Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.
Gandrīz pusmiljonu eiro vērtais Kultūrkapitāla fonda (KKF) projektu konkurss mediju satura atbalstam, kas nesen noslēdzās, ir bijis liels eksperiments. Tas ir eksperiments Kultūras ministrijai, kuras paspārnē ideja par atbalstu mediju satura veidošanai tapa un kurai no tā jāizdara secinājumi. Taču secinājumus eksperiments ļauj izdarīt arī par plašāku Latvijas mediju vidi — tai skaitā par nozares sašķeltību.
Kremlis Latvijā cenšas graut mediju lietotprasmes kampaņas, kas mudina sabiedrību kritiski vērtēt mediju saturu, atsaucoties uz Eiropas Politikas analīzes centra pētnieku Mārtiņu Kaprānu, raksta eng.lsm.lv.
Dažu nedēļu laikā Latvijas mediji ir nodrošinājuši ievērojamu popularitāti spēlei “Zilais valis”, kas tiek saistīta ar jauniešu savainošanos un pašnāvībām. Tā vietā, lai skaidrotu un pārbaudītu izskanējušo informāciju, mediji ir selektīvi atlasījuši “pierādījumus” un nekritiski to visu padevuši tālāk. Baumas par spēles raksturu un izplatību, publiskajā telpā atkal un atkal atkārtotas, tiek uzdotas par “īstenību”. Cenšoties izskaidrot notikušus traģiskus gadījumus ar “Zilo vali” sociālajos medijos, mēs novēršam uzmanību no īstajiem bērnu un jauniešu problēmu cēloņiem.
Viltus ziņas viegli atpazīt tikai tad, ja kāds jau tās fiksējis. Ir vienkārši domāt, ka, atšifrējot nozagts.com un vēl dažus, viltus informācijas plūsma atmaskota. Dažas viltus ziņu pazīmes – slikts stils un maldinoši virsraksti - liek domāt, ka daļa no atbildības par nepatiesu informāciju Latvijā būtu jāuzņemas profesionāliem medijiem.