Kurš bija «ātro kredītu impērijas» «4Finance» īpašnieks un maksāja Andrim Amerikam 20%

Spriežot pēc tūkstošiem dokumentu kopiju, kas nonākušas Eiropas žurnālistu organizācijas EIC.NETWORK rīcībā, Eiropā lielāko ātro kredītu kompāniju “4finance”, kuru 2008.gadā nodibināja četri bijušie Latvijas studenti, jau 2009.gada beigās kontrolēja ekspremjeram Andrim Šķēlem tuvas personas, kā arī skandalozi pazīstamais biznesmenis Māris Martinsons. Kompāniju Belizā un Maltā izmantošana ļāva viņiem palikt ēnā un “optimizēt” nodokļus.

  • Materiāls sagatavots ar Journalismfund.eu un EIC, kā arī žurnālistu Blaža Zgagas (Slovēnija), Vlada Odobesku (Rumānija) un Metjū Vellas (Malta) atbalstu.

“4finance” pretendē uz “lielākās un Eiropā visātrāk augošās” ātro tiešsaistes kredītu kompānijas nosaukumu. Kopš izveidošanas brīža 2008.gadā tā izsniegusi vairāk nekā 11,5 miljonus aizdevumu par kopējo summu vairāk nekā četri miljardi eiro.

Мaltas faili

Pēdējos trīs mēnešos Eiropas pētnieciskās žurnālistikas organizācija EIC.NETWORK saņēma ļoti daudz dokumentu (simtiem tūkstošu), kas apliecināja, kā Maltas nodokļu sistēma ļauj biznesam maksāt vienu no zemākajiem peļņas nodokļiem Eiropas Savienībā.

“Maltas failus” apstrādā un analizē EIC, kas piesaistījusi 13 plašsaziņas līdzekļus un 49 žurnālistus no 16 Eiropas valstīm.

Rus.Lsm.lv izpētīja, ko jaunu Latvijas auditorijai atklāj “Maltas faili”. 

Kurš bija vispirms – Šķēles znots vai miljardieris Boiko

Ātro kredītu kompānijas “SMS Credit” un “Vivus”, kuras vēlāk tika reorganizētas holdingā “4finance”, 2008.gada februārī nodibināja četri jauni cilvēki – bijušie elitārās Ekonomikas augstskolas studenti.

“Kredītu trūcīgajiem” bizness auga tik ātri un izrādījās tik veiksmīgs, ka 2011.gadā (pēc citiem avotiem – 2012.gadā) 75% kompānijas iegādājās Krievijas miljardieris Oļegs Boiko, samaksājot, jau atkal pēc dažādu avotu informācijas, no 70 līdz 170 miljoniem dolāru.

Bet jau 2015.gadā plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par “4finance” līdzīpašniekiem kļuva arī vietējie uzņēmēji, kas ir saistīti ar ekspremjeru Andri Šķēli – viņa znots, advokāts Edgars Dupats, un Uldis Arnicāns, kurš daudzus gadus bijis Šķēles ģimenes kontrolētās kompānijas “Liepājas autobusu parks” padomes loceklis. Katrs no viņiem 2015.gadā kontrolēja 25,5% biznesa, savukārt Verai Boiko – Oļega Boiko mātei – pastarpināti piederēja 49%.

Tā šis stāsts izskatījās līdz šim.

Tomēr, spriežot pēc “Maltas failiem”, vietējie uzņēmēji ar sakariem politiskajās aprindās bijuši daudz izveicīgāki. Jau 2009.gadā viņi ņēmuši perspektīvo biznesu savā kontrolē – sākumā slēpjoties aiz ārzonu firmām Belizā, bet pēc 2011.gada – Maltā.

Bez minētajiem Dupata un Arnicāna, kuriem ar Maltas kompānijas “Fatcat Investments” starpniecību piederēja attiecīgi 7% un 19,5% biznesa, par akcionāriem tad kļuva pazīstamais Krievijas hokejists Iļja Ņikuļins (19,5%), kā arī biznesmenis ar apšaubāmu reputāciju Māris Martinsons (19,5%), kurš ir pazīstams ar sakariem ar “Vienotības” politiķiem un pieķerts mēģinājumā veikt mahinācijas ar ES fondiem.

Viņi arī iesaistīja šajā biznesā Krievijas miljardieri Oļegu Boiko. Rezultātā, kad pēc diviem gadiem – 2011.gada decembrī – tika noslēgts konfidenciāls līgums par “4finance” daļu pārdošanu Oļegam Boiko (šo un citu dokumentu kopijas ir autoru rīcībā), četriem “studentiem-dibinātājiem” piederēja tikai 34,5% kompānijas, bet kontrolpakete – 65,5% - bija ar vietējo politiku saistīto personu, kā arī Krievijas hokejista rokās.

Ko tas maina?

Iespējams, tas daudz ko izskaidro. Piemēram, kāpēc šai nozarei bija tik spēcīgs lobijs Saeimā.

Diskusija par nepieciešamību regulēt ātros kredītus sākās vēl 2013.gadā, taču Saeima vairākkārt dažādu iemeslu dēļ atlika šī jautājuma izskatīšanu. 2015.gadā grozījumu projektu balsojumā gandrīz vai “apglabāja” parlamenta komisijā – stingras regulēšanas piekritēji toreiz guva virsroku ar vienas balss pārsvaru. 

Pēc tam Saeima sabiedrības spiediena ietekmē tomēr pieņēma grozījumus, kuri stājās spējā 2016.gada sākumā. Cita vidū tie ierobežoja ātro kredītu likmi līdz 100% gadā. Līdz tam, ņemot vērā sodus par kavētajiem maksājumiem, likme varēja būt arī vairāk nekā tūkstoš procentu.

Skaidrs, ka

par “4finance” sakariem ar politiķiem bija zināms sen.

Tā, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, kas iegūti ar pakalpojuma “Crediweb.lv” palīdzību, Māris Martinsons un Uldis Arnicāns pirmo reizi parādījās kompānijas padomē vēl 2009.gada maijā. Vēlāk viņi kopā ar Dupatu “4finance” aizdeva simtiem tūkstošus un miljonus eiro, izprovocējot jautājumus, vai aiz šīs naudas nestāv Andris Šķēle. Toreiz šis jautājums palika bez atbildes, bet Belizas un Maltas ārzonu firmu īpašnieki – ēnā.

Kurš maksāja Amerikam 20%

Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") nekad nav slēpis, ka regulāri aizdevis naudu “4finance” – vispirms aizdevumu veidā, bet vēlāk pērkot kompānijas obligācijas.

Pirmo reizi viņš aizdeva kompānijai 500 tūkstošus eiro 2010.gadā, kas bija norādīts viņa amatpersonas deklarācijā. Bet 2011.gadā saskaņā ar deklarāciju saņēma atpakaļ visu summu, kā arī netipiski dāsnus procentus – 81,8 tūkstošus latu (apmēram 114 tūkstošus eiro). Aizdevuma ienesīgums bija nedaudz vairāk nekā 20% gadā.

Kurš tad īsti maksāja Amerikam? Pats vicemērs 2013.gadā tā arī nespēja skaidri atbildēt LTV “de facto” žurnālistiem, kāpēc viņš aizdeva (un saņēma procentus) nevis tieši Latvijas kompānijai “4finance”, bet pa apkārtceļu – caur Belizas ārzonas firmu “Prosperity Financing Limited”, kas bija viena no “4finance” netiešajām īpašniecēm. Tāpat Ameriks toreiz nevarēja atbildēt, ar ko konkrēti viņš vienojies par aizdevumu

Tagad kļūst skaidrs, kāpēc šis apstāklis ir palicis kā “baltais plankums”. IEC žurnālistiem izdevās noteikt, kas slēpjas aiz katra no septiņām Belizas ārzonas firmām, ar kuru starpniecību tika kontrolēta “4finance”. Spriežot pēc dokumentiem, ārzonas kompānija “Prosperity Financing Limited” bija saistīta ar biznesmeni Māri Martinsonu.

Un atkal – ko tas maina?

Pirmkārt, Martinsona kungs jau tolaik bija pazīstams kā reti veiksmīgs – viņam piederošā būvfirma “Moduls-Riga” regulāri uzvarēja Rīgas domes (sevišķi Īpašuma departamenta) konkursos par dažādu celtniecības darbu veikšanu.

Otrkārt, žurnālisti 2013.gadā jau vaicāja Amerikam, kādas ir viņa attiecības ar Martinsonu. Vicemērs atbildēja – nekādu attiecību, vienkārši zinu, ka tāds cilvēks ir.

Vai var nebūt attiecību ar kādu, ja šis kāds no tevis aizņemas un maksā tev procentus?

Šo jautājumu līdz ar citiem autori uzdeva Amerika kungam ar viņa palīga Mareka Gailīša starpniecību. Viņš atbildēja: “Šo lietu izskatīja tiesībsargājošās institūcijas, un nekādu problēmu tur nebija. Tāpēc nav ko komentēt.” Pēc tam Gailīša kungs pieļāva arī šādu variantu:

Ameriks taču varēja arī nezināt, kam pieder ārzonas kompānija, kas viņam samaksāja 114 tūkstošus eiro.

Ko atbildēja bijušie akcionāri

Neko.

Edgars Dupats, pa tālruni izdzirdējis, ka runa ir par viņa vēsturisko dalību “4finance”, solīja atbildēt tikai rakstiski. Taču saņēmis jautājumus, atbildēt atteicās. Tostarp arī uz jautājumu par finansējuma avotu – par kādu naudu 2009.gadā tika iegādātas “4finance” akcijas.

Hokejists Iļja Ņikuļins lūdza sazināties ar viņu vēlāk.

Citi bijušie un tagadējie akcionāri, saņēmuši jautājumus pa pastu, pārtrauca atbildēt uz zvaniem un vēstulēm.

4 komentāri
Anonīms lietotājs 18063
Par rakstu neko nezinu, bet zinu, ka Credlashaare ir anonīmais trolis. Es Tev ieteiktu turpināt dzīvot savā kolhozā un nespamot lieku draņķi. Zini kā ezim tas var nepatikt!
Juris
Man pietiek ar manām (un citu) aizdomām. Tie, kas plātās, ka nav notiesāti, ir īpaši 'non-gratae'
Viktors Krickis Krickis
Govīm nav lemts uzzināt, kas viņas naktī slauc.
CredFlare
Interesanti fakti, bet šis viss izskatās pēc aizslēgta skapja kratīšanas - troksnis ir, bet ārā nekas nebirst. Pieļaujam, ka patiesība tā arī paliks aiz aizslēgtām durvīm.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti