Summa, ko valsts izmaksā slimības pabalstos, pēdējo četru gadu laikā dubultojusies. Pērn no sociālās apdrošināšanas budžeta apmaksātas darba nespējas lapas 165 miljonu eiro vērtībā. Lai arī slimības pabalstu kopējais apjoms arvien aug, Labklājības ministrija ar uzņēmēju organizācijām sākusi sarunas par darba devēja pārziņā esošā slimības perioda saīsināšanu. Tas nozīmētu, ka slimības pabalstu no valsts budžeta sāktu maksāt vēl pirms šobrīd likumā noteiktās 11. darba nespējas dienas.
Autora ziņas
"Rīgas satiksme", kurai ir pašai sava komunikācijas daļa, ne vien piesaistījusi vēl papildu sabiedrisko attiecību konsultantus, bet par publicitātes nodrošināšanu maksājusi arī pašvaldības nodibinājumam "Riga.lv", liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija. Līgums slēgts arī ar "Rīgas ūdeni".
3. maijs ir datums, kad visā pasaulē atzīmē Preses brīvības dienu. Taču aizvien biežāk politiķiem un daļai sabiedrības nākas atgādināt neatkarīgu mediju nozīmīgo lomu demokrātijas stiprināšanā. Vienlaikus gan Krievijas pierobežā, gan citur Eiropā un pasaulē augoša uzmanība tiek pievērsta cīņai ar dezinformāciju. Prakse gan rāda, ka ar labiem nodomiem pieņemti likumi ne vienmēr trāpa mērķī.
Līdz ar šīsdienas Saeimas balsojumu amatu atstājusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka. Viņa par vēlmi aiziet no darba paziņoja drīz pēc neveiksmīgā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa, uzsverot, ka padome pilnībā zaudējusi sabiedrības uzticību. Vai Līdakas vietā meklēt jaunu padomes locekli? Lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju nepauž tūlītēju atbaltu Līdakas pēcteča meklējumiem.
Kukuļņemšanā apsūdzētā Ārija Stabiņa pēc ilgstošas izvairīšanās no varasiestādēm beidzot stājusies tiesas priekšā. Vainu sev inkriminētajos noziegumos Stabiņa pilnībā atzīst un par izciešamo sodu ar prokuratūru vēlas slēgt vienošanos. Valsts apsūdzības virzītājs prasīs Stabiņai reālu brīvības atņemšanu, un viņas aizstāvība neizslēdz iespēju, ka varētu piekrist cietumsodam.
Valsts drošības dienests ierosinājis kriminālprocesu pēc panta par nacionālā, etniskā un rasu naida kurināšanu. Saistībā ar to trešdien, 24.aprīlī, veikta kratīšana Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Alekseja Rosļikova (“Saskaņa”) kabinetā un vēl vairākos objektos. Deputātam Rosļikovam lietā piemērots liecinieka statuss.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nepietiekamu uzmanību veltījusi nozares regulēšanai, koncentrējoties gandrīz tikai uz sabiedrisko mediju pārvaldību, tā deputātiem atkāpšanos no amata otrdien, 23.aprīlī, skaidroja padomes locekle Gunta Līdaka.
Pērn teju 45 000 bērnu no šķirtām ģimenēm uzturlīdzekļus maksāja valsts. Lai arī alimentu nemaksātāju iekrāto parādu atgūt izdodas arvien efektīvāk, tā kopējā summa turpina augt un 2018. gadā kopā ar procentiem sasniegusi teju 300 miljonus eiro. Atbildīgās amatpersonas skaidro - tas tādēļ, ka pēdējos gados ievērojami atvieglota kārtība, kādā iespējams pieteikties valsts garantēto uzturlīdzekļu saņemšanai.
Negaidīti skaļa un trauksmaina Lielā piektdiena izvērtās vairākām ģimenēm Ādažu novadā. Tur privātā teritorijā, aptuveni 150 metru attālumā no dzīvojamajām mājām, sprāga militāro apmācību laikā raidīts prettanku lādiņš.
Negadījumā neviens nav cietis, bet aptuveni 600 kvadrātmetru platībā izdedzis izcirtums. Nacionālajos bruņotajos spēkos par notikušo uzsākta dienesta izmeklēšana.
Negadījumā neviens nav cietis, bet aptuveni 600 kvadrātmetru platībā izdedzis izcirtums. Nacionālajos bruņotajos spēkos par notikušo uzsākta dienesta izmeklēšana.
No būvniecības uzņēmuma "Torensberg" valdes priekšsēdētāja amata atkāpies Bērnu slimnīcas lietā apsūdzētais Aleksandrs Kreicers. Lēmumu pamest uzņēmuma vadību Kreicers pieņēmis pēc tam, kad medijos izplatījās "Panorāmas" vēsts par viņa iespējamo saistību arī ar nesen sākto Rīgas 1. slimnīcas kriminālprocesu.
Latvijas komandas pirmā rakete Aļona Ostapenko piektdien Federācijas kausa mača ievadā "Arēnā Rīga" divos setos ar 5-7, 4-6 piekāpās Vācijas tenisistei Andrea Petkovičai. Otrajā spēlē Diāna Marcinkēviča izrādīja varenu pretestību Vācijas pirmajam numuram Jūlijai Gērgesai, tomēr trīs setos zaudēja ar 4-6, 6-4, 1-6, kas ļāva Vācijai mačā panākt 2:0 pārsvaru.
Pēc uzņēmējus pārstāvošās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pasūtījuma veiktajā pētījumā noskaidrots, ka piedāvātā iepakojuma depozīta sistēma attieksies uz mazāk nekā 0,1% no kopējā atkritumu apjoma valstī, bet sistēmas ikgadējās izmaksas tiek prognozētas desmit reižu lielākas nekā patlaban esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Turklāt atkritumu pārstrādes rādītāji uzlabošoties vien pavisam niecīgi.
Lietā par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu Rīgas 1. slimnīcas iepirkumos atbrīvotas visas trīs Rīgas 1. slimnīcas lietā aizturētās personas, toskait slimnīcas valdes loceklis Genādijs Sevastjanovs. Gan viņam, gan abiem pārējiem otrdien aizturētajiem piemērots aizdomās turētā statuss un ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Latvijas Televīzijai (LTV) kļuvis zināms, ka lietā iesaistīts arī Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā apsūdzētais Aleksandrs Kreicers.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), rīkojot konkursu uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdi, nav vadījusies pēc atbilstošajām likuma normām. Tā secinājis Saeimas Juridiskais birojs, vienlaikus uzsverot – lai padomes locekļus atstādinātu, nepieciešami ļoti nopietni un juridiski pamatoti iemesli. Tālāka padomes atbildības vērtēšana, visticamāk, norisināsies Saeimas mediju komisijā.
Vadima Baraņņika (“Saskaņa”) pirmais komandējums Rīgas vicemēra amatā būs uz Maskavu. Tā trešdien, 10. aprīlī, lēma Rīgas domes koalīcija, apstiprinot rīkojumu par Baraņņika dalību Krievijas galvaspilsētā notiekošā sabiedriskā transporta samitā. Viņš pats aicina vizītes galamērķa izvēlē zemtekstus nemeklēt, bet domes opozīcijas deputāti Baraņņika soli kritizē.
Kā izraudzīties Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio vadītājus un uzraugus, lai Latvijā būtu stipri un neatkarīgi sabiedriskie mediji? Par to ceturtdien, 4. aprīlī, sprieda nozares eksperti un politiķi diskusijā, kuras nosaukumā ietverts arī viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru jārod atbilde, lai šo mērķi sasniegtu – "Vai Latvja var atļauties spēcīgus sabiedriskos medijus?".
Steidzīgs un nerunīgs Rīgas Centrālcietumu pameta “Rīgas satiksmes” kukuļošanas lietā aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons. Tiesa pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu pret drošības naudu, jo tiesas ieskatā mazinājies risks, ka Martinsons, atrodoties brīvībā, varētu traucēt izmeklēšanai. Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošas informācija liecina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prasījis Martinsonam piemērot drošības naudu viena miljona eiro apmērā.
Vairāki politiskie spēki nolēmuši aicināt uz sarunu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), lai tā skaidrotu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa iznākumu. Padome uzsver, ka lēmumu mainīt negrasās, un norāda uz politisko spiedienu. Arī mediju eksperti atzīst – politiķiem nav tiesību iejaukties neatkarīga regulatora lēmumos.
Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ir jābūt lielākai drošībai, tāpēc šiem medijiem būtu jāatrodas citās telpās, pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, kurā aiz slēgtām durvīm pārrunāti LTV iekšējās kontroles un drošības sistēmu darbības riski, paziņoja komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš no “KPV LV”.
Vairākas Rīgas dzīvnieku patversmes nonākušas situācijā, kad tur izmitinātajiem ķepaiņiem jaunus saimniekus nevis neizdodas atrast, bet patversmē nonākušos kaķus un suņos adopcijai piedāvāt nedrīkst. Tas tāpēc, ka viņu saimnieki, kas sodīti par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, lēmumu par konfiskāciju apstrīdējuši tiesā. Un, kamēr tiesvedības ar katru mēnesi stiepjas garumā, kaķēni un kucēni par lieliem dzīvniekiem pieaug patversmē.
Trešdienas, 27.marta, rītā pie Saeimas nama pulcēsies dzīvnieku aizsardzības organizācijas, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamām izmaiņām dzīvnieku aizsardzības jomā. Pikets iecerēts pirms Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes, kurā pirms nodošanas otrajam lasījumam tiks apspriesti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā. Dzīvnieku aizstāvji iesnieguši arī virkni savu priekšlikumu, tikmēr Veterinārārstu biedrība vairākus no tiem uzskata par nepamatotiem.
Seši finālisti konkursā uz divām vakantajām vietām Latvijas Televīzijas (LTV) valdē pirmdien, 25. martā, nonāca televīzijas darbinieku jautājumu krustugunīs. Kandidātu atbildēs līdztekus vispārīgām frāzēm un solījumiem izskanēja arī viedokļi, kas lika uzdot jautājumu – vai iespējamie sabiedriskās televīzijas vadītāji izprot redakcionālās neatkarības jēdzienu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols kategoriski noraida ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (“KPV LV”) teikto par aģentūras darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanas lietā. Nemiro no Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” paustā tomēr neatkāpjas, skaidrojot, ka iesaistīšanās varēja būt, piemēram, arī kā lieciniekiem.
No Latvijas aizbraukušie atgriešanos apsver lielākoties tieši tuvāko gadu laikā, turklāt daļa pēc atgriešanās Latvijā gribētu sākt savu uzņēmējdarbību. Vienlaikus vēlmi atgriezties bremzē arī maldīgi priekšstati par situāciju Latvijā, liecina valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" veiktā aizbraucēju aptauja.