Lielveikalu tīkla “Maxima” rīcības plāns ugunsgrēku gadījumiem, kāds tas izskatījās līdz pagājušā gada nogalei, lielākoties tiešām atbilda labākajai ugunsdrošības praksei. Tomēr ir arī lietas, kas liek aizdomāties, vai tiešām uzņēmumam mantas drošība iepriekš bijusi svarīgāka par darbinieku dzīvību un veselību - plāns paredzēja, ka ir svarīgi glābt mantu. Turklāt manta bija jāglābj vienlaikus ar apmeklētāju evakuēšanu, kas atkal liek aizdomāties par prioritātēm.
Pēc traģēdijas “Maximas” darbinieki LTV stāstīja arī par to, ka drošības instruktāžas praksē viņiem nekad nav notikušas un to, ka līdz Zolitūdes traģēdijas dienai, 21.novembrim evakuācijas izejas mēdza būt aizkrāmētas un slēgtas un tikai pēc nelaimes tās atbrīvoja.
Traģēdijas dienā Zolitūdes „Maxima” veikalā darbinieki bija burts burtā sekojuši veikalu tīkla centralizēti izstrādātajai instrukcijai. Tajā bija paredzēts, ka, iedarbojoties signalizācijai, veikala darbiniekiem vispirms jāpārliecinās, vai tiešām izcēlušās liesmas, un tikai tad, ja ugunsgrēks ir sācies, jāevakuējas pašiem un jāevakuē pircēji. Toreiz liesmu nebija, un veikals turpināja strādāt līdz pat jumta iebrukšanai.
Tagad, atskanot trauksmei jebkurā „Maxima” veikalā, visi pircēji uzreiz tiek izvesti ārā. Tieši tā šogad noticis jau vairākas reizes Imantas „Maximā”. Pat tad, kad signalizāciju iedarbināja veikala virtuvē piedegusi eļļa, notika evakuācija.
Šāda rīcība samazina risku, ka var atkārtoties traģēdija, tomēr pat īslaicīga komercdarbības apturēšana īpašniekiem rada zaudējumus, bet „Maxima” uzsver, ka šāda kārtība tikšot saglabāta arī nākotnē – tas esot bijis viens no galvenajiem veikalu drošības instrukciju audita secinājumiem. Auditu uzņēmums uzsāka neilgi pēc traģēdijas.
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris skaidroja, ka galvenā izmaiņa instrukcijā paredz – „ja ir trauksmes signalizācija, no sākuma evakuējam un tad pārbaudām situāciju”.
„Jo te nevar būt runa - manta vai kaut kas, - ir cilvēki..” pauda Beseris, atzīstot, ka iepriekš instrukcijas atbilda likumu prasībām, taču situācija parādīja - ir nepieciešami uzlabojumi.
Tāpat rīcībai trauksmes situācijās tiekot apmācīti veikalu darbinieki un atjaunotas ugunsdrošības sistēmas. Kopumā uzņēmums šajos pasākumos šogad plānojis ieguldīt aptuveni 350 000 eiro. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) uzsver – nekavējoša evakuācija trauksmes gadījumā ir ugunsdrošības ābeces pamatu pamats, tikai pēc tam drīkst darīt ko citu, piemēram, mantu glābšanu. Turklāt dzēst ugunsgrēku pašu spēkiem drīkst tikai tad, ja ir pilnīgi pārliecināti, ka tas izdosies.
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lazdiņš skaidro, ka viens ir dzēst ugunsgrēku atklātā vidē un cits - slēgtā telpā.
„Tur atliek vienreiz uzpūst, dūmu desmitreiz vairāk, tad viņš turpat arī paliek. Tā kā tas ir jāizvērtē. Ja viņam nav speciāls aprīkojums, elpošanas aparāts un tā tālāk, kas ir glābšanas dienesta darbiniekiem, tad viņš var tur tanī telpā arī palikt,” brīdināja Lazdiņš.
Viņš gan atzina, ka kopš traģēdijas sabiedrība trauksmes signalizāciju beidzot sākusi uztvert nopietni. Bez iemesla skanēt tā nemēdz, pat ja ugunsgrēka nav.
„Bieži vien ir pieredzēts - veikalā ieprojektēta sistēma tāda, atnāk cits nomnieks, pārkārto telpas savādāk, paliek apakšā zem dūmu devējiem un kaut kādus cepšanas procesus, un tad brīnās, ka katru piecu minūti viņš nostrādā.
Ar glābējiem katra veikala un publiskas telpas ugunsdrošības plāns gan nav jāsaskaņo. Plānu katrā uzņēmumā jāizstrādā speciāli apmācītai personai, tomēr, cik nopietni katrs uzņēmums pieiet šim darbam, joprojām atkarīgs tikai no pašu godaprāta,” pauda Lazdiņš.
