Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, solīja iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam bija pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
2019. gads Latvijas Televīzijā (LTV) bijis neviennozīmīgs – sabiedrisko mediju, arī Latvijas Televīzijas, finansējums ir hroniski nepietiekams, īslaicīgs un atkarīgs no politiķu labvēlības, tomēr paveikts ir daudz. Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tika pasniegta kategorijā “Labākā TV filma vai seriāls”, LTV gada griezumā tapušas jaunas filmas un arī jauni kultūras raidījumi.
Lai arī daudzsēriju filma “Sarkanais mežs” jau pāris nedēļas kā noslēgusies, piedāvājam spilgtākos filmas citātus, kas varoņu gaitām un raksturiem piešķīra kā ironiju, tā vieglu apcerību. Iespējams, tie nefolklorizēsies kā izteikumi no citām latviešu filmām, tomēr tie precīzi ieskicē “Sarkanā meža” noskaņu un, iespējams, iedrošinās to noskatīties arī tos, kuri vēl nav saņēmušies.
“Sarkanā meža” astotā sērija ir viena no līdz šim brutālākajām daudzsēriju filmas epizodēm. Leona “labā roka” un izlūks ar segvārdu Puika tiek brutāli nogalināts, Leons pārgriež viņa rīkli ar nazi pārējo mežabrāļu klātbūtnē. Viņš ticis manīts sarunās ar čekistiem mežā, un maksa par nodevību ir nāve. Vai Puika bija pelnījis mirt?
Seriālā "Sarkanais mežs" partizānu līderi ir kara rūdīti vīri, kuru sirdīs vairs nav vietas žēlsirdībai vai naivumam. Viņu mērķis ir skaidrs – gāzt padomju varu un izcīnīt Latvijas neatkarību. Tomēr pretpadomju pretošanās kustību veidošanās aizsākās daudz agrāk - jau 1940. gada vasarā. Arī šīs grupas cerēja caur bruņotu cīņu izcīnīt Latvijas brīvību, bet pieredzes trūkums un pārlieku liels ideālisms lēma tās nāvējošai neveiksmei.
Arheologs un "Sarkanā meža" vēstures konsultants Normunds Jērums uzskata: Rubenis daudzsēriju filmā ir "gatavs spiegs." Sestā sērija beidzas ar apšaudi starp čekistiem un partizāniem. Vitolds čekistu mītnes ārpusē pie krūmiem ierauga ar mēteli apklātu vīrieša ķermeni un notur to par Rubeni, tomēr notikušā apstākļi ir pārāk mīklaini. Arī Leons līdz galam nenotic Rubeņa nāvei.
“Sarkanā meža” sestās sērijas noslēgumā notiek Leona vadīts iebrukums čekistu postenī. Rubenis paliek ārpusē pie ēkas, noslēpies krūmos. Leons, Vitolds un pārējie biedri dodas čekistu postenī, lai tur iegūtu tik nepieciešamos ieročus. Posteņa čekistus sasien, ar lupatu aizbāž tiem mutes un ieslēdz skapī, bet skapi apgāž ar durvīm uz leju, lai čekisti netiek laukā.
“Sarkanā meža” piektā sērija jau norit iedomātā Kurzemes ciematā Aizvējos, kura ainas filmēja dažādās Latvijas vietās – Tērvetē, Sātos un arī Engurē. Rubenis un Vitolds tiekas ar partizānu līderi un galveno kontaktpersonu Leonu. Starp viņiem notiek gan strīdi, gan savstarpējas izrēķināšanās un aizdomu pilna tikšanās ar citu mežabrāļu grupu. Leons jau sākotnēji izrāda nepatiku pret Rubeni, nicīgi dēvējot viņu par “krievu”.