Latgales diena pievērsīsies ģimenēm ar bērniem un īpaši uzsvērs mūsdienu latgalisko kultūru un valodas izpausmes. Pasākuma centrālais caurviju motīvs – literātes un dzejnieces Annas Rancānes jubilejas gads un devums latgaliskajā kultūrā. Tomēr ar pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latgales kongresa dienai veltītie pasākumi vien neaprobežosies.
Ontona Slišāna bērnu dzejas apkopojums “Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ”, Annas Rancānes dokumentālā ielūkošanās izcilās Vispārējo Dziesmu svētku goda virsdiriģentes Terēzes Brokas dzīvē grāmatā “Aiz ezera balti bērzi…” un pašas autores dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, dokumentālais kino “Latgalīši Pīterpilī” un smaržīgie un neparastie Anneles Slišānes 100 austie deči un stāstu grāmata – tas viss un vēl ne mazums aizvadītā gada laikā radīts Latgalē, atklājot latgalisko kultūru un novada kultūras unikalitāti, un, protams, latgaliešu valodu. Šādi atskatoties uz pērn padarīto, atklājot arī pavisam jaunas grāmatas, ar dziesmām, dančiem, kino skatīšanos, īpašu datorspēļu spēlēšanu un citām kultūras aktivitātēm visai koncentrētā veidā šo sestdien, 27.aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atzīmēta Latgales diena.
Te gan jāpiezīmē, īpaša diena Latgales novadam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nav nekāds jaunums, bet jau zināma tradīcija, uzsver Latvijas Nacionālajā bibliotēkas direktors Andris Vilks.
“Mēs 90.gadu sākumā, kad ciešāk saskārāmies arī ar kolēģiem Latgalē, Latgales bibliotēkām, sajutām, ka sabiedrība kopumā Latvijā tomēr nezina vai zina ļoti maz par Latgales kultūru, par Latgales valodu.
Un tā mums radās doma, ka Nacionālajā bibliotēkā varētu būt kāda īpaša diena, kas būtu veltīta ne tikai Latgales kultūrai, bet faktiski Latgalei kopumā, ar dažādām ievirzēm, arī politiskām ievirzēm. Tas bija tajā laikā, kad vispār neviens neiedrošinājās runāt par valodu un bija diezgan lieli aizspriedumi, un mums likās ka tas ir jālauž.”
Šogad Latgales diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā iedibina pavisam jaunu tradīciju, pasākumu veltot vēsturiskajam Latgales latviešu kongresam, kurš notika 1917.gadā Rēzeknē un bija nozīmīgs notikums Latvijas kā valsts veidošanās vēsturē. Šim notikumam par godu pērn Latgales kongresa diena, 27.aprīlis, ierakstīta arī kā atzīmējama diena kalendārā.
Pirmo reizi atzīmējot šo notikumu, bagātākā pasākumu programma šogad sagaidāma tieši Latvijas galvaspilsētā Rīgā un tieši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, par ko bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam nav šaubu – tā arī turpmāk būs īpaša tradīcija ne vien bibliotēkā, bet arī visā Latgalē un Latvijā.
“Es domāju, ka tas jau ir kaut kas tāds ļoti stabils, un es pieņemu, ka arī 27.aprīļa kontekstā Latgales dienai vajadzētu kļūt par stabilu notikumu mūsu valstī.”
Pasākumu organizatori šogad šim notikumam piešķīruši ne vien vēsturisku un kulturālu, bet arī ar spēcīgu un Latgalei nozīmīgu personību piesātinātu uzslāņojumu. Latgales dienu Nacionālajā bibliotēkā šogad caurvīs literātes, dzejnieces un publicistes Annas Rancānes motīvs. Viņai šogad apaļa jubileja un pēdējā gada laikā nenoliedzami arī nozīmīgs ieguldījums latgaliešu kultūrtelpā – divas grāmatas.
Viena no zīmīgākajām pēdējā laikā Latgalē iznākušajām grāmatām ir šī gada pašā sākumā izdotais Annas Rancānes vairāku gadu garumā tapušais dokumentālais stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu. Grāmatas nosaukums “Aiz azara bolti bārzi...” ir arī viena no tām latgaliešu tautas dziesmām Staņislava Broka apdarē, kas visspilgtāk raksturo Vispārējo latviešu dziesmu svētku goda virsdiriģenti, kas mūžībā devās neilgi pirms grāmatas iznākšanas. Un tāpēc, kā grāmatas autore Anna Rancāne atklāja grāmatas atklāšanas pasākumā Daugavpilī šī gada sākumā, viņai pašai grāmatas iznākšanas laiks bijis emocionāli smags.
Savukārt Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona” klajā nākusi pērnā gada rudenī, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliski, gan latviski.
“Prīca i klusiešona” ir jau astotais dzejnieces Annas Rancānes dzejoļu krājums. 2012.gadā iznāca Annas iepriekšējais dzejas krājums “Bezdelīgu pasts/Pylni kārmani dabasu”, saņemot gan Latvijas Literatūras gada balvas “LaLiGaBa” Speciālbalvu Latvijas literatūrā, gan Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” nominācijā “Labākā dzeja”.
Annas Rancānes devums šogad īpaši novērtēts ar lēmumu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt rakstniecei un dzejniecei Triju Zvaigžņu ordeni.
Arī Latgales diena šo sestdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā īpaši uzsvērs Annas Rancānes devumu.
Latgales dienas organizēšanā iesaistītais režisors Viesturs Kairišs, kuram arī pašam tieši šobrīd top kino filma “Piļsāta pi upis”, kuras galvenās filmēšanas vietas izvēlētas tieši Latgalē, uzsver – šogad Nacionālajā bibliotēkā tā nebūs vienkārši Latgales diena, tai būs daudz plašāks konteksts un vēriens.
“Tā ir tāda tautas diena, kur mēs runāsim lielākoties par to, kas šī gada laikā Latgales dzīvē noticis, bet caur vienu svarīgu prizmu – Latgales izcilākajai šodienas dzejniecei Annai Rancānei šis ir jubilejas gads, un tas ir tā kā caurviju motīvs. Bibliotēkā diena iesāksies no pašas augšas – no bērniem – un ies caur visiem stāviem līdz lejai. Būs divu Annas Rancānes šogad iznākušo grāmatu prezentācijas, un pašā lejā tas noslēgsies ar “Sovvaļnīks” disku “Pylni kārmani dabasu”, kas ir balstīts uz Annas Rancānes dzeju. Un tas ir, man šķiet, ļoti labs piemērs, kā tādi absolūti dažādi žanri kā smagais metāls un tāda romantiska lirika var sadzīvot kopā un veidot vienotu veselumu.”
Latgales diena Nacionālajā bibliotēkā šajā sestdienā būs pasākums ģimenēm ar bērniem un visām paaudzēm, un, kā atzīst Viesturs Kairišs, īpašs akcents tiks likts arī uz bērniem un jaunāko paaudzi. “Tas nav skatījums uz latgaliešu kultūru kā kaut ko aizejošu un pagātnes jaukumu, bet ar skatienu uz nākotni – bērni, valoda.
Mēs gribam gan sevi iepriecināt, gan citiem parādīt, cik daudzveidīga, interesanta un dažāda ir latgaliešu šodienas kultūra.”
Latgales dienā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks prezentētas arī vēl vairākas nesen Latgalē un latgaliešu valodā izdotās grāmatas, kā piemēram Jāņa Cibuļska grāmata “Patīseiba ir myusu”, novada vēstures izdevums “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās”, kā arī nupat izdotā Inetas Atpiles-Juganes dzejoļu grāmata bārniem “Lobuo i nalobuo” ar meitas Agnetes ilustrācijām. Tomēr kā uzsver Viesturs Kairišs, pasākumam nebūs vien literārs ieguldījums. Latgales diena pievērsīsies arī kontraversāliem jautājumiem, piemēram, Latgales karoga tēmai. Jāpiezīmē, ka neoficiālo, bet tomēr nu jau Latgali raksturojošo, zili balti zilo karogu Latgales dienā 26 metru garumā Nacionālajā bibliotēkā iecerēts izkarināt blakus tāda paša izmēra Latvijas karogam.
Latgales dienai veltītie pasākumi Latvijas nacionālajā bibliotēkā sestdien 27. aprīlī iesāksies plkst. 12.00 un turpināsies līdz pat vakaram, kad noslēgsies ar latgaliešu metāla grupas “Sovvaļnīks” koncertu.
Pašā Latgalē jauniedibināto Latgales kongresa dienu nu jau trešo gadu atzīmē Latgales skolās, kur novadu mācību stundas latgaliski vada dažādi kultūras un sabiedrībā zināmi ļaudis.
Tomēr vien pērn oficiāli kalendāros ierakstītās Latgales kongresa dienas pirmās oficiālās svinības iesākušās jau šodien Saeimā, kur notiek svinīgs vēsturiskā Latgales latviešu kongresa dienai veltīts pasākums. Pasākuma ietvaros Saeimas namā atklāta arī Latgales Kultūrvēstures muzeja veidotā Latgales kongresa simtgadei veltītā izstāde “Pāri slieksnim”.
Savukārt piektdien 26. aprīlī Latgales kongresa dienu pasākumu ietvaros Tieslietu ministrijā notiks seminārs par latgaliešu rakstu valodu, kurā Latgaliešu rakstu valoda tiks aplūkota izglītības un pētniecības kontekstā, piesaistot arī citu reģionālo un mazāk lietoto valodu piemērus.