Lai personīgi uzrunātu katru nevakcinēto senioru, Kuldīgas novadā sākusies apjomīga zvanu kampaņa. Tiem 3000 pensionāriem, kuri Covid-19 poti nav saņēmuši, tagad zvana ģimenes ārstu Covid-19 laika palīgi – kultūras darbinieki un muzeju speciālisti. Koncerti nenotiek, bibliotēkas ir slēgtas, tāpēc šajā piespiedu dīkstāvē viņi ir ļoti priecīgi turpināt strādāt šādi, sazvanot šaubīgos un pierakstot viņus uz ārsta konsultāciju vai poti.
Autora ziņas
Covid-19 pacientu pieplūdumam gatavojas arī Kuldīgas slimnīca. Nedēļas nogalē novadā ik dienu atklāti simt jauni gadījumi, un pēc nedēļas katrs desmitais inficētais būs hospitalizējams. Slimnīcā pagaidām atvērtas desmit Covid-19 gultas, taču jau šodien ārstējas 12 Covid-19 pacienti. Viņu vidū vidēji smagu slimības gaitu ārstē arī trīs gadus vecam bērnam.
Lai teiktu paldies ārstiem, kuri, spītējot naida runai internetā un pat pandēmijas apšaubīšanai, paliek savā vietā un turpina cīņu par dzīvībām, pirmdien, 25. oktobrī, pie Stradiņa slimnīcas A korpusa tapa milzīga ziedu sirds. Tas ir būvniecības veikalu dāvinājums mediķiem un reizē aicinājums turēties un izturēt.
Palikt mājās. Strādāt attālināti. Neiet uz veikalu. Neatsaukties ielūgumam un nedoties pie draugiem, pat ja viņi ir vakcinēti pret Covid-19 – pagaidām tikai šādi šobrīd var mazināt, bet ne apturēt to graujošo Covid-19 vilni, kas veļas pār Latviju un draud paralizēt slimnīcu darbu. Stradiņa slimnīcā šodien atvērta vēl viena Covid-19 nodaļa, kuras vadīšana atkal uzticēta ārstam Kārlim Rācenim. Viņš un kolēģi prognozēja, ka divu nedēļu laikā smokoši cilvēki jau gulēs ne vien nodaļās, bet arī plašajā A korpusa slēgtajā iekšpagalmā jeb ātrijā, ēdnīcas zonā un poliklīnikā.
Piektdien ļoti daudzi bērni no skolas ieradās smaidīgi un laimīgi. Saņemts sekmju izraksts un sācies rudens brīvlaiks. Taču arī nākamajā nedēļā skolās turpināsies skolēnu testēšana, lai pēc brīvlaika mācības var atsākt droši. Savukārt skolēniem, kas atrodas karantīnā, jārēķinās, ka testu, kas jāveic pirms atgriešanās skolā, nedrīkst atstāt uz pēdējo brīvlaika dienu. Laboratoriju kapacitāte nav bezizmēra.
Vēl lielāku Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcas jutīs apmēram pēc nedēļas, kad daudziem no pēdējās dienās atklātajiem inficētajiem slimības gaita kļūs kritiska. To norādījuši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķi. Lai spētu uzņemt visus, kam nepieciešams skābeklis un ārstēšana, slimnīcas uzņemšanas nodaļā jau ceturtdien sākusies apjomīga pārbūve.
Aizdomās par viltotiem Covid-19 vakcinēšanās sertifikātiem līdz šim anulēti vien 22 šādi viltus dokumenti. Aizdomu gan ir vairāk, un pārējās lietās izmeklēšana turpinās. Tikmēr Stradiņa slimnīca, kur nākas ārstēt arī cilvēkus ar viltotiem sertifikātiem, aicinājusi domāt par amnestiju šiem cilvēkiem un iespēju tomēr saņemt poti.
Vietu trūkums Covid-19 pacientiem Latvijas slimnīcās kļuvis par ikdienas parādību, tā atzīst vairāki mediķi. Dažās slimnīcās brīvu gultu Covid-19 pacientiem vairs nav. Ārsti ar vīrusu inficētos šķiro jau uzņemšanā. Ja pacients ir vakcinēts pret Covid-19 un slimības gaita nav smaga, viņš dodas ārstēties mājās. Vienlaikus pacientiem, kuri slimnīcā nonāk ar smagu slimības gaitu un kuriem nepieciešama ārstēšana intensīvajā terapijā, šāda iespēja nav garantēta.
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši 2806 Covid-19 slimnieki. Divi cilvēki no šīs statistikas ir kādas vienas ģimenes traģēdija. Ar dažu dienu starpību Rīgā, Stradiņa slimnīcā un “Gaiļezerā” – no Covid-19 mira divi brāļi. Viņi bija talantīgi programmētāji, bet vakcinējušies nebija, jo uzskatīja, ka darbs pie datora sargā no satikšanās ar vīrusu.
Brīdinot par slimnīcu nespēju uzņemt visus Covid-19 pacientus, tiek piesaukta gan ārvalstu palīdzība, gan "lauka hospitāļu" būve. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkus tiešām izvietos teltīs. Nepieciešamības gadījumā par slimnīcu var pārveidot sporta zāli vai lielu halli. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) slimnīca krīzes gadījumā līdz oktobra beigām par "lauka hospitāli" gatava pārveidot jaunā, A korpusa plašo, slēgto iekšpagalmu jeb ātriju. Kopā tā izdotos rast vietu 250 slimniekiem jeb divas reizes lielākam pacientu skaitam nekā slimnīca var uzņemt pašlaik.
Jau no pirmdienas. 11. oktobra, lielveikali būs pieejami tikai tiem pircējiem, kuri varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Nevakcinēti iedzīvotāji varēs nopirkt pārtiku sev un mājdzīvniekiem, kā arī apmeklēt aptieku un briļļu veikalu. Tāpat ārkārtas situācijas laikā saīsināts lielveikalu darba laiks un brīvdienās tie būs slēgti. Sestdien, pirmspēdējā dienā, kad visiem pieejami visi veikali, īpaši liels apmeklētāju pieplūdums nav novērojams.
8. un 9. oktobrī pie daudziem vakcinācijas punktiem vērojama pastiprināta iedzīvotāju interese par vakcināciju pret Covid-19. Arī vakcinācijas tālruņa 8989 ienākošo zvanu statistika liecina, ka vairāk nekā 50% zvanu ir tieši par pierakstu uz pirmo poti. Vakcinācijas pakalpojuma sniedzēji aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un iecietīgiem - daudzi vakcinācijas pakalpojuma sniedzēji ir pastiprinājuši jaudas, informēja Nacionālā Veselības dienesta pārstāvji.
Digitālās prasmes ir pamats interesantām studijām un labi apmaksātam darbam nākotnē. Par to cieši pārliecināti Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Tāpēc viņi datoriku apgūst pie starptautiskos uzņēmumos strādājošiem speciālistiem. Programmēšanas nedēļā īpaši aicina ne vien skolēnus, bet visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties digitālo lietu apguvē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrā ar autopsiju un gēnu analīžu palīdzību cenšas noskaidrot, vai Covid-19 bijis vienīgais nāves cēlonis, vai cilvēkam bijušas arī citas saslimšanas. Pieaugot Covid-19 upuru skaitam, autopsijas vairs neveic pilnīgi visiem, sacīja centra vadītājs Valdis Miķelsons.
Jau astoto gadu uzņēmums "cemety.lv" par pašvaldības līdzekļiem digitalizē tās teritorijā esošās kapsētas. Tiek izveidots digitāls kapsētas plāns jeb karte, kas ir noderīgs rīks kapu apsaimniekotājiem. Savukārt ikviens iedzīvotājs, ievadot meklēšanas rīkā meklētā cilvēka vārdu un uzvārdu, var atrast precīzus datus par apbedījuma vietu un apskatīt to arī fotogrāfijā. Šī informācija ir bezmaksas. Tā ģimenes papildina ciltskokus un uzzina tuvāku un tālāku radinieku likteni. Atrod pazudušus tuviniekus un draugus.
Palielinoties Covid-19 saslimstībai Latvijā, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā nonāk arvien vairāk Covid-19 pacientu. Tas nozīmē, ka, ārstējot ierastos plaušu slimību un tuberkulozes pacientus, paralēli bija jāatver divas nodaļas Covid-19 pacientiem un jānodrošina vairāk gultu smagāk slimajiem vīrusa pacientiem. Patlaban slimnīcas noslodze ir 87% un, salīdzinot ar pirmo saslimstības vilni, ārstu entuziasms ir beidzies.
Kamēr skolās, medicīnā un sociālajā aprūpē strādājošiem vakcinēties liks likums, joprojām ir daudzas citas sfēras, kur cilvēku aprite ir ļoti liela, bet darba devējam nav tiesību pieprasīt obligātu vakcināciju. Piemēram, ražošana vai tirdzniecība. Tādēļ darba devēji šobrīd ķērušies pie dažādiem veidiem, kā mudināt padotos potēties. Tostarp piedāvājot apmaksātu brīvdienu vai vakcināciju darba vietā.
Latvijā ir ap 90 000 cilvēku, kuriem diagnosticētas garīga rakstura vai psihiskās veselības problēmas, saka biedrībā "Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā" (PINS). Tā pašlaik uzsākusi liela mēroga atbalsta projektu, palīdzot jauniešiem ar garīga vai psihiska rakstura traucējumiem iekļauties darba tirgū un sabiedrībā.
Bieži vien, analizējot vakcinācijas pret Covid-19 statistiku, labo rādītāju iemesls rodams lielākajā darba devējā - Jēkabpils novada Gārsenē tāda ir Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca. Ļoti daudzi tajā strādājošie ir potējušies un tādējādi Gārsenes vidējais vakcinācijas rādītājs tuvojas sešdesmit procentiem, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā.
Pēc Latvijas Televīzijas ziņotā par jauno māmiņu, kura smagā stāvoklī nonāca reanimācijā, grūtnieces izrāda pastiprinātu interesi par vakcinēšanos. To apstiprina Rīgas Dzemdību namā, kur līdz šim vakcinētas 384 topošās māmiņas. Sievietes uzsver, ka šādi jūtas pasargātas gan pašas, gan gaidāmais mazulis. Vakcinācijas aptverei palielinoties, jau katra piektā dzemdētāja ir pilnībā vakcinēta pret Covid-19.
Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas, kad, sagāžoties Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) tiltam, bojā gāja 11, bet ievainojumus guva vēl 13 cilvēki. Vīri, to notikumu aculiecinieki, kam tā joprojām ir dzīvā atmiņā, par pieredzēto dalījās ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Aculiecinieks"".
Turpinot aptaujāt iedzīvotājus, kāpēc viņi vakcinējas vai, tieši otrādi, izvēlas nepotēties pret Covid-19, izrādās, ka liela nozīme ir paša piedzīvotajam un vakcīnas tuvumam. Ja pārslimots Covid-19, jautājumu par slimības bīstamību vairs nav. Tāpat potēties cilvēki gatavi, ja pēc vakcīnas nav jābrauc uz pilsētu, kas atrodas tālu no mājas. LTV viesojās Špoģos, Augšdaugavas novada Višķu pagastā. Pavasarī tur vakcinēja armijas teltī, un sapotēts teju katrs trešais novada iedzīvotājs.
Latgale ir tas Latvijas reģions, kur pret Covid-19 potējas visgausāk. Tieši tādēļ šovakar un turpmākos divus vakarus Latvijas Televīzija dosies uz novadiem un pagastiem, kuros dzīvojošie cilvēki izvēlas nepotēties pret Covid-19. Vai gluži pretēji – izvirzījušies vadībā ar neredzēti augstu vakcinācijas aptveri. Pirmais stāsts ir no Rēzeknes novada Kantiniekiem. Centrālās statistikas pārvaldes kartē šis pagasts atzīmēta kā vieta, kur vakcinējušies tikai 10% iedzīvotāju. Tas ir zemākais rādītājs visā valstī.
500 eiro par vienu zāļu devu, lai palīdzētu cīnīties pret pašnāvības domām, kas ne ar ko citu nav apkarojamas. Tik bezcerīgā situācijā atrodas kāda depresijas paciente Latgalē, kurai visam ārstēšanas kursam nepieciešami 6000 eiro. Pēc gadiem ilgas, gandrīz bezcerīgas ārstēšanās šis jaunākās paaudzes medikaments beidzot palīdz progresēt. Bet tas nav valsts apmaksāto zāļu klāstā un arī ārstu lūgums Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izņēmuma kārtā kompensēt zāles ir noraidīts.
Augusta lietavas un lapseņu uzbrukumi ir sagandējuši šī gada vīnogu ražu. No lauka, kurā pērn ievākta pusotra tonna, šogad noņemti vien pāris simti kilogramu. Taču, spītējot grūtībām, vīnogu kolekcionāri un selekcionāri rosās savos dārzos un griež skaistākos ķekarus. Un jau sestdien, 11.septemrī, tie būs skatāmi Bauskā, ikgadējā Latvijā audzēto vīnogu parādē.
Rundāles pils baroka stila franču dārzs nominēts Eiropas dārzu balvai. Ceremonijā Dikas pilī Vācijā Rundāles pils vadība piektdienas vakarā saņēmusi galveno balvu kategorijā "Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība". Tas ir liels gods un panākums, jo dārzs konkurēja ar Francijas un Lielbritānijas dārziem. Kas tik īpašs ir Rundāles 10 hektāru plašajā dārzā?