Aprīļa nogale Latgalē jau tradicionāli iezīmējas ar gadskārtējām Latgales podnieku dienām. Latgales podnieku darbnīcās notiek atvērto durvju dienas – paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem, keramikas cepļu kurināšana un atvēršana, iespēja iegādāties tikko no cepļa izņemtus traukus, izstāde un teorētiskie lasījumi muzejā par tautas lietišķo mākslu.
Autora ziņas
Pērn par atzīmējamo dienu kalendārā 27.aprīlī ierakstītā Latgales kongresa diena šogad ar plašu un vērienīgu programmu tiks atzīmēta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sestdien, kur sabrauks Latgales literāti, dzejnieki un kultūras darbinieki prezentēt savus pēdējā laikā tapušos darbus latgaliešu kultūrā. Neiztrūks danču, dokumentālā kino, jaunāko dzejas un literāro darbu prezentāciju un jaunāko grāmatu atvēršanas svētku.
Šogad pirmo reizi Rīgā un Latgalē tiks atzīmēta pērn atceres un atzīmējamo dienu sarakstā iekļautā Latgales kongresa diena, kas noteikta 27.aprīlī par godu 1917. gada Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā. Latgales kongresa dienai veltītie pasākumi tiks iesākti trešdien, 24. aprīlī, Saeimā, kur notiks vēsturiskā Latgales latviešu kongresa dienai veltīts svinīgs pasākums.
Daugavpilī prezentēta Annas Rancānes grāmata "Aiz azara bolti bārzi…”, kas ir veltīta Terēzei Brokai – izcilai diriģentei un mūzikas pedagoģei, kuras talants bija un paliek ne vien Daugavpils, bet arī visas Latgales un Latvijas lepnums. Radi, draugi, kolēģi un mūzikas cienītāji kuplā skaitā sanāca kopā, lai godinātu Terēzes Brokas dzīvi un neatsveramo ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstībā.
Ar pseidonīmu “Liepa” Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentūras kartotēkā atrastais Latgales kultūras darbinieks, mūziķis Andris Eriņš sevi sauc par “dubultaģentu”, jo patiesībā 1979. gadā VDK struktūrā tika iefiltrēts, lai pret tā laika varu vērstiem disidentiem ziņotu, par kādiem cilvēkiem tiek vākta informācija. Savukārt Latgales Kultūras centra izdevniecības ilggadējais vadītājs Jānis Elksnis aģentūras kartotēkā varējis nokļūt, jo tolaik strādājis arodskolā, par kuras skolēniem regulāri tika pieprasīta informācija.
2019.gada februāra beigās pasniegs Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2018". Godinot un īpaši izceļot aktivitātes, sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē, balva 24.februārī tiks pasniegta jau vienpadsmito reizi. Uzsākot jaunu desmitgadi, balvu saņems 11 latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, norises un personības.
33 gadus vecais Armands Klūga dzīvo Jēkabpilī un strādā ugunsdrošības jomā. Viņu interesē makšķerēšana un medības, tāpat patīk vadīt automašīnu un braukt ātri. Par atļautā ātruma pārsniegšanu ne reizi vien izpelnījies sodus, atzīst Armands – viens no 100 "statistiskajiem tautiešiem".
Brīvības iela Krāslavā būvēta vēl grāfu Plāteru laikā un ir arī vecākā iela pierobežas pilsētā. Iela vairākkārt mainījusi nosaukumu, bet arī šodien tajā ir vairākas frizētavas, policijas iecirknis, dzimtsarakstu nodaļa, dažādi veikali, bet stūra mājas aptieka ielā darbojas kopš 1811.gada. Vietējie te pastaigājas, dodas iepirkties un ielu aktīvi izmanto arī, pārvietojoties ar automašīnām, bet svētkos tā transportam tiek slēgta un pārtop par gājēju ielu.
Svētceļnieki un ticīgie pirmdien Aglonā pulcējās jau no plkst. 9 rītā, ierodoties pa vienam, kā arī draudžu organizētos autobusos un speciāli norīkotos sabiedriskā transporta papildreisos. Latvijas Radio vēstīja, ka Aglonā ieradušies ap 240 garīdznieku no dažādām valstīm. Tiek lēsts, ka misē Aglonā pulcējās no 40 000 - līdz 45 000 svētceļnieku.
Ar mērķi veicināt jauniešu interesi par uzņēmējdarbību un par savu uzņēmumu veidošanu, jauniešiem Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā jau otro gadu notiek trīs dienu neformālās apmācības jeb motivācijas nometne "Kļūsti par uzņēmēju". Tajā tiek organizētas dažādas aktivitātes, lai veicinātu un attīstītu novada skolēnos un jauniešos "uzņēmēja gēnu". Lai arī nometne sākotnēji bija paredzēta vidusskolas vecuma jauniešiem, šogad tajā piedalās arī vairāki studenti un augstskolu beidzēji – kopumā 15 novada jaunieši.
Daugavpils pilsētas pašvaldībā apsver iespēju izveidot jaunu apskates objektu no Iekšlietu ministrijas pārņemtā padomju laika civilās aizsardzības bunkurā. Savulaik tas ticis būvēts kā objekts, kurš var darboties ķīmiskā un radioaktīvā piesārņojuma apstākļos, bet tagad tas ir pamests un neizmantots. Pilsētnieki un tūrisma pārstāvji ideju par jaunu tūrisma objektu atzīst par labu, tikmēr pašvaldība organizēs īpašu darba grupu, lai apzinātu objektā nepieciešamos ieguldījumus.
Svētdien, 22. jūlijā no plkst.11.00 līdz pusnaktij, Rēzeknes novada Lūznavas muižā un tās parkā notiks jau trešais mākslu, mūzikas un garšu festivāls Mākslas pikniks, kurā līdzās svētdienīgai piknika baudīšanai varēs baudīt, mūzikas grupu koncertus, mākslas plenērus, izstādes, laikmetīgās dejas, cirka un leļļu izrādes, kā arī piedalīties Lūznavas muižas jaunā keramikas padedzināšanas cepļa izņemšanā, kur iepriekšējā vakarā savus darbus ievietojuši būs vietējie podnieki.
Vismaz trīs Latgales reģiona Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) jeb ātrās palīdzības brigāžu darba laiks no augusta vidus tiks saīsināts. Ludzas novada Rundēnos, Varakļānos un viena brigāde Rēzeknē turpmāk strādās nevis diennakts režīmā, bet uz izsaukumiem izbrauks tikai dienas laikā. Nakts izsaukumus apkalpos citas tuvumā esošās brigādes. Jaunie darba apstākļi raisījuši neizpratni ātrās palīdzības dienesta darbiniekos. Bažas par kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanu pauž arī vietējie iedzīvotāji, tomēr dienesta vadība mierina – visi attālāko reģionu pacienti arī nakts stundās tiks apkalpoti.
Šogad Latgalē, lielākoties pateicoties vēstures entuziastiem un arī jaunākajām tehnoloģijām, atklāti pieci jauni pilskalni, kas viena gada griezumā ir ievērojams skaits. Kopumā Latvijā ir aptuveni 480 apzinātu pilskalnu, un liela daļa no tiem atrodas tieši Latgalē, tomēr vēstures izzinātāji uzskata, ka joprojām pastāv iespēja atklāt aizvien jaunus vēstures lieciniekus. Taču bažas rada tas, ka liela daļa pilskalnu nav sakopti un praktiski ir nepieejami interesentiem vai tūristiem, to saglabāšana vai uzturēšana lielākoties ir uz vietējo pašvaldību un īpašnieku pleciem.
Pirms diviem gadiem Daugavpilī uzsāktais promenādes izveides darbs Daugavas labajā krastā tā īsti joprojām nav sācies. Daugavpils pašvaldība vaino projektētāju firmu, kas joprojām nav iesniegusi būvprojektus, savukārt projektētāji, lai arī savu vainu nenoliedz, neslēpj arī to, ka Daugavpils attiecīgās iestādes savas prasības laika gaitā mainījušas, kas paildzinājis darbus. Pēdējais gala termiņš būvprojektētājiem noteikts 18.maijs, pēc kā pašvaldība vērsīsies ar prasību pret uzņēmumu.
27. aprīlī, dienā, ko latgaliešu aktīvās sabiedriskās organizācijas aicinājušas noteikt par Latgales dienu Latgales kongresa atcerei, Rēzeknē pašaizliedzīgajam un aktīvajam latgaliešu sabiedriskajam darbiniekam Vladislavam Locim tiks atklāts piemineklis – liels neregulāras formas akmens, ko pa vidu pāršķeļ izgaismots avots, simbolizējot izpostīto pasauli, bet pāri tam grāmata kā tilts starp dzimteni un trimdu.
Ar četrām ziemas epizošu filmēšanas dienām 20 grādu salā režisors Viesturs Kairišs uzsāk savas jaunās spēlfilmas “Pilsēta pie upes” filmēšanu. Kinolente, kuras pamatā ir Gunāra Janovska tāda paša nosaukuma romāns, latgaliešu valodā atainos skaudrās Latvijas 30. un 40. gadu vēstures lappuses, dažādās varas maiņas un to ietekmi uz mazas provineces pilsētas iedzīvotājiem. Galveno lomu filmā attēlos Dāvis Suharevskis no Rēzeknes novada Gaigalavas, arī pārējie aktieri un masu skatu atveidotāji lielākoties ir vietējie Latgales ļaudis. Šajās dienas filmas kadri tiek uzņemti Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē.
25.februāra pēcpusdienā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" norisinājās ikgadējā Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija. Jau desmito reizi apkopoti un godināti spilgtākie un nozīmīgākie sasniegumi latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Šajā reizē balvas pasniegtas 18 nominācijās kategorijās “Sabiedrība un kultūra“, “Literatūra“ un “Mūzika“.
Ik gadu Latvijā no ārvalstīm atgriežas vairāki simti bērnu, no kuriem puse Latvijas skolās nekad nav mācījušies. Visbiežāk reemigrantu bērniem nepieciešams papildu atbalsts latviešu valodas apguvei. Lai arī valdības noteikumi nosaka kārtību, kā šie bērni skolai jāatbalsta, finansējums tam nav paredzēts.