Kā partijas "Stabilitātei!" līderis un Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs māna sekotājus par elektrības cenu veidošanos? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.
Autora ziņas
Pirms gada, sākot karu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka viņa valsts dodas atbrīvot Ukrainu no nacistiem. Tagad viņš melo, ka visa Eiropa bijusi Hitlera pusē jau Otrā pasaules kara laikā un Krievijai atkal esot jāaizstāvas pret visu kolektīvo Rietumu uzbrukumu. Kā gada laikā Krievijas dezinformācija pāraugusi arvien absurdākos melos?
Aptuveni 12 000 "Facebook" lietotāju noticējuši viltus konkursam, kurā piedāvāta iespēja bez maksas tikt pie jauna elektrovelosipēda. Fiktīvā konkursa "organizētājs" ir kāds anonīms konts ar nosaukumu "E-bike", kas izlozi piedāvā tikai janvārī izveidotās "Facebook" lapās dažādās valstīs un valodās. Patiesībā velosipēdi netiek izlozēti un konkursa "organizētāji", visdrīzāk, mēģina izkrāpt cilvēku bankas informāciju vai novirzīt viņus uz, iespējams, nedrošām interneta lapām.
Janvāra vidū Latvijas Meža īpašnieku biedrība izplatīja paziņojumu, kura virsrakstā aicina no Eiropas Savienības (ES) direktīvas svītrot "aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē". Asociācijas aicinājumu pārpublicēja daži ziņu portāli, un runas par "malkas aizliegšanu" sāka izplatīties arī sociālajos medijos. "Re:Check" secināja, ka biedrības paustais ir pārspīlēts un maldinošs. Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz nākotnē vairs ar dažādiem atbalsta mehānismiem neveicināt meža biomasas jeb koksnes kurināmā izmantošanu katlumājās, taču netiek plānots to aizliegt. Piedāvātie ierobežojumi attiecas uz centralizētās siltumapgādes katlumājām, kurās pamatā izmanto šķeldu. Tie neskar malkas vai cita koksnes kurināmā izmantošanu individuālajās krāsnīs.
Gada sākumā ASV strādājošais medijs "Politico" rakstīja, ka Eiropas Savienība joprojām pilda Krievijas kasi. Žurnālisti infografikā parādīja, ka pērn no februāra līdz augustam Eiropas Savienībā no Krievijas importēto preču vērtība bijusi lielāka nekā šajā pašā laika posmā gadu iepriekš. Vai Eiropas Savienības imports no Krievijas aizvadītajā gadā auga par spīti sankcijām?
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts") otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka telekanāls "Doždj" joprojām demonstrē necieņu pret Latvijas valsti un atsakās pildīt tās likumus, kas esot "vairāk nekā pretīgi". Kā argumentus šim viedoklim Brante minēja sekojošo: pēc licences zaudēšanas medijs esot teicis, ka lēmumu nepārsūdzēs, bet tagad to dara; tas maldinājis par plāniem Latvijā, uzreiz cenšoties iegūt licenci citā valstī; medijs savām pārraidēm joprojām nav nodrošinājis skaņu celiņu latviešu valodā. "Re:Check" secināja, ka divi pirmie deputātes apgalvojumi neatbilst patiesībai, bet trešais nav pamatots.
Sociālo mediju telpā Latvijā kļuvuši populāri dažādi ieraksti, ka valdības cenšas atbrīvoties no skaidras naudas, jo banku norēķini ļaujot sabiedrību kontrolēt. Nesen vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar kādu ierakstu, kurā paziņots, ka skaidra nauda ir "karalis". Tajā stāstīts, ka vienmēr vajagot maksāt tikai ar to, un uzburta idealizēta aina, kā šādā gadījumā naudas summa paliekot nemainīga.
Iepriekšējā Saeima savā pēdējā sēdē oktobra beigās gandrīz vienbalsīgi nolēma palielināt minimālo algu. Nākamgad tā būs 620 eiro, bet vēl pēc gada – 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pret to iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija. Uzņēmēji netiekot uzklausīti, viņiem pārāk strauji augšot darbaspēka izmaksas, par to varot lemt tikai jaunā Saeima.
Jau drīz pēc vēlēšanu pirmajiem rezultātiem sociālajos medijos sāka izplatīties vēstījumi par "nozagtām vēlēšanām". Gan dažādi anonīmi profili, gan pazīstami dezinformatori sēj šaubas par Latvijas 14. Saeimas vēlēšanu godīgumu. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) norādīja, ka šobrīd tādām aizdomām nav nekāda pamata. Arī Valsts drošības dienesta (VDD) sniegtā informācija to apstiprināja.
Vai 99,9% tiesnešu Saeimā apstiprināti bez debatēm? Kāda ir Latvijas policistu alga, cik atvēlam iekšējai drošībai, un vai skolās nemāca, ka zagt ir slikti? "Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni!".
"Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni". Pēc katras tematiskās diskusijas, kurās aicināti piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidāti, pārbauda viņu izteikumu atbilstību faktiem.
"Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni". Pēc katras tematiskās diskusijas, kurās aicināti piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidāti, pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem.
Sociālajā medijā "Facebook" popularitāti guvis kāds video ar "Jaunās paaudzes" mācītāja Alekseja Ļedjajeva vēstījumu par vakcīnām. Savā runā Ļedjajevs pārstāsta sazvērestības teorijas, tās balstot it kā bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera teiktajā par plānu ar vakcīnām samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu. Taču Kisindžers neko tādu nav teicis un nepastāv arī Ļedjajeva piesauktā eigēnikas padome.
Populārs mīts saistībā ar vakcīnām ir to it kā atstātās sekas uz grūtniecību un auglību. Eiropas Savienībā apstiprināto "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pētījumos grūtnieces neiekļāva. Farmācijas kompānijas pat piestrādāja, lai šo cilvēku grupu no testiem izslēgtu. Piemēram, "Pfizer" pirms katras vakcīnas devas saņemšanas sievietēm lūdza veikt grūtniecības testu. Ja tas bija pozitīvs, pētījumā ētisku apsvērumu dēļ piedalīties nevarēja. Taču šī pieeja arī raisīja spekulācijas.