«Sarkanā meža» čekistu spēles un parakstīts memorands: Vai sapnis par brīvu Latviju ir izsapņots?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 5 mēnešiem.

Latviešu sūtnis Kārlis Zariņš Cēsu kauju 30. gadadienas svinību laikā to nodēvē par “jaunu lapu Latvijas vēsturē”. Tērpušies smalkās frakās, pie viena apspriežu galda tiekas Leons, Silarājs un Zariņš.

Tiek parakstīts tik svarīgais memorands, kurā iekļauta informācija par latviešu pagaidu valdības modeli. 1953. gadā to uzstāda nacionālā pretošanās kustība, un Zariņa acīs Leons ir šīs kustības dalībnieks un goda viesis. Leons un Zariņš paraksta memorandu. Valda pacilāta, cerībām piepildīta gaisotne. Ilgais spiegu darbs Latvijas teritorijā noslēdzies sekmīgi.

Sapnis par brīvu Latviju ir dzīvs. Taču drīz viss mainās, un izlolotais stāsts pārvēršas par murgu. Leons ir atmaskots. Viņš ir savervēts padomju čekists, bet britu izlūkdienesta misija ir izgāzusies. Čekisti zinājuši visu par Vitoldu un Rubeni jau kopš pirmajām dienām.

Šādam parakstītam memorandam Zariņa acīs nav nekādas vērtības. Pirmspēdējā sērijā pēc smagas sarunas ar Silarāju Zariņš savā kabinetā memorandu sadedzina. Vienīgi Silarāja eksemplārs vēl ir saglabājies.

“Īstajā dzīvē” šis memorands nonāca čekas rokās, taču par tā oriģināla atrašanās vietu mūsdienās zināms maz. Turklāt neviens īsti neapjauta, vai kaut kur saglabājusies kaut dokumenta kopija.

Filmēšanas laikā kopija atrasta pie kādreizējā VDK virsnieka Andra Trautmaņa, kuru ar žurnālistu starpniecību uzrunāja “Sarkanā meža” veidotāji. Viņš 1987. gadā piedalījies BBC dokumentālās filmas “Sarkanais zirnekļu tīkls” (“Red Web”) veidošanā, kad Rīgā ieradās BBC filmēšanas grupa. Šajā filmā atainotas čekistu “spēles” ar informācijas piegādi britu izlūkdienestam.

“Sarkanā meža” producente Arta Ģiga atklāj, ka šāda dokumenta kopija ir rets un vērtīgs materiāls, kas atklāj nelielu daļu no padzisušā partizānu stāsta. Šobrīd tas glabājas Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīvā.

Ministrijas telpās iekārtota Kārļa Zariņa istaba, tajā glabājas viņa pīpes, fotogrāfijas, neskaitāmi daudz apbalvojumu. Līdz pat sava mūža pēdējām dienām 1963. gadā Zariņš savas domas un darbus veltīja Latvijai vairākās diplomātiskajās misijās un rūpīgā sūtņa darbā Lielbritānijā.

Viņam nebija vienaldzīgs latviešu emigrantu liktenis, tādēļ Zariņš darīja visu, lai uzturētu biedrības un pulcēšanās vietas latviešiem. Diemžēl Latvijā pēc 1940. gada notikumiem viņš vairs neatgriezās un līdz mūža galam par savām mājām dēvēja Angliju.

Skaties visas “Sarkanā meža” sērijas vienuviet arī “RePlay.lv” sev ērtā laikā un vietā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti