Ziņas
Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pēc aģentūras LETA pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējos divos gados – pērn šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022. gadā – 39,2%. Samazinājušās arī ziedojumu summas, taču ziedotāju skaits ir stabils, norāda "Ziedot.lv".
Veselības ministrija ieplānojusi kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai šogad papildus novirzīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, liecina publiski pieejamais ministrijas informatīvais ziņojums. Nauda šim nolūkam budžetā jau paredzēta, konkrēta summa esot tikai formāli jāpieprasa Finanšu ministrijā – skaidro Veselības ministrijā. Pacientu organizācijas savukārt norāda: kaut arī summa šķiet iespaidīga, tā tik un tā nesedz viegli paredzamo un ne mazāk iespaidīgo deficītu.
Kā liecina AS "Kredītinformācijas birojs" jaunākais pētījums, Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk aizņemties finanšu līdzekļus gan pie nebanku kreditētājiem, gan komercbankās. Saglabājas tendence, ka pie nebanku kreditētājiem aizņemas vairāk, bet mazākas summas un uz īsāku periodu, savukārt, komercbankās aizņemas lielākas summas ar garāku atmaksas termiņu. Populārākais aizņemšanās veids ir kredītkarte un kredītlīnija, seko patēriņa kredīti un nomaksa.
Dārzu īpašniekiem un stādu audzētājiem sācies karstais darba laiks, kad tiek stādīti jauni augi. Šajā pavasarī gan pārsteigumu netrūkst, saka stādu audzētāja un kolekciju dārza saimniece Solveiga Zīle no Kuldīgas novada Padures. Viņas kolekciju dārza nelielajā dīķī netipiski ātri sākušas ziedēt ūdensrozes. "Lazdkalni" ir saimniecība, kas nodarbojas ar dekoratīvo stādu audzēšanu, tirdzniecību, viesu uzņemšanu brīvdienu mājā laukos un apartamentos Kuldīgas vecpilsētā.
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu 2022. gada 24. februārī pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par ieroču atļauju kārtošanu un iegūšanu. Lai arī šaujamieroču īpašnieku skaits Latvijā šajā laikā ir samazinājies, reģistrēto ieroču skaits audzis. Skaidrāka progresija vērojama tieši pašaizsardzībai reģistrēto ieroču pieaugumā. To apstiprina arī tirgotāji, norādot, ka cilvēki neslēpj savu interesi par šaujamieročiem pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Šonedēļ Rīga kļuva par klimata galvaspilsētu! 150 klimata zinātnieki no 65 valstīm tieši Rīgā diskutēja par globālo sasilšanu un pilsētām. Tik augsta līmeņa Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pasākums Latvijā nav rīkots kopš 1991. gada. Izskanēja atziņa, ka tikai skarbi lēmumi par nulles emisijām ļaus šo planētu saglabāt bērniem un bērnubērniem. Viena no konferences dalībniecēm ir Zinta Zommere – Kanādā dzimusi latviete, kura ir klimata eksperte ANO un Ņujorkā aizstāv arī Latvijas intereses.
Savvaļas vai tomēr cilvēka turēti dzīvnieki? Ķemeru Nacionālajā parkā turētie vairāki simti taurgovju un zirgi netiek aprūpēti tā, kā to prasītu visi normatīvie akti. Dzīvnieku īpašnieku pērn sodījis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), savukārt policija uzsākusi kriminālprocesu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
"Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata konkurss ir izpelnījies īpašu uzmanību, jo šoreiz pieteicies rekordliels pretendentu skaits – 52," par konkursu pirms četriem mēnešiem ziņoja par tā rīkošanu atbildīgā Valsts kanceleja. Tas liecinot, ka dažādi profesionāļi un līderi Latvijā ir gatavi iesaistīties valsts attīstības procesos. Tomēr nu pašā finišā konkurss ir iebuksējis.
Kopš iepriekšējās novadu reformas ir pagājuši vien pāris gadu, bet uz galda jau ir vairāku pašvaldību sadalīšanas ierosinājumi. Par atsevišķu novadu šķelšanos jau ir lēmušas attiecīgās pašvaldības, par citu vietvaru dalīšanu politiķi un iedzīvotāji vāc parakstus. Novadu reformas likums Saeimā būtu jāatver, lai beidzot izlemtu Varakļānu likteni, taču likuma kustināšana pirms Eiroparlamenta un nākamā gada pašvaldību vēlēšanām draud izvērsties visai neprognozējama. Īpaši tādēļ, ka valdības koalīcijas partiju starpā nav pilnīgas vienprātības, ziņo LTV raidījums "De facto".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā jaušamās partijas "Latvijas attīstībai" (LA) finansēšanas shēmas birojam likušas domāt par stingrākām likuma normām. KNAB piedāvā, piemēram, samazināt nelikumīgi ziedotās naudas apmēru, no kura iestājas kriminālatbildība. Taču parlamentā izmaiņām viennozīmīga atbalsta nav. Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", Tieslietu ministrijā turklāt ilgi "gulējis" grozījumu piedāvājums, lai gan bija sagatavots jau gada sākumā. Tagad grozījumu process varētu iekustēties.