Anda Rožukalne: Kurš ir kurš Latvijas Radio valdes izveides procesā?

Informācijas ir ļoti maz – tikai "Letas" sameklēti fragmenti no CV un daži vārdi par iepriekšējo darbību. Iespējams, tāpēc diskusijas pēc piektdienas pievakares ziņas par Sanitas Dikas-Bokmelderes iecelšanu Latvijas Radio (LR) valdes locekles programmu attīstības jautājumos pārvērtušās strīdos sociālajos medijos.

Aiz emocijām ir palicis galvenais jautājums: vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izveidotie konkursa kritēriji un procedūra ļāva izvēlēties piemērotu kandidātu?

Atgādināšu, par ko strīdi sociālajos medijos un ziņās. Pirmkārt, es un un arī Latvijas Žurnālistu asociācijas kolēģi esam apšaubījuši jaunās amatpersonas profesionālās pieredzes atbilstību un izteikuši bažas par politisko neitralitāti.

Ieskatoties ziņās par karjeru, nav ieraugāms, ka sabiedriskais medijs ir ticis pie vadītājas, kura investējusi savās modernu mediju vadīšanas zināšanās un prasmēs.

Daudzus, daudzus gadus ir darīti citi darbi. Tie visi ir cienījami, tomēr neliecina par piemērotību konkrētajam amatam, par spēju iegūt Latvijas Radio darbinieku cieņu. Ja būtu kaut viens pierādījums, ka izdomāts izcils medija formāts, tas veidots un vadīts...

Ja būtu kaut vai daži pierādījumi, ka vēlme strādāt kvalitatīvā un atbildīgā žurnālistikā nav nomainīta pret citiem darbiem – uzņēmējdarbībā un par ministra padomnieci.

Šaubas par profesionālo piemērotību balstās līdzšinējo darbību ilustrējošos faktos. Es neapvainotos, ja kāds teiktu, ka nevaru vadīt ostu vai veterināro klīniku. Es to nemāku, neesmu neko darījusi, lai iemācītos. Mani arī neuztrauc, ka kādu interneta ziņu vai sociālo mediju komentētāju var kaitināt tas, ko esmu teikusi, ka oponenti atradīs kādas kļūdas manā vai manu kolēģu dzīves gājumā. Es, protams, esmu kļūdījusies, tāpat kā citi, diemžēl šīs emocijas un personiski trūkumi neizmaina faktus, ka profesionālā ziņā darbam sabiedriskajā radio ieceltās amatpersonas atbilstībai nav skaidru pierādījumu.

Šajā konkursā NEPLP radītie kritēriji bija pārāk vispārīgi (minimālas izglītības prasības, pieredze mediju darbā), tie nesaturēja tieši sabiedriskā medija vadīšanai nepieciešamu pieredzi un zināšanas. Tas ietekmēja rezultātu. Tas parādīja, ka kapitālsabiedrību likumam atbilstoša konkursa procedūra, kurā pietrūkst caurskatāmības, nav piemērota sabiedriskā medija vadītāju izvēlei.

Vai kādas no iepriekšējām padomēm ir pieņēmušas sabiedrisko mediju valdē cilvēkus, kuri iepriekš nav strādājuši medijos? Jā, ir tādi gadījumi. Tad padotie darbinieki labākajā gadījumā ilgstoši spiesti apmācīt savu jauno vadītāju, sliktākajā – glābt viņa pieņemto lēmumu sekas un (vienreiz) – atviegloti atvadīties, kad vadītājs atstādināts no amata. Vai iepriekšēji līdzīgi lēmumi nozīmē, ka šī prakse ir bijusi veiksmīga? Nemaz. Līdzīgi iepriekšējie lēmumi nemazina augstās prasības pret LR valdes locekli un arī neuzlabo faktus par ieceltās amatpersonas profesionālo piemērotību.

Šīs amatpersonas izvēle ir jaunās NEPLP raksturotāja. Vai NEPLP vēlas pateikt, ka ieceļ amatā cilvēku, kas atbilst formālajām prasībām, nerūpējoties, ka, konkursā iegūtos punktus saskaitot, pazaudēta būtība? Laikam nē, jo NEPLP lēmums nav vienbalsīgs, turklāt NEPLP locekles Ieva Beitika un Gunta Līdaka izsaka tādus pašus argumentus, pamatojot savu balsojumu pret pārējo NEPLP kolēģu lēmumu.

NEPLP lēmums liecina arī par tendenci deprofesionalizēt sabiedriskos medijus.

Tas ļoti skaidri pasaka, ka nav vajadzības izkopt profesionālismu, pilnveidot zināšanas, sevi pierādīt, jo tik augstā amatā var nonākt no ministra padomnieces krēsla

Otrs ir jautājums, vai mierīgi varam pieņemt, ka politiski iecelta ministra padomniece, kura īsi pirms LR valdes locekles konkura izstājas no politiskās partijas, kļūst par vienu no svarīgākajām sabiedriskā medija amatpersonām? Vai tas nekompromitē jauno amatpersonu, pirms viņa ķērusies pie saviem pienākumiem?

Netaisos kritizēt nesen apstiprinātās amatpersonas darbību politiskajā partijā, ne arī karjeras pavērsienus. Viss minētais ir cienījams un pieņemams, turklāt nav vajadzības vērtēt individuālos apstākļus, kas likušas izdarīt šādas izvēles.

Tas atkal ir jautājums par NEPLP lēmuma motivāciju. Kopā ar pamatotām šaubām par profesionālo piemērotību šāda izvēle rada bažas par politisko interešu klātbūtni NEPLP izvēlē.

Iecelšana sabiedriskā medija valdē taisni no politiska amata un politiskas partijas rindām nesaskan ar sabiedriskā medija neatkarības principu, kas vienīgais leģitimizē tā pastāvēšanu. Redakcionālās neatkarības, neietekmējamības nodrošināšana iekļauta arī NEPLP pienākumos, jo minēta sabiedrisko mediju darbību regulējošos normatīvajos aktos (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 64.pants) un mediju politikas dokumentos.

Tviterī politiskās ietekmes pieminēšana LR jaunās amatpersonas kontekstā izraisīja vēlmi LR nesenajā vēsturē atrast cilvēkus, kas strādājuši kopā ar politiķiem un pēc tam arī sabiedriskajā medijā. Un atrada. Tika pieminēts Rolands Tjarve, Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvis konkursa komisijā (nepiedalījās fināla intervijās), kurš  deviņdesmitajos strādāja gan toreizējā premjera Māra Gaiļa komandā, gan bijis NEPLP loceklis un vēlāk vadījis LTV. Bet šis piemērs nemaina situāciju, ka kopš deviņdesmito gadu vidus daudz kas sabiedrisko mediju izpratnē ir mainījies. Esam auguši, esam tikuši skaidrībā, ka mediju jomā tieša un netieša politiska ietekme nav pieļaujama, tā samazina sabiedrības uzticību sabiedriskajiem medijiem, tā atņemot tiem ietekmi un spēku.

Atrastie piemēri nenozīmē, ka pirms divdesmit gadiem lemtais varētu būt paraugs šodienas lēmumam. Tie neuzlabo arī Dikas-Bokmelderes situāciju.

Tie nekādi nemazina šaubas par NEPLP lēmuma pamatotību un atbilstību mūsdienīgai izpratnei par sabiedriskā medija vadību. It sevišķi tādēļ, ka ieteikums rīkot jaunu konkursu, ja šajā nav izdevies atrast piemērotu kandidātu, netika ņemts vērā.

Ieraugot LR valdes locekļa konkursa rezultātu, galvenā problēma ir uzticība. Uzticība pret jauno amatpersonu un arī NEPLP. Uzticība bija problēma arī pašā konkursa sākumā.

Nav zināms visu kandidātu saraksts, ne arī konkursa uzvarētājas turpmākās darbības redzējums. Bet zinu, ka darbam LR valdē nepieteicās ļoti piemērots mediju profesionālis ar atbilstošu izglītību, zināšanām, pieredzi mediju vadībā, jo neuzticējās NEPLP spējai izvēlētēties piemērotu kandidātu. Neuzticēšanos radījusi NEPLP līdzšinējā rīcība un pieņemtie lēmumi.

Tāpēc uz virsrakstā minēto jautājumu atšķirībā no LTV šova, kurā jāuzmin sveša cilvēka profesija un prasmes pēc ārējā izskata, nav iespējams atbildēt. Neviens no iesaistītajiem nav skaidri pateicis lēmuma motivāciju. Tomēr to “kurš ir kurš” ātri vien uzzināsim, kad būs iespēja vērtēt LR jaunās vadības darbu un NEPLP atbildību par pieņemto lēmumu.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 18577
Bēdīgākais, ka turpinās eksperimenti ar Latvijas radio, ko uzsāka iepriekšējā padome, ieliekot amatā iepriekšējo valdi. Toreiz bija tieši tādas pašas bažas par valdes profesionalitāti, kvalifikācijas atbilstību, reputāciju. Pagāja trīs gadi tukšgaitā, tagad sekos vēl pieci tādi paši. Par ko radio tāds sods? Pārāk liela uzticamība no klausītāju puses, tāpēc radio ir jādiskreditē, jāpadara par marginālu mediju, ko neviens neņem vērā, līdzīgi kā reiz tik ietekmīgos lielos laikrakstus?
Kremilek Rukis
Šķiet, ka raksta doma ir: piemērots kandidāts varēja nākt tikai no zināma "iekšējā loka", visi citi nebūs gana profesionāli. Un tā būtu visai strīdīga doma. PS nez, Dikai-Bokmelderei izdosies pārveidot LR no medija, kas centrēts uz vecāka gadu gājuma cilvēkiem uz ko modernāku? Vai varbūt tas nemaz nav uzdevums, zinot Latvijas demogrāfisko situāciju?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti