Gluži kā todien pirms 100 gadiem, arī šajā 11. novembrī zvanīs baznīcu zvani - vēstot par Latvijas armijas uzvaru. Simto gadadienu, kopš Latvijas armija satrieca Bermonta karaspēku un atbrīvoja Rīgu, atzīmēs ar iedzīvotāju plašu dalību. 11. novembrī ikviens aicināts piedalīties tautas gājienā, jo toreiz - 1919. gada novembrī - ienaidnieku uzvarēt palīdzēja lielais sabiedrības atbalsts armijai.
Autora ziņas
Gripas intensitāte Latvijā aizvien ir ļoti zema, vērtē epidemiologi. Reģistrē tikai atsevišķus gadījumus. Arī citur Eiropā gripas izplatība ir zema. Līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kāda būs šī gripas sezona. Taču šobrīd, vēl pirms gripas epidēmijas sākuma, ir īstais laiks vakcinēties pret gripu, norāda speciālisti.
Partija "Gods kalpot Rīgai” sestdien, 2. novembrī, kongresā aicināja partnerus stiprināt Rīgas domes koalīciju, par kuras stabilitāti pēdējā laikā izskan šaubas pat no koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem. Kongresā partija pieņēma rezolūciju "Par komandas darba stiprināšanu”. Tajā aicina partnerus vienoties par efektīvu mehānismu sadarbības stiprināšanai kopīgam darbam pašvaldības iedzīvotāju interesēs.
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zināšanas par HIV infekciju aizvien ir vājas, secināts pētījumā "Mīti un patiesība par HIV pārneses ceļiem". Lai arī HIV no saslimšanas, kas vairumā asociējas ar "nāves spriedumu", ir kļuvusi par hronisku vadāmu infekcijas slimību un sen vairs neattiecas tikai uz ierobežotām riska grupām, sabiedrības lielākajā daļā saistībā ar šo infekciju aizvien valda daudzi aizspriedumi.
Naudas atmazgāšanas, krāpšanas, nodokļu apiešanas un tamlīdzīgu ekonomisko noziegumu plānotāji savu shēmu īstenošanā bieži iesaista gluži nevainīgus cilvēkus, izmantojot viņu nezināšanu vai solot lielu peļņu bez jebkāda riska. Lai pasargātu cilvēkus no nejaušas kļūšanas par nozieguma līdzdalībniekiem, Finanšu izlūkošanas dienests ceturtdien, 17. oktobrī, sāk informatīvo akciju “Zini naudas likumus un līkumus”.
Mediji ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu vietējā satura veidošanai. Naudas trūkumu šobrīd izjūt gan sabiedriskie mediji, gan arī komercmediji. Lai arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš pauda, ka koalīcija vienojusies vienu miljonu eiro nākamgada piešķirt sabiedriskajiem medijiem no partiju finansēšanai paredzētās naudas, valdībā apstiprinātajos budžeta dokumentos priekšlikums tā arī nav parādījies.
Bāriņtiesu reformas modeli labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") sola izstrādāt līdz decembra beigām. Tiesa, bāriņtiesas skeptiskas par tik drīzu reformas aprišu izveidošanu, jo samērā nesen šajā jautājumā sākusi strādāt darba grupa un aizvien ir daudz neskaidru jautājumu. Satraukums, piemēram, ir par notāru pieejamību reģionos pēc bāriņtiesu atbrīvošanas no notāru funkciju pildīšanas.
Šī gada pirmajā pusgadā ap 150 ģimeņu saņēma īpašu speciālista atbalstu sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpes un audzināšanas prasmju attīstībā, kā arī citās jomās. Šādu pakalpojumu galvaspilsētā piešķir Sociālais dienests. Pieprasījums pēc šāda ģimenes asistenta Rīgā pieaug. Kā un kāpēc ģimenēm palīdz šāds speciālists?
Saeima sēdē ceturtdien, 26. septembrī, nolēma nodot komisijām Vispārējās izglītības likuma grozījumus un arī Izglītības likuma grozījumus, kas paredz pienākumu pašvaldībām nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ja to pieprasa bērna vecāki.
Pirmdien, koalīcijas sadarbības padomes sēdē apspriežot Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Sagatavotās izmaiņas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolā. Pagaidām gan nav zināms, kad šādas izmaiņas varētu tikt ieviestas.
Lai arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka spēcīgu un neatkarīgu sabiedrisko mediju darbam to finansējums jāveido neatkarīgi no katra gada budžeta veidošanas procesa, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) līdzšinējo kārtību ar katra gada budžeta piešķīrumu uzskata par labāko finansēšanas modeli.
Genādijs visu savu dzīvi pavadījis ārpus ģimenes – dzīvoja bērnunamā, mācījās internātskolā, dzīvoja pansionātos, pabija arī psihoneiroloģiskajā klīnikā. Šis Latvijā nav unikāls stāsts. Arī tad, kad jau spēj par sevi parūpēties, cilvēki, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, turpina dzīvot institūcijās. Gadiem Genādija mērķis bija atrast radiniekus. Un viņam izdevās. Tas arī viņu izvilka “brīvībā”.
Pēdējo 12 stundu laikā no Siguldas reģiona uz Bērnu slimnīcu atvesti vēl četri bērni ar aizdomām par zarnu nūjiņas izraisītu infekciju. Divi no viņiem jau devušies mājās. Tomēr kopumā slimnīcā nu jau 14 bērniem ir aizdomas par bīstamo baktēriju. Tāpat slimnīcā nonācis viens pedagogs un divi pedagoga palīgi, kuri bijuši saskarsmē ar vienu no slimajiem bērniem, informēja Siguldas pašvaldība.