Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +4 °C, A vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Jānis Lācis

LTV Kultūras raidījumu redakcijas žurnālists un LSM.lv autors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kā latvieši neraksta? Autori un grāmatnieki spriež par atšķirīgo no igauņu un lietuviešu literatūras
Kā latvieši neraksta? Autori un grāmatnieki spriež par atšķirīgo no igauņu un lietuviešu literatūras
Kādas literārās formas un tēmas biežāk izvēlas rakstnieki Lietuvā un Igaunijā, un kādām mazāk pievēršas latviešu autori? Mūsu kaimiņu neatkarības svētku mēnesī Rakstniecības un mūzikas muzejs rīkoja diskusiju ar nosaukumu "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra". Tajā mūsu rakstnieki, tulkotāji un grāmatu izdevēji citēja kaimiņvalstu autoru darbus un patiešām atrada gan atšķirīgo, gan vienojošo.
Ārvalstu mūziķi Latvijas orķestros – atšķirīga bagāža un impulss no ārpuses
Ārvalstu mūziķi Latvijas orķestros – atšķirīga bagāža un impulss no ārpuses
Pēdējos mēnešos, runājot par Latvijas profesionālo mūziķu atalgojumu, esam vairākkārt dzirdējuši, ka mūsu mūziķi izvēlas emigrēt un pieņemt darba piedāvājumus citu valstu orķestros. Taču nereti notiek arī pretējs process. Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO), kā arī Nacionālas operas orķestrī gan štatā, gan kā viesmūziķi iestrādājušies jau vairāki mūziķi no Rietumeiropas valstīm.
Iecerētais nodoklis no straumēšanas platformu abonēšanas maksas – ko tas nozīmē?
Iecerētais nodoklis no straumēšanas platformu abonēšanas maksas – ko tas nozīmē?
Līdz 16. februārim notiek Kultūras ministrijas rosinātā sabiedriskā apspriešana par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Filmu likumos, kas paredz straumēšanas servisiem finansiāli atbalstīt pašmāju kino veidošanu. Šāda prakse jau darbojas vairākās Eiropas valstīs un ir pierādījusi savu efektivitāti.
Kāda lelle ir Latvija? Tartu rotaļlietu muzejā «Eiropa spēlējas»
Kāda lelle ir Latvija? Tartu rotaļlietu muzejā «Eiropa spēlējas»
Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu šogad tiks atklātas izstādes publikai ar visdažādākajām interesēm un gaumēm. Šo izstāžu birumu uzsāk pilsētas Rotaļlietu muzejs, kurā atklāta ekspozīcija ar nosaukumu "Eiropa spēlējas".  No Skandināvijas vai Balkāniem, no britu salām vai slāvu zemēm katru valsti šajā izstādē pārstāv kāda simboliska lelle.
Dabas un tehnikas skaņas somu mākslinieka Marko Timlina darbos
Dabas un tehnikas skaņas somu mākslinieka Marko Timlina darbos
RIXC galerijā piedzīvojama somu mākslinieka Marko Timlina izstāde "Biti un baiti". Tajā izmantoti 30 gadus seni datoru diskešu lasītāji, kuru darbošanās rada ritmisku skaņu pasauli. Šos skaņu pasaules meklējumus ierīču elementos mākslinieks turpina arī performancēs.
Autortiesību bezgalības balvu pasniedz 19 autoriem
Autortiesību bezgalības balvu pasniedz 19 autoriem
Ik gadu Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) apkopo datus, cik plaši tiek publicēti un izmantoti Latvijas rakstnieku, komponistu, mākslinieku un citu radošo profesiju pārstāvju darbi. Produktīvākie no tiem saņem Autortiesību bezgalības balvu. Arī šogad to pasniedza 19 laureātiem par 13 darbiem.
Vai Stūra māja kļūs par vēl vienu aizslēgtu namu Rīgas centrā?
Vai Stūra māja kļūs par vēl vienu aizslēgtu namu Rīgas centrā?
Jau vairākus gadus Okupācijas muzeja ekspozīcija bijušajā VDK ēkā jeb Stūra mājā ir viens no populārākajiem ārzemju tūristu objektiem. Taču muzejs aizņem tikai nelielu ēkas daļu. Pārējā ir tukša, un šobrīd tajā jāveic neatliekami darbi. Ja tie netiks izdarīti, Okupācijas muzeja darbību tajā nāksies pārtraukt.
«Trombomānijas» koncertā latviešu un lietuviešu tautasdziesmas izskan džeza ritmos
«Trombomānijas» koncertā latviešu un lietuviešu tautasdziesmas izskan džeza ritmos
Latviešu un lietuviešu tautas dziesmas džeza ritmos. Tā ir programma, kuru jau vairākus gadus pilnveido Latvijas un Lietuvas mūziķu apvienība Laura Amantova vadībā. Muzikāli uzmanības centrā ir trombonu duets, kas šai grupai ir devis arī nosaukumu "Trombomānija". Nesen gan tromboni, gan latviešu un lietuviešu tautasdziesmas skanēja koncertā kultūras pils "Ziemeļblāzma" parkā.
«Kā bākas gaisma.» Top Riharda Vāgnera operas «Zigfrīds» koncertatskaņojums
«Kā bākas gaisma.» Top Riharda Vāgnera operas «Zigfrīds» koncertatskaņojums
Šonedēļ Cēsu Mākslas festivālā izskanēs kārtējā "Cēsu vāgneriānas" daļa. Tas būs Riharda Vāgnera tetraloģijas "Nībelunga gredzens" trešās operas "Zīgfrīds" koncertatskaņojums. Jau ierasti vāgneriānas koncertā piedalīsies ārvalstu solisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Tarmo Peltakoski vadībā.
Opera «Parīzes Dievmātes katedrāle» atgriežas pie klausītājiem
Opera «Parīzes Dievmātes katedrāle» atgriežas pie klausītājiem
Pie klausītājiem atgriezusies leģendārā Zigmara Liepiņa opera "Parīzes Dievmātes katedrāle" — tā pirmdien un otrdien skatāma Jūrmalas festivālā Dzintaru koncertzālē. Operas darbība norisinās mūsdienu apstākļos, starp mūsdienu varoņiem. 
Kašķi un pašapliecināšanās. Pirmizrādi piedzīvojusi izrāde «Vārdiņš» Liepājas teātrī
Kašķi un pašapliecināšanās. Pirmizrādi piedzīvojusi izrāde «Vārdiņš» Liepājas teātrī
Par ko var pārvērsties vienkārša draugu pasēdēšana, ja sarunas temats ir gaidāmā bērna vārds? Uz šo jautājumu atbild franču autoru Matjē Delaporta un Aleksandra de Lapateljēra luga "Vārdiņš". Režisors Dž. Dž. Džilindžers šo darbu iestudējis uz Liepājas teātra skatuves. Un kaut arī tā tiek dēvēta par komēdiju, patiesībā stāsts ir visnotaļ dramatisks.
Ne dievi, bet vienkārši puikas rada vēsturi. Saruna ar režisoru, festivāla «Artdocfest» direktoru Vi...
Ne dievi, bet vienkārši puikas rada vēsturi. Saruna ar režisoru, festivāla «Artdocfest» direktoru Vitāliju Manski
2. martā sākas viens no apjomīgākajiem dokumentālā kino festivāliem Austrumeiropā "Artdocfest". Nu jau trešo gadu festivāls pilnībā notiek Rīgā, un šoreiz tajā izrādīs 49 filmas. Kā ierasts, tie būs stāsti par to, kas satrauc pasauli un kino autorus. Arī šogad ir daudz pārsteidzošu darbu, atklāj festivāla dibinātājs un direktors Vitālijs Manskis.
Britu režisors Strongs Rīgā uzņem filmu par žurnālisti Annu Poļitkovsku
Britu režisors Strongs Rīgā uzņem filmu par žurnālisti Annu Poļitkovsku
2006. gada oktobrī Maskavā tika nogalināta pazīstamā žurnāliste un cilvēktiesību aizstāve Anna Poļitkovska. Britu režisors Džeimss Strongs šobrīd par viņu veido filmu, kurai lielākā daļa epizožu tiek filmētas Latvijā. Arī pirms 20 gadiem Dubrovkas teātrī Maskavā notikušais terora akts, kura rekonstrukcijai ir pielāgots Rīgas Kongresu nams.
Zelenska biogrāfija kā filmas scenārijs. Saruna ar žurnālistu Serhiju Rudenko
Zelenska biogrāfija kā filmas scenārijs. Saruna ar žurnālistu Serhiju Rudenko
Grāmatnīcu plauktus Latvijā ir papildinājis izdevums, kas stāsta par šobrīd vienu no ietekmīgākajiem valstsvīriem Eiropā Volodimiru Zelenski. Tās autors Serhijs Rudenko ir žurnālists un politisko notikumu apskatnieks no Ļvivas, kurš sekojis līdzi Zelenska transformācijai no aktiera un šovbiznesa pārstāvja līdz Ukrainas prezidenta amatam. Tieši par to arī ir grāmata. Ar oriģinālo nosaukumu "Zelenskis bez grima" ("Зеленський без гриму") tā iznāca 2021. gadā un ir tulkota 26 valodās. Izdevniecība "Latvijas Mediji" tagad šo darbu laiž klajā arī latviešu valodā. Ar nosaukumu "Zelenskis. Biogrāfija".
Aktiera transformācija politiķī – Volodimira Zelenska dzīves stāsts izdots grāmatā latviski
Aktiera transformācija politiķī – Volodimira Zelenska dzīves stāsts izdots grāmatā latviski
Par Volodimiru Zelenski šobrīd top raidījumi, raksti un grāmatas. Viņa prezidentūras sākumā, gadu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pie lasītājiem nonāca pirmā grāmata par Ukrainas prezidentu. Šobrīd ar nosaukumu "Zelenskis. Biogrāfija" tā nonāk arī pie latviešu lasītājiem. Tas ir stāsts par aktiera transformāciju politiķī un stāsts par jauna prezidenta pirmajiem soļiem sarežģītajos lielās politikas džungļos.
Kauņa noslēdz Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu
Kauņa noslēdz Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu
Šī gada sākumā līdzās Luksemburgas pilsētai Ešai un Serbijas Novisadai kā Eiropas kultūras galvaspilsēta programmu atklāja arī Lietuvas otrā lielākā pilsēta Kauņa. Aptuveni trīs tūkstošus pasākumu vienoja triloģija par Kauņas laikmetīgo mītu. Tās pirmā daļa ar nosaukumu "Sagraušana" notika janvārī, bet trešā – noslēdzošā – tika aizvadīta pagājušās nedēļas nogalē.
Latvijā koncertē ASV Jūras spēku rokgrupa «Flagship»
Latvijā koncertē ASV Jūras spēku rokgrupa «Flagship»
15. novembrī koncertu sēriju Latvijā sāk Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku Eiropā un Āfrikā rokgrupa "Flagship". Šie koncerti notiek, gan svinot Latvijas valsts neatkarības dienu, gan atzīmējot Latvijas un ASV diplomātiskās sadarbības simtgadi.
Pirmajai latviešu avīzei – 200; Jelgavas muzejā aplūkojama izdevumam veltīta izstāde
Pirmajai latviešu avīzei – 200; Jelgavas muzejā aplūkojama izdevumam veltīta izstāde
Pirms 200 gadiem pie retajiem latviešu lasītājiem nonāca pirmā avīze. Tās dibinātājs vācu mācītājs Karls Fridrihs Vatsons to nodēvēja par "Latviešu Avīzēm". Un tā pie latviešiem nonāk ziņas par notikumiem tuvākā apkaimē un pasaulē. Laikraksts iznāk Jelgavā, tādēļ tieši tur, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, šobrīd ir skatāma izstāde ""Latviešu Avīzes" 200: ceļā uz mediju sabiedrību".
Mēs cīnāmies, jo mīlam. Saruna ar Ukrainas aktrisi Ritu Burkovsku
Mēs cīnāmies, jo mīlam. Saruna ar Ukrainas aktrisi Ritu Burkovsku
Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā īpašs fokuss atvēlēts Ukrainas kino. Diskusijas, tikšanās ar nozares pārstāvjiem un, protams, jaunākās filmas. Viena no tām – režisora Maksima Nakonečnija "Tauriņa redze", šī gada darbs, kas izrādīts jau virknē pasaules festivālu, un Kannās tika izvirzīts divām balvām.
Ar adatu un diegu pret represijām. Rīgā viesojas Baltkrievu māksliniece Rufina Bazlova
Ar adatu un diegu pret represijām. Rīgā viesojas Baltkrievu māksliniece Rufina Bazlova
Pēc cilvēktiesību aizstāvju aplēsēm, Baltkrievijas cietumos šobrīd atrodas 1300 politieslodzīto, un šis skaits turpina palielināties. Jo īpaši represijas pastiprinājās pirms diviem gadiem, pēc protesta akcijām pret falsificētiem vēlēšanu rezultātiem. Tieši tad savu protesta akciju uzsāka arī Čehijā mītošā baltkrievu māksliniece Rufina Bazlova. Viņa par politieslodzītajiem stāsta ar izšuvumiem.
Izziņo 2023. gada Dziesmu un deju svētku programmu; rīkotāji vēlas papildu finansējumu
Izziņo 2023. gada Dziesmu un deju svētku programmu; rīkotāji vēlas papildu finansējumu
27. Vispārējie latviešu Dziesmu un 17. Deju svētki nākamgad notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Dziesmu svētkiem tie būs arī 150 gadu jubilejas svētki. Šajā laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi, kas noslēgsies ar koncertu atjaunotajā Mežaparka Lielajā estrādē. Zem nosaukuma "Kopā Augšup" tas varētu pulcināt ap 25 tūkstošiem dziedātāju, mūziķu un dejotāju. Kopumā plānots, ka svētkos dziedās, dejos un muzicēs vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti