Jautājumi par to, kāda būs Eiropas loma pasaulē pēc Apvienotās Karalistes "Brexit", šonedēļ uzvirmoja ar jaunu sparu. Kā uz Eiropas politikas izmaiņām spēs reaģēt Latvijā, ekspertu viedokļi dalās. Nav šaubu, ka izmaiņas būs pamanītas savlaicīgi, bet jautājums ir par spēju tām pielāgoties.
Iemesls jautājumiem par Eiropas lomu ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumi par neorientēšanos uz partneriem - ASV un Lielbritāniju, bet Eiropas nākotnes ņemšanu savās rokās. To, ka Eiropai jākļūst ietekmīgākai, bet Francijas balsij tajā – skaļākai, nepārprotami signalizējusi arī oficiālā Parīze un jaunais šīs valsts prezidents Emanuels Makrons.
Priekšvēlēšanu kampaņas uzruna Minhenē Merkele sacīja, ka Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz saviem partneriem un tās nākotne ņemama pašu rokās. Par to, ka šis Merkeles paziņojums nav jāuztver tikai kā priekšvēlēšanu kampaņas daļa, šķiet, nešaubās neviens. Taču, ja Berlīne un Parīze patiešām mainītu akcentus Eiropas politikā, cik gatava tam būtu Latvija? Latvijas ekspertu viedokļi dalās. Visticamāk, izmaiņas mēs pamanītu savlaicīgi. Jautājums - vai tikpat drīz arī spētu rīkoties.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Politikas zinātņu katedras vadītāja Ilga Kreituse norāda: "Pat tad, kad, Eiropas Savienībā iestājoties, vajadzēja parādīties šim jaunajam uzsvaram – Eiropas Savienība ir primārā spēlētāja, tad starptautisko konfliktu gadījumā mēs skatījāmies vispirms, ko dara ASV, un pēc tam piemērojāmies vai pat nepiemērojāmies Eiropas Savienībā."
"Tāpēc šobrīd man šķiet, ka mēs kavējam ārpolitikā ļoti svarīgu lietu. Tas ir - uzsvara izmaiņas Eiropas Savienībā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Man tāda sajūta, ka mēs ceram – NATO atbrauks, Kanāda atbrauks, Amerika pierunās, bet mēs neredzam tās spēka līdzsvara izmaiņas," brīdina Kreituse.
"Mums ir divi faktori. Amerika mūs izglābs. Piektais pants ir svēts, un tas ir jāpiemin gandrīz kā tēvreize katru reizi, kad pieminam NATO, un lielākais ienaidnieks ir Krievija, ar kuru nedrīkst pat sarunāties. Un šāda ārpolitikas nostādne ir šobrīd. It īpaši pie Makrona rīcības, kāda bija tagad saskarsmē ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu. Pie Merkeles kundzes man ļoti saprotamiem gājieniem, ko viņa pašreiz dara, Latvija var būt zaudētāja lomā un atkal palikt pabērna lomā, kad būs jāskatās, kam tad mēs piesliesimies, ko darīsim, ar ko runāsim, un atkal būsim ko nokavējuši, un diezin vai pagūsim ielēkt tajā pēdējā labajā vagonā," saka Kreituse.
Merkeles paziņojumu var uztvert kā savdabīgu darba dalījumu starp Ameriku un Eiropu, kur Eiropas Savienības orientējas uz liberālās demokrātijas vērtībām, norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Berlīne, Brisele un Parīze attiecīgi pozicionējas kā šo vērtību aizstāvji pasaulē. Taču bruņojuma un aizsardzības politikā NATO un tātad arī ASV loma mazāka nekļūs. Un šajā ziņā Latvijai ar kompetencēm viss kārtībā. Citāda situācija, kad runa par tālākiem pasaules reģioniem.
"Kā vidējai valstij Latvijai nevar būt izcilas kompetences visās tēmās un visos virzienos. Tas var būt kāda atsevišķa izcila speciālista līmenī. Bet ne domnīcas līmenī, ne pētnieciskas iestādes vai institūta līmenī. Protams, ka tas attiecas arī uz valdību, ministrijām un ierēdņu aparātu, kas strādā valsts labā un ministrijā," spriež Skudra.
"Tāpēc teiktu, ka man iespaids tāds — mūsu ārpolitiskās kompetences Eiropā un NATO ļoti labā līmenī. Problēmas sākas ar attālākiem reģioniem," viņš secina.
Starptautiskās un drošības politikas eksperte, Latvijas Universitātes profesore Žanete Ozoliņa uzsver – Latvijā ir eksperti un augstākā līmeņa profesionāļi, kas spējīgi ātri uztvert akcentu maiņu, taču problēma parādās izpildes līmenī, kā arī aktīvas diskusijas trūkumā.
"Latvijā pietrūkst tādas aktīvas un bagātas diskusijas par iespējamajiem attīstības scenārijiem, kur izspēlētu ļoti dažādus nosacījumus, kas būtu sakņoti ne tikai tajā, kas notiek Eiropā," saka Ozoliņa.
"Eiropas lietas pārzina labi un daudz. Bet lielā starptautiskā bilde veidojas arī no tādiem spēlētājiem kā, piemēram, Ķīna, no Šanhajas sadarbības organizācijas, Tuvajiem Austrumiem. Ja skatāmies, vai Latvijā pietiekami to, kas pārzina visu lielo starptautiskās politikas audeklu, – nē, viņu nav daudz. Vai varam prognozēt – jā varam. Bet tas nav tik daudz atkarīgs no tā, ko darām uz vietas, bet izmantojot mūsu sabiedroto piedāvāto informāciju," skaidro Ozoliņa.
Latvijas Ārlietu ministrija savukārt, reaģējot uz kancleres Merkeles izteikumiem, iepriekš norādīja, ka tie uztverami kontekstā ar rudenī gaidāmajām vēlēšanām Vācijā. Taču vienlaikus tas parādot arī neskaidrības par to, kā tālāk attīstīsies transatlantiskās attiecības.
