Ārpus Rīgas

Avīzes "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore par Rundāles domes piedāvātajām NIN atlaidēm

Ārpus Rīgas

Mazsalacā atjauno vēsturisko ceļu uz Valtenberģu muižu

Reemigrantu bērniem divas papildu stundas nedēļā uz skolas rēķina

Reemigrantu bērniem divas papildu stundas nedēļā uz skolas rēķina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ik gadu Latvijā no ārvalstīm atgriežas vairāki simti bērnu, no kuriem puse Latvijas skolās nekad nav mācījušies. Visbiežāk reemigrantu bērniem nepieciešams papildu atbalsts latviešu valodas apguvei. Lai arī valdības noteikumi nosaka kārtību, kā šie bērni skolai jāatbalsta, finansējums tam nav paredzēts.

Ar astoņus gadus veco Marku, kurš pēc dzīves Dubaijā kopā ar vecākiem šovasar atgriezies dzimtajā Latvijā un 1.septembrī uzsācis mācīties Rēzeknes 5.vidusskolas 2.klasē, iepazīstina klases audzinātāja Ingrīda Daugaviča, paskaidrojot, ka ar zēnu stundās tiek strādāts individuāli, “to, ko viņš nepaspēj vai nesaprot, to mēs pēc stundām apgūstam”.

Zēns nāk no jauktas ģimenes, kur saziņā izmanto ne vien angļu, bet arī krievu valodu, bet latviešu valodas apguvē pa šiem mēnešiem jūtams progress, stāsta audzinātāja, neslēpdama, ka pirmais laiks viegls nav bijis.

“Problēma man bija tas, ka angļu valodā es ne ļoti labi runāju. No skolas laikiem cik atceros, tik atceros, un ar tām frāzēm mēs arī sākām. Prakse parādīja - ja ar viņu uzreiz runā latviski, tas ir labāk,” stāsta audzinātāja.

Zēnam nedēļā tiek nodrošinātas divas papildstundas, kad viņš ar skolotāju individuāli apgūst latviešu valodu un citus mācību priekšmetus.

“Es redzu, ko viņš klasē neuzspēj, tad mēs pēc stundām pildām, runājam, tulkojam, rakstām,” saka audzinātāja.

Šobrīd Marks Rēzeknes 5.vidusskolā ir vienīgais tā sauktais reemigrantu bērns, kuram tiek nodrošināts papildu atbalsts. Skolas direktore Vija Poikāne neslēpj, ka sākumskolā to nodrošināt ir vieglāk.

“Mums nav šādas pieredzes darbam ar reemigrējošiem bērniem, nav praktiski nekādu normatīvo dokumentu. Ir skaidrs tas, ka viņiem ir jāsniedz atbalsts, bet, ja atbrauc bērns uz 4., vai īpaši uz 7. klasi un nerunā latviešu valodā… Un kādi ir mācību priekšmeti 7. klasē.... Un skolotāju, kuri pārzina angļu valodu, ir ļoti maz,” atzīst direktore.

No ārzemēm atgriezušos bērnu integrāciju skolās reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

“Ja skolā ierodas bērns, kurš iepriekš ir ieguvis izglītību Latvijā, tad papildu atbalsta pasākumi ir nodrošināmi viena mācību gada laikā. Un tas ir latviešu valodas un literatūras apguve, sociālās zinības un Latvijas vēsture. Savukārt tiem bērniem, kuri iepriekš nekad nav mācījušies Latvijā, šie atbalsta pasākumi ir noteikti obligāti no viena līdz trīs mācību gadu laikā,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Olita Arkle.

Nauda šādu individuālu stundu nodrošināšanai direktoram jāatrod skolai piešķirtajā mērķfinansējumā, kas tiek piešķirts dažādu atbalsta pasākumu nodrošināšanai.

Otrās lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils skolās šajā mācību gadā mācās 26 skolēni, kuri nesen atgriezušies no dzīves ārzemēs. Desmit šādi skolēni ir Daugavpils 9.vidusskolā. Skolas direktors Artūrs Fedotovs atzina, ka valsts iesaistei šādu bērnu integrēšanā būtu jābūt lielākai.

Lai arī pagaidām no ārvalstīm atgriezušos bērnu skaits nav tik liels un šobrīd nauda individuālu atbalsta pasākumu nodrošināšanai skolās tiek atrasta, tomēr reemigrējošo bērnu integrācijai skolā būtu jānodrošina atsevišķs finansējums, uzskata arī Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes pārstāve Ināra Sprindžuka.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem katru gadu Latvijā ierodas aptuveni 500 bērni, puse no kuriem iepriekš mūsu valstī nav mācījušies. Lielākoties šādi bērni integrējas galvaspilsētas un lielāko pilsētu skolās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti