Otrais stāsts – nestrādājošie cilvēki ar trešās grupas invaliditāti

Atšķirībā no pirmās un otrās grupas cilvēki ar trešās grupas invaliditāti nebūs atbrīvoti no veselības apdrošināšanas iemaksām.

Tiesībsarga birojs aprēķinājis, ka

aptuveni katrs otrais cilvēks ar trešās grupas invaliditāti nestrādā.

Ne visi arī ir reģistrēti bezdarbnieki. Tāpēc apdrošināšanas iemaksas, kas 2020.gadā jau būs izaugušas līdz 21 eiro, viņus satrauc.

Everita nevar ilgstoši nostāvēt un nosēdēt

„To es paskatījos, un tad mani pārņem šausmas. Pagaidām man meitas, ģimene palīdz atrisināt veselības problēmas, bet es jau nevaru zināt, kā ģimenei iet uz priekšu. Meitai vienai jāmaksā studiju maksa tajā pašā laikā,” stāsta Everita.

Viņai ir trešā invaliditātes grupa – kustību traucējumi saistībā ar muguras problēmām. Viņa nevar ilgstoši nostāvēt, nosēdēt, un arī maršrutu uz Radiomāju viņa rūpīgi izplānoja, lai pēc iespējas mazāk jāiet.

Tagad Everita nestrādā, bet iepriekš vasarās īslaicīgi strādājusi, arī bija reģistrējusies kā bezdarbniece. „Tas bija pirms vairākiem gadiem – tā kā es nedrīkstu vispār fiziski smagu darbu strādāt, man piedāvāja vairākas reizes, lai es eju simtlatniekos. Un tā es atteicos no viņiem,” stāsta Everita.

Everita saņem 85 eiro lielu invaliditātes pabalstu mēnesī. Tomēr nesūdzas, jo palīdz bērni. Lai nebūtu jāmaksā no nākamā gada veselības apdrošināšanas iemaksas, Everitai risinājums varētu būt reģistrēšanās kā bezdarbniecei.

Pilngadīgā Ilze mācās speciālajā internātskolā

Tiesa, trešā invaliditātes grupa nav viendabīga – tur ir ne tikai cilvēki ar kustību traucējumiem. Piemēram, kādu 18 gadus vecu jaunieti Latvijas Radio sastapa Rīgas 1. speciālajā internātpamatskolā, kur mācās audzēkņi ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Viņas īsto vārdu Latvijas Radio nemin, bet vienojas saukt viņu par Ilzi.

Ilze mācās trešajā arodklasē mājkalpotāja profesiju: „Tāpēc, ka grāmatsējējs es nevarēju būt, jo man ir grūti strādāt ar kreiso roku. Skolā apgūstu ēdiengatavošanas pamatus, mājsaimniecības pamatus, dārzkopības pamatus.”

Meitene nāk no neliela ciema, kas atrodas netālu no jūras. Jūnijā viņa internātpamatskolu beigs. „Man ir doma iet tālāk mācīties, iet uz Dubultiem uz vienu skolu,” stāsta Ilze.

Tā ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālā vidusskola, kur arī mācās jaunieši ar invaliditāti. Ko tieši mācīsies, Ilze vēl nav izšķīrusies arī par savu profesiju. Turklāt tas būs arī atkarīgs no viņas spējām. Pašu interesējot rokdarbi: „Taisīt kaut kādas glezniņas vai izšūt, adīt.”

Kā veselības apdrošināšanas sistēma attieksies uz viņu, Ilze nezina. Medicīnas pakalpojumus viņa izmanto bieži, un ikmēneša pabalsts ar trešās grupas invaliditāti no dzimšanas ir aptuveni 100 eiro.

Ja Ilze turpinās mācīties, tad arī turpmāk būs valsts apdrošināta. Tāpat, ja strādās vai reģistrēsies bezdarbniekos.

Kā ir ar darba iespējām skolas beidzējiem? Internātpamatskolas sociālā pedagoģe Inese Siliņa saka, ka ir jaunieši, kas strādā būvniecībā, veikalos. Kāds kopumā ir darba tirgus? „Nē, nav pretimnākošs, viņi pēc tam ļoti bieži atnāk uz skolu un stāsta, kā viņiem ir gājis, atnāk pie saviem klašu audzinātājiem vai arodpriekšmetu skolotājiem.

Tā pieredze nav tik spoža, bieži viņi sev nevar atrast darbu,” saka internātpamatskolas sociālā pedagoģe.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti