrodas gluži uz salas, bet gan sēkļa, kas te izveidojies salīdzinoši nesen.
Lai rastu iespēju arī cilvēkiem ratiņkrēslā pašiem izaudzēt un rūpēties par kādu stādiņu, Kuldīgas novada aprūpes namā "Valtaiķi" izveidotas augstās dobes. Tas vairāk dod māju sajūtu un iemeslu izkustēties, pārliecināti nama darbinieki. Finansējums dobju izveidei un stādu iegādei rasts Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā "Pats savam saimes galdam". Šogad Latvijā to īsteno 28 bezpeļņas organizācijas.
Karstums un saule šajās dienās pavēruši visu Dobeles ceriņu dārza 300 šķirņu ceriņu ziedus. Šis laiks, kas ir gana īss, nav ieplānojams nevienā kalendārā un paredzams nevienās prognozēs. Bet brīdī, kad tas notiek, jātver katra minūte un mirklis. Tieši tāpēc ziedu mīļotāji šajās dienās vienu no Eiropā lielākajām ceriņu kolekcijām burtiski gāž riņķī.
Straujajā ziedēšanas laikā strauji mostas arī kaitēkļi – uz ogu krūmiem, priedēm un rozēm jau manītas laputis, bet atmostas arī tīklērces, zāģlapsenes un tripši. Lai kaitēkļus apkarotu laikus, jāveic dažādi profilakses pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Uz Rundāli skatīties rozes – šāds vasaras maršruts daudziem jau ir iestaigāta taka. Taču tagad Rundāles pils dārza komanda piedāvā vērot ko neparastu – visai avangardiskus pavasara ziedu salikumus, kuros svarīgu lomu spēlē tulpes un narcises. Kā Latvijas Radio pastāstīja dārza pārzine, iedvesma košajai ainavai smelta pēdējā Kurzemes hercoga Pētera un viņa sievas portretos.
Pirms gaidāmās salnas kārtīgi salaistīt dārzu, jo sauss dārzs cietīs krietni vairāk nekā nesalaistīts, bet salnas skartos sabrūnējušos augus uzreiz nenorakstīt, dodot tiem iespēju pašiem parādīt, kā izdevies pārciest laikapstākļu radītās grūtības – tā Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" ieteica stādaudzētavas "Dārzs zem saules" saimniece Antra Batraka.
Tiem, kas pasteigušies ārā izstādīt vasaras puķes, bargie laika apstākļi dobēs varētu būt nodarījuši postījumus. Kā saprast, vai salnas skartas vasaras puķes iespējams glābt, skaidroja Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcas vadītāja Laima Ozoliņa.
Dabas daudzveidības klātbūtne dārzā veido vienotu sistēmu – putni apēd kukaiņus, neļaujot tiem pārlieku savairoties, puķes piesaista apputeksnētājus, kas apputeksnē arī kultūraugus, mitru ieplaku un stūrīšu atstāšana palīdz regulēt mitrumu, norādīja Latvijas Dabas fondā (LDF), aicinot nebaidīties no neliela mežonīguma un savvaļīguma dārzā, jo tieši tas bieži vien ir dabas daudzveidības rādītājs.
Pēc ziemas, kas negaidīti bija atgriezusies aizvadītajā nedēļā, daudziem pati galvenā aktualitāte ir dārza darbi. Aizvien vairāk izskan aicinājumi sēt un audzēt kādreizējās Latvijai raksturīgās šķirnes, bet daudzām sēklas vairs nav pieejamas, un ir vajadzīgs liels darbs, lai tās atkal būtu mūsu dārzos. Tas ir arī stāsts par Latvijas dzelteno ābolu kāli, kurš, pateicoties biedrības "Slow Food Straupe" iniciatīvai, atkal tiek audzēts. Doma ir dārzos arī atgriezt ģimenes sīpolus.
Dzīvojot Latvijā, var šķist pašsaprotami iziet dārzā un saplūkt dilles, ēst ogas no krūma un rudenī piedalīties kartupeļu talkās. Ja pašiem nav sava dārziņa, tad mūsu vecākiem, vecvecākiem vai draugiem ir, un viņi mūs apgādā ar kabačiem, puķēm un citām dārza veltēm arī tad, ja nemaz to nelūdzam. Bet kas notiek tad, kad pārceļamies dzīvot prom no dzimtenes un šīs tik ierastās mazdārziņu kultūras? LSM.lv sarunājās ar piecām latvietēm Francijā un Lielbritānijā.
Pavasarī dārzu un augļu kokus svarīgākais nosargāt no salnām un kārtīgi pabarot ar mēslojumu. Mēslojot jāņem vērā, ka vajadzīga gan saules gaisma, gan mitrums, lai augi mēslojumu spētu uzņemt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Daudzīvokļu namu iedzīvotājiem ir vājas zināšanas jautājumos par namu pārvaldniekam izvirzāmām prasībām un to darbības kvalitātes rādītājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja jurists Jānis Uzulēns, savukārt namu pārvaldniece Irēna Rusiņa norādīja, ka nereti iedzīvotājiem šķiet – pārvaldniekam jādara viss, taču tā nebūt nav.
Bērzu sulu tecināšana Latvijā ir tradīcija. Sākoties sulu laikam, speciālisti ar padomiem neskopojas, piemēram, nevajadzētu urbt jaunos bērzos, un jāatceras, ka bērzu sula no katra koka garšos citādāk; saulainākā vietā auguša bērza sula būs arī saldāka. Ne visi zina kādu arboristu viltību – sulu no bērziem var iztecināt arī no nogriezta zara, turklāt mazāk kaitējot kokam, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Ir klāt pavasaris un jauna sezona, kurā izaudzēt savai ģimenei veselīgu ražu. Šo rosību veicinot, dažādās Latvijas vietās darbību uzsākuši arī sēklu maiņas vēstneši no Latvijas Permakultūras biedrības. Sēklu maiņa ir neformāla kustība pašu vākto sēklu apmaiņai loloto un mantoto kultūraugu saglabāšanas nolūkos.
Šogad pavasaris atnācis ar ideāli piemērotu laiku augļu koku griešanai. Rindā uz griešanu gaida ogulāji, daudzgadīgās graudzāles un košumkrūmi, kas zied vasaras otrajā pusē un rudenī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
To, ka atklājumus botānikā var veikt arī siltumnīcās un dārzos, pierādījuši Lielbritānijas dārzkopji – atjaunošanas laikā kādas Dienvidjorkšīras pils ziedu mājā no jauna atklātas vairākas retas kamēliju šķirnes.
Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, arvien vairāk rodas vēlme ikdienas maltītē iekļaut vai nu veikalā pirktus vai paša audzētus zaļumus. Dažādi zaļumi, sākot ar lociņiem un dillītēm un beidzot ar dažādiem citiem garšaugiem, ir ļoti nepieciešami cilvēka organismam – īpaši pēc garā ziemas perioda, kad visiem trūkst saules gaismas. Ar gaļu un piena produktiem, kā arī vārītiem vai konservētiem dārzeņiem būs par maz veselīga uztura nodrošināšanai.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
