Melu detektors: Vai Einars Fogelis saka patiesību, ka sporta skolās iegulda pusi valsts sporta budžeta?

Diskusijā par sportistu prēmijām Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājs Einars Fogelis apgalvoja, ka sporta skolu sistēmā tiek ieguldīta puse no sportam atvēlētās valsts budžeta naudas. Šo informāciju pārbauda "Melu detektors".

Einars Fogelis par sporta skolu finanējumu
    Einars Fogelis Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" 19.jūlijā:

    "Sporta skolu sistēmā tiek ieguldīta puse no visa valsts sporta budžeta kopumā. Šobrīd. Tā kā runāt par to, ka šīs iespējas parādās kādam tikai tad, kad parādās lielie panākumi, tas būtu absolūti nekorekti."

    17 nav puse no 49

    Valsts sporta budžets saskaņā ar jaunākajām izmaiņām ir 48,7 miljoni eiro (apstiprinātā budžeta izmaiņas var aplūkot šeit, šeit un šeit) –  tas ir finansējums ēkām, paralimpiskajam sportam, sporta pasākumiem un federācijām un citiem mērķiem, kopumā - 11. No tiem divi saistīti ar sporta skolu sistēmu: 14,7 miljoni profesionālās ievirzes izglītības programmu pedagogu algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un divi miljoni, kas iedalīti Murjāņu sporta ģimnāzijai.

    Kopā sporta skolu sistēmā ieguldīti 16,7 miljoni eiro, un tas ir nedaudz vairāk nekā trešdaļa, nevis puse no 2017.gada valsts sporta budžeta.

     

    Vislielāko valsts sporta budžeta daļu sporta skolas saņēma 2015.gadā. Deviņu gadu laikā sporta skolu sistēmā ne reizi nav ieguldīta puse no sportam atvēlētā valsts budžeta – pārsvarā tā ir bijusi trešā vai ceturtā daļa.

    Vistuvāk Einara Fogeļa minētajiem 50% bija 2015.gads, kad sporta skolu sistēmā ieguldīja 39,5% no valsts sporta budžeta.

     

    Ēkas un kredīti neskaitās?

    LSFP priekšsēdētājs atsaucas uz 2017.gada datiem par valsts budžeta programmu "Sports", tomēr no aprēķina izņēmis naudas summu, ko valsts tērē sporta būvēm (šogad tie ir gandrīz 17,5 miljoni eiro) un dotāciju Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) valsts galvoto aizdevumu atmaksai (1,3 miljoni eiro) par iepriekš uzbūvētajiem olimpiskajiem centriem Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī.

    "Es runāju par to daļu, kas ir pieejama sportistiem, es nerunāju par valsts galvotajiem kredītiem, kas ir būvniecības nauda. Noņemiet nost kredītus un jūs dabūsiet to ciparu. Ministrija ļoti lepojas, ka valsts budžets ir nebijušos augstumos, bet paņemiet laukā to visu, kas tur ekstrā tika pieņemts Saeimā attiecībā uz būvniecībām, un jums ir tīrais sporta budžets."

    Einars Fogelis norāda, ka ēkām piešķirtais principā nonāk pašvaldību budžetā: "Tie padsmit miljoni jau mums nav pieejami, tie ir atsevišķi valdības un Saeimas lēmumi, kurus mēs nekādā veidā vairs tālāk ietekmēt nevaram.

    Protams, mēs esam ļoti pateicīgi, ka kāds būvē jaunas sporta būves un attīstās, bet tā būtībā ir pašvaldību nauda."

    Izmanto ēkas, kurām piešķirta valsts nauda

    Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda, ka no aprēķina izņemt kādu no budžeta naudas saņēmējiem nav korekti, tikpat labi varētu neieskaitīt arī, piemēram, Sporta muzejam paredzēto naudu.

    Tāpat jāatceras, ka ir sporta skolas, kas izmanto arī par valsts naudu uzbūvēto infrastruktūru. Tāda, piemēram, ir Liepājas sporta spēļu skola, kuras vieglatlēti, basketbolisti, hokejisti un volejbolisti trenējas Liepājas Olimpiskajā centrā. Līdzīgi arī daļa Liepājas kompleksās sporta skolas audzēkņu.

    Cik daudz tērē ēkām un kredītiem?

    Celtniecības un būvju uzturēšanas izmaksas deviņu gadu laikā variējušas no 700 tūkstošiem līdz gandrīz 17,5 miljoniem. No 2009. līdz 2013.gadam ēkām netērēja vairāk par miljonu, pēc tam summas ievērojami pieauga – pieci līdz septiņi miljoni katru gadu.

    Savukārt šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs gadiem, tēriņi ēkām palielinājušies trīskārt, sasniedzot 17 ar pusi miljonus eiro.

    Nauda piešķirta gan sešu valstij piederošo sporta bāzu uzturēšanai, piemēram, Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei vai Bērnu un jauniešu sporta burāšanas centram Rīgā (kopā ap 630 tūkstošiem eiro), gan valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem (15 saņēmēji dažādās Latvijas pašvaldībās) – visvairāk iedots tenisa centra "Lielupe" pārbūvei Jūrmalā (vairāk nekā 4 miljoni eiro) un Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas būvniecībai (vairāk nekā 2,5 miljoni eiro).

     

    Melu detektora birkas

    Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

    Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

    Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

    Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

    Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

    Naudu tērē arī pirms septiņiem vai 10 gadiem uzbūvētajām ēkām – olimpiskajiem centriem Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī. Kopš 2009.gada tām iedalīti četri līdz seši miljoni katru gadu. Tikai 2015.gadā dotācija valsts galvoto aizdevumu atmaksai bija mazāka par miljonu (ap 765 tūkstošiem eiro), jo gadu pirms tam samaksāja 10 miljonus par diviem gadiem uzreiz. Kopš iepriekšējā gada kredītu atmaksas summa samazinājusies – trīs miljoni, šogad ap miljonu, līdzīgi (divus trīs miljonus) maksās līdz 2021.gadam. Pēc tam trīs gadus aizdevumu atmaksas summa būs zem diviem miljoniem, bet no 2025. līdz 2028.gadam – ap 300 tūkstošiem eiro.

    Secinājumi

    LSFP priekšsēdētāja izmantotā aprēķina metode ir kļūdaina. Sporta skolu sistēmā ne šogad, ne iepriekšējos astoņos gados nav ieguldīta puse no valsts sporta budžeta.

    Izņemot no aprēķina ēkām un kredītiem tērēto naudas summu, tiek sagrozīta patiesā situācija nozarē un skaitļu interpretāciju var locīt atbilstoši situācijai: savā atbildē Einars Fogelis kritizē apgalvojumus par milzīgo valsts budžeta pieaugumu sportā, norādot, ka ļoti daudz naudas tērē ēkām un kredītiem – sportisti pie tās nemaz netiek. Tikmēr diskusijā LSFP priekšēdētājs darīja pretējo – runāja par valsts lielo ieguldījumu sporta skolu sistēmā.

    Nevar noliegt, ka ēkām un kredītiem tērētā naudas summa ir ievērojama, tomēr arī tā vismaz pastarpināti nonāk sporta skolu sistēmā – ir sporta skolas, kuru audzēkņi trenējas šajās telpās.

    Melu detektora birka: Puspatiesība

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Ziņu analīze
    Ziņas
    Jaunākie

    Populārākie
    Interesanti