Jaunumi

Par cilvēcību un drosmi runāt. Čehova teātra izrāde «Hamlets»
Par cilvēcību un drosmi runāt. Čehova teātra izrāde «Hamlets»
Cilvēcība un drosme runāt par to, kas ir ļaunums – lūk, tēmas, kuras Viestura Kairiša režisētajā Šekspīra lugas "Hamlets" iestudējumā ir personīgi svarīgas aktieriem Aleksandram Maļikovam un Maksimam Buselam. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris šo izrādi ir nodēvējis par kara laika hroniku – tas ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā.
Latgaliešu valodai piestāv komēdija. Daugavpils teātra izrāde «Divas virtuvē, neskaitot līķi»
Latgaliešu valodai piestāv komēdija. Daugavpils teātra izrāde «Divas virtuvē, neskaitot līķi»
"Likās, ka šī luga der tieši Latgalei, tāpēc, ka tajā var ielikt daudzus latgaliešu teicienus, parādīt latgaliešu sieviešu spēku, varenību, prieku un tā tālāk. Droši vien tāpēc es to notulkoju latgaliešu valodā," par ukraiņu autora Aleksandra Mardaņa traģikomēdiju "Mātes un meitas", kas uz Daugavpils teātra skatuves tiek izspēlēta ar nosaukumu "Divas virtuvē, neskaitot līķi", saka lugas tulkotāja un aktrise Kristīne Veinšteina. Raidījumā "Teātris.zip" par Latgales sieviešu spēku, par skatuves partnerību un noskaņu Daugavpilī ar Kristīni Veinšteinu sarunājas viņas kolēģe aktrise Agnese Laicāne. 
No bērnudārza līdz augstskolai katrs pats par sevi. Teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Ciešamā kārt...
No bērnudārza līdz augstskolai katrs pats par sevi. Teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Ciešamā kārta»
"Pirmajā daļā tēli, kas darbojas uz skatuves, ir vecāki, pēc tam tie ir skolotāji, tad paši skolēni un beigās tas visaugstākais, kas ir – rektorāts. [..] Tas, par ko izrādē gandrīz vispār nerunā, ir izglītība. [..] Visvairāk ir par iekšējo cīņu katram savā mazajā zupiņā," teātra trupas "Kvadrifrons" izrādes "Ciešamā kārta" akcentus ieskicē režisors Klāvs Mellis.
Ierocis cīņā pret ļaunuma un prāta nesamēru. Liepājas teātra izrāde «Šekspīrs»
Ierocis cīņā pret ļaunuma un prāta nesamēru. Liepājas teātra izrāde «Šekspīrs»
"Man liekas, ka tāda veida izrādes ir kā ierocis cīņā pret, kā pats Šekspīrs saka, ļaunuma un prāta nesamēru" – tā par Elmāra Seņkova iestudējumu "Šekspīrs" teic Liepājas teātra skatuves māksliniece Inese Kučinska. Dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces radītajā divu cēlienu kolāžā, kurā atsevišķi Šekspīra lugu – "Ričards III", "Makbets", "Otello", "Romeo un Džuljeta" – varoņi satiekas vienā apokaliptiskā telpā un laikā, Kučinska atveido galveno Ričarda lomu. Raidījumā "Teātris.zip" par izrādes tapšanu un iestudējuma vēstījuma skaudrajām paralēlēm ar mūslaikiem sarunājas Inese Kučinska un "Šekspīra", kā arī pārējo triloģijas izrāžu radītājs, režisors Elmārs Seņkovs. 
Ar pavisam citiem akcentiem. Daugavpils teātra izrāde «Tumšie brieži»
Ar pavisam citiem akcentiem. Daugavpils teātra izrāde «Tumšie brieži»
"Satiku Māru Ķimeli un teicu viņai, ka braukšu uz Daugavpili, ka es ļoti gribu tur pastrādāt ar foršiem aktieriem. Māra man teica: "Tumšie brieži"! Es domāju – jā, tas ir mirklis, kad to var darīt. [..] Es aizsūtīju teātrim šo piedāvājumu, un Oļegs [Šapošņikovs] tajā pašā dienā man atbildēja – jā," iestudējuma "Tumšie brieži" sākotni Daugavpils teātrī atceras režisors Dmitrijs Petrenko.
Mīlasdziesma vecmāmiņām – teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Vecmāmiņu valsts»
Mīlasdziesma vecmāmiņām – teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Vecmāmiņu valsts»
"Šī izrāde tapa kā mūsu mīlas dziesma vecmāmiņām, kuras pamazām mūs atstāj," par iestudējumu "Vecmāmiņu valsts" teic režisore Paula Pļavniece. Dramaturgu Justīnes Kļavas un Evarta Melnalkšņa, kā arī visas teātra trupas "Kvadrifrons" veidotajā izrādē ir gan mīļi, gan skarbi stāsti par novecošanu un vecumdienām Latvijā, nepielūdzama statistika un fakti, kā arī azartiskas skolēnu koru dziesmas. Raidījumā "Teātris.zip" Pļavniece kopā ar aktieriem Anci Strazdu un Klāvu Melli skaidro, ko nozīmē "Kvadrifrons"  un "Vecmāmiņu valsts", tostarp spriež par sociālo un humoristisko pusi savos mākslas darbos. 
Par brīvību izvēlēties – Dailes teātra izrāde «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu»
Par brīvību izvēlēties – Dailes teātra izrāde «Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu»
"Jau no paša sākuma viņš gribēja, lai Makmērfijs un māsa Rečida ir līdzvērtīgi pretinieki. Viņa ir jauna, skaista, gudra, šarmanta, un viņa patiešām tic, ka var šiem nabaga cilvēkiem palīdzēt. [..] Tad ierodas brīvību ārkārtīgi augstu vērtējošais Makmērfijs – viņš ir pilnīgs kretīns, spēj apjāt pašu tuvāko draugu, izkrāpt no viņa naudu un vēl vis kaut ko –, kurš viņiem parāda augstāko, kas cilvēkā var būt, un tā ir brīvība izvēlēties," ar režisora Aleksandra Morfova ieceri, Dailes teātrī iestudējot izrādi "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", iepazīstina aktieris Artūrs Skrastiņš. Izrāde tika nominēta vairākām "Spēlmaņu nakts" balvām un guva milzīgu skatītāju atsaucību. Iestudējums bija teātra repertuārā vismaz piecus gadus, un to pārstāja spēlēt nevis tādēļ, ka tam trūktu publikas, bet tādēļ, ka vairs nebija pieejami vairāki pieaicinātie aktieri.
Greizais spogulis, kas cilvēku atbrīvo. Nacionālā teātra komēdija ilgdzīvotāja «Trīs vīri kūrortā»
Greizais spogulis, kas cilvēku atbrīvo. Nacionālā teātra komēdija ilgdzīvotāja «Trīs vīri kūrortā»
"Skatītāju uztvere ir caur to, ka viņi skaidri redz, ko varonis grib, un smejas par visām tām nesaderībām, kas ar varoni notiek. Līdz ar to skatītājs smejas arī par dzīves pareizībām, kuras komēdijā bieži vien izskatās nepareizas. Šis greizais spogulis ir tas, kas zināmā mērā cilvēku atbrīvo," saka komēdijas meistars Valdis Lūriņš. Viņa režijā 2012. gadā Latvijas Nacionālā teātrī tapa viegla, smieklīga, muzikāla un šarmanta komēdija pēc Ēriha Kestnera grāmatas "Trīs vīri kūrortā". Par Kestnera ideāliem, par humoru un par pilnīgi citu meistarību, ko komēdijas iestudēšana paģēr gan no režisora, gan aktieriem, sarunājas Valdis Lūriņš un lomu atveidotāji Voldemārs Šoriņš un Sanita Paula.  
Sadarbība, kas ilgāka par pus gadsimtu. Raimonda Paula dziesmas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
Sadarbība, kas ilgāka par pus gadsimtu. Raimonda Paula dziesmas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
"Viņš pats mani uzrunāja, ka gribētu mūsu teātrī nosvinēt savu jubileju. Tas bija ļoti pagodinoši. Tad atnāca kovida laiki un visiem noplaka rokas. Arī maestro kaut kā... Es sāku kustināt šo ideju. Tad atnāca nākamais posms, kurā viņš vairs neko negribēja. Bija tādi ļoti nepriecīgi laiki. Un tad es sāku mēģināt caur viņa kolēģiem, un viņš teica jā. Man bija ļoti priecīgi," par koncertizrādes "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī" tapšanu stāsta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka. Iestudējumā iekļautas dziesmas no izrādēm "Kerija", "Kabīrijas naktis", "Odesa, burvīgā pilsēta…", "Meitene kafejnīcā" un "Spoks no Kentervilas". Koncerta programmu skatuvei pielāgojis teātra galvenais režisors Sergejs Golomazovs. Par sadarbību ar Raimondu Paulu un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra uzdevumiem raidījumā "Teātris.zip" sarunājas Dana Bjorka un aktieris Maksims Busels, kurš izrādē ielecis vēlāk.