Kopš kara sākuma Ukrainā pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par ieroču iegūšanu

Ieroču par vairākiem tūkstošiem vairāk, mazāk īpašnieku

Latvijā fiziskas personas ieroču atļaujas var saņemt pašaizsardzībai, medībām, sportam un kolekcionēšanai. Līdz šī gada martam Latvijā reģistrēti vairāk nekā 74 000 ieroču. Pārliecinoši lielākā daļa jeb 62 491 šaujamieroči patlaban reģistrēti kā medību šaujamie, pēc tam – pašaizsardzībai reģistrēti 11 346 ieroči. 

Neatkarīgā izpētes projekta "Small Arms Survey" 2018. gada pētījums liecina, ka Latvijā aptuvenais šaujamieroču skaits uz 100 iedzīvotāju ir 10,53, kas Latviju starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ierindo tuvāk lejasgalam. Lietuvā šis rādītājs pētījumā aplēsts 13,59, Igaunijā – 4,96. Starp ES dalībvalstīm pētījumā augstākais rādītājs bija Kiprai – 33,96, otrajā vietā sekoja Somija, kuru aprīļa sākumā pāršalca ziņa par skolā notikušu apšaudi, ar aptuveni 32,36 ieročiem uz 100 iedzīvotāju, savukārt trešajā pozīcijā ierindojās Austrija (29,99).

No 2016. gada janvāra, kad Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 67 000 ieroču, astoņu gadu laikā šaujamieroču skaits valstī fiziskām personām audzis par vairāk nekā 7000, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati. Pieaugums ik gadu svārstījies no aptuveni 700 līdz 1300 ieroču, izņemot laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, kas ietver brīdi, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, ieroču skaits pieauga par vairāk nekā 1600. 

Ja reģistrēto ieroču skaita ziņā pēdējos gados vērojams pieaugums, tad šaujamieroču īpašnieku skaits sarucis – 2016. gada janvārī Latvijā bija 33 259 ieroču īpašnieki, bet uz 2024. gada sākumu bija 30 613 ieroču īpašnieki. 

Audzis arī pašaizsardzībai reģistrēto ieroču skaits

Ieroču skaita pieaugumu un šaujamieroču īpašnieku skaita samazinājumu Valsts policijā skaidroja galvenokārt ar lielākās ieroču turētāju grupas – mednieku – izmaiņām. Proti, esošie mednieki kļūst vecāki, jaunie mednieku rindām pievienojas retāk. Latvijas Mednieku asociācijas aplēses liecina, ka Latvijā ir aptuveni 25 tūkstoši mednieku, no kuriem apmēram 20 tūkstoši aktīvi dodas medībās. Savukārt vecos ieročus mednieki neiznīcina, bet gan tos patur un pērk jaunākus. Tāpat ieroču īpašnieku skaita krasais samazinājums tieši pēdējā gada laikā varētu būt saistāms ar ieroču atļauju pārformēšanu, kas bija jāizdara līdz pērnā gada 14. septembrim. 

Vēl viens iemesls ieroču skaita pieaugumam – cilvēku vēlme vajadzības gadījumā pašiem sevi aizstāvēt.

Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma audzis pašaizsardzībai reģistrēto šaujamieroču skaits. Ja 2022. gada janvārī pašaizsardzībai bija reģistrēti 11 054 ieroči, tad 2023. gada janvārī – 11 320 ieroči, bet tagad – 11 346 šaujamieroči. 

Iedzīvotāju intereses pieaugumu par ieroču iegūšanu novēro gan policija, gan tirgotāji

Arī tirgotāju un policijas novērotais rāda – iedzīvotāju interese par ieroča iegūšanu pieaugusi, taču nav uzskatāms, ka notiktu masveida bruņošanās. 

Valsts policijā portālam LSM.lv norādīja, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada 24. februārī iedzīvotāju interese par ieroču atļauju kārtošanu un iegūšanu ir kopumā nedaudz pieaugusi. 

To apstiprina arī, piemēram, policijas izsniegto ieroču iegādāšanās atļauju skaits. 2021. gadā ieroča iegādes atļaujas tika izsniegta 2949 fiziskām un 17 juridiskām personām, bet 2022. gadā – attiecīgi 3712 un 87 šāda veida atļaujas, 2023. gadā – 3026 un 40. 

Daļa portāla LSM.lv apzvanīto ieroču veikalu – "Huberts" un "Ieroči" – norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā izteikts pieaugums iedzīvotāju interesē par šaujamieroču iegūšanu tieši Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ nav novērots, taču ik pa laikam ir gadījumi, kad cilvēki bez iepriekšējām zināšanām par ieroča iegūšanas procesu iegriežas veikalā, lai taujātu par šaujamā iegūšanu savā īpašumā. 

Turpretī ieroču un munīcijas tirdzniecības uzņēmuma SIA "Zommers" valdes locekle Sandra Libeka stāstīja, ka iedzīvotāju aktivitāte šajā ziņā ir vairojusies. "It īpaši [ieroči interesē] pašaizsardzībai. Īstenībā jau pēc 2014. gada [kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu] tā interese pieauga. Cilvēki zvana, interesējas, kas mums ir. It sevišķi pašā kara sākumā cilvēki atklāti teica, ka viņi grib ieroci pašaizsardzībai," pauda Libeka.

Līdzīgu viedokli portālam LSM.lv pauda arī Latvijas Ieroču munīcijas un pirotehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas sekretārs Ēriks Kaufmanis.

Asociācija jau kara sākumā Latvijā novēroja palielinātu pieprasījumu pēc šaujamieročiem. Divu gadu laikā situācija būtiski neesot mainījusies. 

Kaufmanis sacīja: "Pieprasījums auga tad, kad sākās Covid-19 [pandēmija] – 2020. gadā bija rindas veikalos. Tas bija pirmais lēciens, kad cilvēki sāka aizdomāties, ka vajag kaut ko pašaizsardzībai. Protams, 2022. gadā, kad sākās karš, martā – arī ļoti, ļoti krasi palielinājās pieprasījums. Pēc tam tas uz gada beigām, uz 2023. gada sākumu palika nedaudz mazāks. Bet tagad es jūtu, ka atkal ir uzplaukums, jo cilvēki nezina, kas būs tālāk, kādas prognozes. Respektīvi, cilvēki aizdomājas par to, ka vajadzētu kaut ko pašaizsardzībai. Un tie nav tikai vienkārši pilsoņi, kas grib pašaizsardzības šaujamieroci iegūt, bet arī mednieki, kam jau ir ieroči medībām, – viņi arī sāk domāt uz to pusi, ka tomēr kaut ko vajag arī pašaizsardzībai paņemt, kaut ko tādu, ko var izmantot gan medībām, gan pašaizsardzībai tādos "X" stundas gadījumos."

Pieaugošais pieprasījums ietekmē munīcijas pieejamību un ieroču piegādes veikalos

Ieroču un munīciju piegādes kara plosītajai Ukrainai un arī pieaugušais pieprasījums no Latvijas iedzīvotāju puses ietekmējis arī munīcijas pieejamību veikalu stendos. 

Tirgotāju asociācijas pārstāvis Kaufmanis, kurš ir arī veikala "Gun Market" īpašnieks, norādīja: "2022. gada sākumā, kad sākās karš, bija deficīts ar munīciju. Ne tikai pistoļu munīcija, piemēram, "9x19" bija topā – divus mēnešus vispār nevienam veikalam Latvijā nebija, jo viss gāja uz valsts pasūtījumiem, uz armiju un tā tālāk. Bet arī medību munīcija bija deficīts, jo ražotāji, kas ražo gan medību, gan pistoļu [munīciju] vai kalibru, ko izmanto armija, pārslēdzās uz citiem pieprasītajiem kalibriem. Šobrīd tas ir izlīdzinājies." 

Iepriekš minēto iemeslu dēļ vietām rindā tagad jāgaida arī uz pašu šaujamieroci.

"Pieprasījums šobrīd ir tāds – jau trīs pasūtījumi, kas ir izpildes stadijā ar licencēm, kas vēl nav atnākuši, bet tie jau ir pārdoti. Cilvēki nāk, rezervē, apmaksā to ieroci. Kad viņi atnāk uz zināmu datumu, tad viņi arī saņems. Pieprasījums ir tik liels, ka nav svarīgi, cik mēs pasūtām – 20, 30 vai 50 ieročus, pirms tos saņemam, tie visi jau kādam ir rezervēti," stāstīja Kaufmanis. 

Savukārt uzņēmuma "Zommers" valdes locekle atzīmēja, ka ieroču piegādes laiks ir kļuvis par aptuveni diviem mēnešiem lielāks, cenas arī augušas. "Cenas ir cēlušās, munīcijai divtik – izejmateriālu izmaksu un pieejamības dēļ. Piegādes ir ilgākas, taču nav tik dramatiski, ka nevar piesūtīt klāt ieročus," pastāstīja Libeka. 

Ieroču turēšanas atļaujas izsniegšanas process Latvijā ir stingrs, gana sarežģīts un dārgs. Lai turētu savā īpašumā ieroci, jāiziet vispārējā medicīniskā pārbaude, jānokārto pirmās medicīniskās palīdzības kurss, jākārto eksāmens – prasme rīkoties ar ieroci, medību ieročiem arī medību eksāmens, un tad ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā. Būs nepieciešams arī seifs, kur ieroci glabāt, un tam jāatbilst visiem noteikumiem.

Policijā uzsvēra, ka Latvijā tiesības uz ieroci ir ekskluzīvas. Kad cilvēks kļūst par ieroča īpašnieku, Valsts policija ikdienā uzrauga, lai tiek izpildītas visas ieroča iegūšanai nepieciešamās prasības, tāpat pārbauda arī šaujamieroču uzglabāšanu.