Tautastērps – tā ir dvēsele un sirds. Tam piekrīt arī ukraiņi Marjana un Nazars. Viņi, pametot dzimto Ļvivu ar saviem trim bērniem, bēgļu gaitās līdzi paņēmuši arī vienu no savas tautas spēcīgākajiem simboliem – višivankas jeb tautiskiem rakstiem izšūtas blūzes. Nazars ir Ļvivas Nacionālās operas orķestra mūziķis. Viņš cer, ka šie raksti viņus sargās Latvijā un palīdzēs pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Tāpēc tautastērpu netur skapī, bet velk arī ikdienā.
Autora ziņas
Kad svētkos noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa, uz brīdi veram skatus augšup. Uz Brīvības tēlu, uz trim zvaigznēm vai kādu no granītā kaltajām skulptūru grupām. Taču vismaz desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju to nevar ieraudzīt. Viņi ir neredzīgi. Tādēļ turpinās līdzekļu vākšana, lai blakus Brīvības piemineklim varētu novietot ar rokām aptaustāmu bronzas atlējumu un informāciju Braila rakstā.
Kopš februāra ikviens iedzīvotājs viegli un ērti var paust savu gribu par audu un orgānu izmantošanu pēc nāves. Portālā e-veselība tas izdarāms ar dažu datorpeles klikšķu palīdzību. Tur iespējams pilnībā vai daļēji liegt vai atļaut pēc paša nāves izmantot savu ķermeni. Ārsti cer, ka jaunais rīks atvieglos gan viņu darbu, gan tuvinieku ciešanas. Jo, ja aizgājēja griba nav zināma, to joprojām vaicā mirušā radiem.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ķirurgi plāno turpmāk kuņģa vēža pacientiem audzēju operēt laparoskopiski. Tas nozīmē, ka visu kuņģi un arī limfātiskos audus izņem ar četru nelielu griezumu palīdzību, nevis vaļējā operācijā. Pacients var celties jau nākamajā dienā un vēl pēc dažām – doties mājās. Gadā šāda operācija būtu jāveic 20–25 pacientiem, un vienīgais ierobežojošais faktors ir vēža stadija. Pēc trešās stadijas pagaidām to nedara.
Šajā trauksmainajā laikā, kad Ukrainā notiek karš, ziņām par šausminošajiem notikumiem jāseko dozēti, nevajag nepārtraukti skatīties visus ziņu raidījumus un informācijas uzņemšanā nedrīkst pārsātināties. To Latvijas Televīzijai sacīja psihiatrs Māris Taube. Arī aktīva palīdzēšana Ukrainai un kara bēgļiem šajā laikā esot labas zāles pret nomāktību.
Viens miljons ASV dolāru jeb nepilns miljons eiro. Tik apjomīgu ziedojumu Ukrainas kara bēgļu atbalstam labdarības organizācijai “Ziedot.lv” pasniedza Taivānu pārstāvošā Taipejas misija Latvijā. Šo naudu izlietos, lai ukraiņiem segtu tās pašas vajadzības, ko sedz ziedotāji pašmāju cilvēkiem. Piemēram, specifiskas ārstēšanas vai rehabilitācijas apmaksai.
Rīgas Dzemdību namā pasaulē nācis jau septītais ukraiņu bērniņš, kura mamma, bēgot no kara, mazuli laidusi pasaulē Latvijā. Vēl 54 grūtnieces ir stājušās uzskaitē un pie mūsu ārstiem uzrauga savu un gaidāmā mazuļa veselību. Sievietes atzīst, ka šīs nav tādas dzemdības, kādas viņas plānojušas. Vīri palikuši Ukrainā un savus bērnus ierauga tikai telefona ekrānā. Taču mierīgas debesis virs galvas un drošība šobrīd ir vissvarīgākā.
Bērniem, kuri redzējuši kara šausmas, neļaut par to runāt ir milzu kļūda, uzskata psiholoģe Natālija Urusa no Ukrainas. Viņa pametusi kara skarto Mikolajivu un tagad strādā ar bēgļu bērniem Rīgā. Karš atstājis smagas sekas. Kāda piecgadīga meitenīte joprojām atsakās atstāt mājas, lai gan atrodas drošībā. Bērni zīmē, kā nogalina Krievijas prezidentu un lūdz atļauju lietot lamu vārdus. Taču tas viss ir daļa no terapijas, kas palīdz dzīvot tālāk.
Svētdien gaidāmās pareizticīgo Lieldienas būs visu laiku priecīgākās Lieldienas kādā ukraiņu kara bēgļu ģimenē Ķegumā. Sievai un trim bērniem uz dažām dienām pievienojies vīrs un bērnu tētis, Ukrainas nacionālās basketbola izlases treneris. Viņš ir ceļā pie izlases spēlētājiem Itālijā un četras dienas var veltīt, lai samīļotu ilgi nesatikto sievu un bērnus.
Ukrainas karā izvarotajām sievietēm Latvijā būs tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ārstēšanu. Veselības ministrijas iniciatīva otrdien saņēmusi valdības atbalstu, bet vēl nepieciešams balsojums Saeimā. Plānots, ka abortus veiks Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Ginekoloģijas klīnikā, kas atrodas stacionārā "Gaiļezers". Tās ārsti atzina, ka izvarošana ir prātam neaptverama vardarbība un bieži piedzīvotais vajā sievieti visu atlikušo dzīvi.
Nevienam kara bēglim ceļš uz drošāku valsti nav bijis viegls, bet īpaši grūts tas ir tiem, kuriem ir kāda saslimšana. Ķīmijterapija, regulāra zāļu lietošana vai īpašas procedūras, kas jāveic ik pēc pāris stundām. Latviju un Stradiņa slimnīcu (PSKUS) laimīgi sasnieguši trīs nieru pacienti no Ukrainas, kuriem regulāri jālieto zāles vai jāveic nieru aizstājējterapija.
Kristīgā pasaule šodien atzīmē Lielo piektdienu. Daudzviet Latvijā ticīgie pulcējās baznīcās vai pie tām, lai dotos krusta ceļā jeb izstaigātu Jēzus ceļu uz nāvessoda vietu, kā tas aprakstīts Bībelē. Taču ir vietas, kur šo meditatīvo apceres ceļu katrs var iziet vienatnē. Tā Salaspilī uzstādīti 14 balti bērzu krusti, pie kuriem ar moderno tehnoloģiju, proti, kvadrātkoda jeb QR koda palīdzību iespējams izlasīt lūgšanas un pārdomas.
Valsts apdegumu centra mediķiem pirmo reizi Latvijā izdevies atjaunot seju un kaklu pēc ļoti smaga un dziļa apdeguma. Paciente 12% apdegumu guva sadzīves negadījumā. Līdz šim tik smagi skarta seja, elpceļi un kakls nozīmēja bēdīgu iznākumu. Šie pacienti mira. Taču sieviete no attāla Latgales nostūra uz Rīgu atvesta diennakts laikā, tāpēc mediķiem izdevās glābt gan viņu, gan arī izveidot jaunu seju, vēstīja Latvijas Televīzija.
No vēlmes sagādāt kārtīgus apavus Ukrainas aizstāvjiem līdz pieciem ar dažādām precēm piekrautiem auto, kas nu jau tuvojas Odesai, – tādu sniega bumbas efektu guva zemnieku Normunda un Klaidas Kalniņu centieni palīdzēt karā ierautajiem. Nedēļas nogalē vairāki aktīvisti džipu un mikroautobusus, kuros ir arī lieli Latvijā ražotas pārtikas krājumi, nogādāja teritoriālās aizsardzības vienības vīriem Ukrainā.
Mazā pieprasījuma un augošo degvielas cenu dēļ kuģniecības uzņēmums “Tallink” līdz nākamajam gadam slēdzis prāmju satiksmi maršrutā Rīga – Stokholma. Prāmis “Isabelle”, kam jau šonedēļ bija jāuzsāk regulārie kruīza maršruti uz Zviedriju, Tallinas ostā kļuvis par Ukrainas kara bēgļu viesnīcu. Bet vairāk nekā 2500 ceļotājiem, kuri bija iegādājušies kruīza biļetes braucienam uz Stokholmu, atdos naudu vai piedāvās doties ceļojumā no Tallinas.
Kaimiņos Igaunijā, lai risinātu grūtības ar daudzo Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu, Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde nolīgusi uzņēmuma "Tallink" prāmi bēgļu izmitināšanai. Pirmās ģimenes ar bērniem uz kuģa "Isabelle" klāja kāpa jau ceturtdien. Kopumā prāmī uzņems 2100 cilvēku. Uz vietas būs ēdināšana, plānots atvērt bērnudārzu un nelielu skolu. Bet vismaz 15 ukraiņu bēgļiem prāmī sola arī darbu.
Pēc divu gadu pārtraukuma trešdien darbavietās atkal manāmi skolnieki, kuri Ēnu dienā iepazina, iespējams, savu nākotnes profesiju. Programmēšana un medicīna ir tās nozares, kurās strādājošos šī gada Ēnu dienā skolēni vēlējās ēnot visvairāk. Starp pieprasītākajām profesijām no ēnotāju puses ir arī amati, kas saistīti ar aviācijas jomu.
Jau drīzumā Daugavpils reģionālajā slimnīcā darbu plāno sākt ārste no Ukrainas. Pagaidām viņa atgūstas no emocijām, ko piedzīvojusi, divas nedēļas gaidot izbraukšanu no kara zonas. Tāpat slimnīca izrēķinājusi, ka var uzņemt vismaz 70 pacientus no Ukrainas. Tostarp vēža slimniekus, jo ir arī reģiona onkoloģijas centrs.
Šis ir laiks, kad mazi bērni pēkšņi kļūst pieauguši. Viņi runā kā mammas un tēti, klausās ziņas un pārspriež kara gaitu. Tāda ir sešgadīgā Vera no Zaporižjes. Latvijas Televīzija viņu satika Rīgas domes izveidotajā bērnu istabā bēgļu centrā bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā. Veras mamma atzina, ka tieši bēgšana no mājām un kara likusi Verai strauji pieaugt. Tagad meitenīte ir ļoti nikna uz Putinu un, ja tas būtu viņas ziņā, aizsūtītu viņu prom kosmosā.
Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, neliels Ukrainas kara bēgļu skaits izmitināts Daugavpilī, tomēr tas vienalga izraisījis dažu pilsētnieku naidu pret atbēgušajiem cilvēkiem. Tas apbēdinājis cilvēkus, kas cenšas bēgļiem palīdzēt. Pilsētā saņemta informācija, ka tiek izplatītas viltus ziņas, piemēram, par agresīviem jauniem vīriešiem no Ukrainas, kuri meklē strīdu ar vietējiem, lai gan no visiem bēgļiem tikai daži ir vīrieši un visi sirmā vecumā, bet vairākums ir sievietes ar bērniem.
Desmitiem rīdzinieku atsaukušies apvienības "Pilsēta cilvēkiem" ierosinājumam un ziedojuši velosipēdus Ukrainas bēgļiem. Savukārt biedrības aktīvisti tos labo un apkopj, lai pārvietošanās pilsētā būtu droša. Bēgļu bērniem iegūtie riteņi dod prieku braukt un traukties. Bet kādam kara bēglim, kurš pieteicies strādāt par kurjeru, tas būs arī neatsverams palīgs darbā.
Ukrainietei Agnesei ir divas sirdij tuvas pilsētas – Rīga un Kijiva. Rīgā viņa ir dzimusi un pavadījusi bērnību, bet Kijivā studējusi un audzinājusi bērnus. Tāpēc laikā, kad bija jāpieņem lēmums, kur rast patvērumu no Ukrainas kara šausmām, viņa nešaubīgi izvēlējās Rīgu. Latviešu dāsnums viņu tik ļoti aizkustina, ka bez asarām acīs par to runāt nespēj. Sveši cilvēki sagādājuši gan mācību materiālus bērniem, gan uz ielas pasnieguši tikko ceptas maizes kukuli.
Latvijas Onkoloģijas centrā veikta pirmā operācija valstī, kuras laikā pacientam ne tikai izoperēts balsenes vēzis, bet arī ievietota balss protēze. Bailēs no balss zaudēšanas vēža pacienti nereti atsakās no operācijas, uz pusi samazinot iespēju turpināt dzīvi. Otra iespēja līdz šim bija protēzes ievietot ārzemēs. Tagad onkologi Nacionālajā veselības dienestā iesnieguši nepieciešamos dokumentus un cer, ka jau drīzumā balsenes protēzes un to nomaiņu segs valsts.
Aizvien daudzo Covid-19 pacientu dēļ nav iespējams aizvērt lielo uzņemšanas izolatoru Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) Gaiļezerā. Arī intensīvās terapijas gultām noslodze joprojām sasniedz 80 un pat 90%. Slimības smagi skarto plaušu dēļ pacientu nāve šajās nodaļās joprojām ir klātesoša.
Latvijā radīta interneta vietne “Propozycii.lv” (nozīmē – “piedāvājums”), lai palīdzētu satikties no Krievijas sāktā kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem un palīdzības sniedzējiem Latvijā.