Zemessardze - daļēji par savu naudu apmaksāta dzīves skola

Zemessargiem, kuru skaits Latvijā ir sasniedzis 8000, ir jābūt gan radošiem attiecībā uz apģērbu, gan elastīgiem savā domāšanā. Proti, daļu no sava ekipējuma zemessargi pērk par savu naudu, reizēm paši izdomājot, ko un kā pirkt, lai būtu pilna forma. Savukārt savstarpējās attiecībās ir jābūt elastīgiem - ir jāpieņem, ka par komandieri ir dzīvē nepieredzējis puisis vai jauna meitene, kuriem Zemessardzē tomēr ir vairāk zināšanu.

Somas, zābaki un vēl šis tas par savu naudu

Zemessardzes komandieris un tās vadītājs Ainārs Ozoliņš stāsta, ka ekipējums ir morāli novecojis. Kvalitatīvs un mūsdienīgs ekipējums ir nepietiekamā daudzumā.

Daļa tagadējā ekipējuma, piemēram, somas - ir ziedojumi no Zviedrijas, tāpēc daudziem zemessargiem tiek izdalītas tās, kas nav tik ērtas. Tomēr savu funkciju tās pilda.

“Jaunais ekipējums, protams, ir ērtāks un mūsdienīgāks. Tas, kas viņiem ir izsniegts, protams, ir novecojis un neatbilstošs. Tad viņiem gribas nopirkt to jauno. Kaut gan es neaicinātu, ka visiem tas ir jādara. Jo, pirmkārt, tas jānodrošina mums pašiem, proti, tas ir valsts uzdevums,” uzskata Ozoliņš.  

“Brēkt tā, ka pavisam nekā nav, es gluži negribētu. Bet, protams, gribas vairāk, gribas daudz vairāk, gribas labāk,” saka zemessargs Gatis Priede.

Zemessargi pērk somas, arī otru zābaku pāri un vēl dažādus sīkumus.

“Pats sev esmu iegādājies somu, labu somu. Vienu no svarīgākajām zemessarga ekipējums lietām - zeķes. Pārgājieniem tas ir svarīgi,” skaidro Gatis.  

Līdz valsts simtgadei sola jaunu ekipējumu

Arī zemessargs Reinis savu ekipējumu ir papildinājis pats.  

“Soma, jo uz to brīdi mums nebija lielās somas. Lai gan es redzu, ka mums čaļi mēdz piedzīt, kā saka, vecās somas līdz vajadzīgajam līmenim. Galvenās lietās, kas individuāli būs nepieciešamas katram - zābakus labākus paskatīties un somu. Pārējais jau, es teiktu, ka ir detaļas,” uzskata Reinis.

Speciālas siksnas vai somiņas nemaksā daudz —  no pāris līdz dažiem desmitiem eiro. Tieši par somu un zābakiem parasti tērē visvairāk. Kvalitatīva armijas soma maksā līdz pat 300 eiro, arī par labiem zābakiem jāšķiras no līdzīgas summas. Tomēr tēriņu lielums ir individuāls — viss atkarīgs no vēlmēm un rocības.

“Ekipējums pilnīgi nosaka to, cik ātri tu spēsi strādāt. Attiecīgi tāpēc cilvēki pērk savas detaļas klāt, viņi turpina tā kā uzlabot to savu [ekipējumu].

Es paralēles varētu vilkt ar čaļiem, kuriem patīk mašīnas būvēt. Viņi vienmēr atradīsi kaut kādu detaļu, ko pielikt klāt, lai būtu rezultāts,” stāsta Reinis.

Ozoliņš stāsta, ka drīzumā varētu beigties ilgi gaidītais Zemessardzes ekipējuma iepirkums. Tad zemessargi tiks ne tikai pie jaunas formas un somas, bet arī, piemēram, otra zābaku pāra. To sola līdz Latvijas simtgadei - 2018. gadā.

37 gadu vecumā - jauniņais Zemessardzē

Gatis Priede ir jauniņais Zemessardzē, vienreiz ir bijis deviņu dienu lauka mācībās un saka — tās, iespējams, bijušas smagākās deviņas dienas viņa mūžā.

37 gadus vecais Priede atzīst, ka viņa vecumā iestāties Zemessardzē varbūt nebija pats labākais lēmums. Tomēr tagad prom vairs neiešot. Gatis par sevi mēdz arī pasmieties - viņš ir zemesargs pārpratuma pēc. Tāpat viņu var uzskatīt par jauniņo Zemessardzē, jo tai pievienojās tikai šī gada sākumā un sākotnēji nemaz nav apzinājies, ko tas nozīmēs.

“Atklāti sakot, sākumā likās, ka Zemessardze vairāk vai mazāk ir tāds plezīrs, bet tomēr tās mācības, kas notiek Zemessardzē, tas ir nopietni.

Visu gadu kopš janvāra ir nepārtraukti bijušas. Reizi mēnesī, pusotru reizi mēnesī tādas vai citādas mācības. Gan teorētiskās, gan praktiskās mežā,” stāsta Gatis.  

It īpaši deviņu dienu apmācības mežā — tas nav viegli, viņš atzīst. Turklāt arī morāli grūti, jo kad spēka vairs nav, sāp visas maliņas, ir jāsaņemas un tik un tā jāturpina.

“Tie, protams, ir zilumi, puni pašam, bet ir arī lieliska pieredze. Bet ar laiku jau tas augstākais nevarēšanas slieksnis, tā latiņa nepārtraukti ceļas. Es varu kaut ko vairāk. Jo tu pierodi pie daudzām lietām. Pierodi, ka divas dienas esi pilnībā slapjš. Tu pierodi pie daudzām lietām un māki ar sevi tikt galā,” atklāj Priede.

Komandē tikai komandieris

Toties ēdiens ir labs. Be tik un tā ir jātiek galā ar komforta trūkumu. Ir jāaizmirst par ērtu guļvietu, par augstiem higiēnas standartiem, jo saprotams, ka mežā nekā tāda nav.
“Tu pie tā pierodi. Mājinieki gan degunus aiztaisa ciet pēc atgriešanās. Bet būtība jau ir tā, ka šis diskomforts un iziešana no komforta zonas ir pašu mācību viena no sastāvdaļām. Jo kara laikā jau, protams, arī dušas nebūs,” viņš stāsta.

Arī miega ir maz, un miega bada dēļ rodas strīdi. Izrādās, ka uz tiem nedaudz provocē arī paši instruktori, jo darboties stresa situācijās ir mācību sastāvdaļa. Tomēr jau pēc pāris dienām gulēt vairs nespēj traucēt it nekas, jo nogurums bija ņēmis virsroku.

“Tu guli tur, kur tu vari gulēt. Ja tev ir kāds brīvāks brīdis, tu aizmigsi un pagulēsi,” tā Gatis.

Zemessardzē ir dažādi cilvēki, kuri ieņem dažādus amatus, stāsta Gatis.

Ir tādi, kas visu dienu pavada birojos, ir fiziska darba veicēji, tāpat ir arī cilvēki, kas ir valdes locekļi lielos uzņēmumos, kuri pieraduši komandēt citus.

Tomēr Zemessardzē ikvienam ir jāpakļaujas komandierim.

“Mācībās visi ir vienādi. Un ja tev ir kaut kādi kompleksi, ka tevi var komandēt sieviete, jaunāka vēl varbūt par tevi, vai arī tevi komandē čalis, kurš ir daudz jaunāks, - ja tev tas rada kompleksus, tad Zemesardzē tev īsti nebūs, ko darīt,” uzskata Gatis Priede, kurš stāsta - ja ar to vari tikt galā, tad uz priekšu. Tā ir liela organizācija un, pat ja neesi fiziski spēcīgs cilvēks, tev atradīs vietu citur.

Saistītie raksti
2 komentāri
kraa
“Ekipējums pilnīgi nosaka to, cik ātri tu spēsi strādāt. Attiecīgi tāpēc cilvēki pērk savas detaļas klāt, viņi turpina tā kā uzlabot to savu [ekipējumu]. Es paralēles varētu vilkt ar čaļiem, kuriem patīk mašīnas būvēt. Viņi vienmēr atradīsi kaut kādu detaļu, ko pielikt klāt, ...” stāsta Reinis. =========== Nepiekrītu. Pēdējos gados ZS cilvēki stājas pienākuma apziņas dēļ, nevis aiz patikas pret militārismu. Tas nav hobijs, bet papildus izdevumu avots. "nodrošina ātrumu". Ko nozīmē ātrums kaujas laukā? Izdzīvošanu. Tāpat kā mobilitāte, līdzi paņemtās munīcijas daudzums,, iespēja pirmajam atklāt pretinieku. Tādējādi, nozīme ir katram sīkumam. 5 kg guļammaiss somā nozīmē, ka tur nebūs 5 kg patronu. Mēs runājam par nakts redzamības iekārtām (ja tās nav, tad pretinieka specvienības naktī var bez bailēm doties medībās), bet kā ir ar parasto optiku? Šādu punktu ir neskaitāms daudzums.
kraa
Paturpinot - mani pārsteidz, ka sabiedrības vairums ZS kaujasspējas jautājumu neattiecina uz sevi. Ja Latvija piedzīvos uzbrukumu, un ZS cietīs ievērojamus (80%) zaudējumus (kā to prognozē militārie analītiķi ), tad iestāsies varas vakuums. Jā, būs LV profesionālā dienesta karavīri, un būs kaut kādi ārzemju karavīri, bet viņi labākajā gadījumā spēs tikai karot. Nebūs noteiktas frontes līnijas, un drošās aizmugures. Karadarbība, gaisa vai artilērijas triecieni būs tur, kur vienai vai otrai pusei būs nepieciešamība ieņemt kādu stratēģiski svarīgu objektu. Faktiski, pie šādas notikumu attīstības var prognozēt, ka vidusmēra civiliedzīvotājam būs gan jārisina ar pārtikas, siltuma, u.c. pamatlietām saistītas izdzīvošanas problēmas, gan jārūpējas par savu fizisko drošību. Vai un kā tas tiek komunicēts tautai? Vai tauta ir tam gatava?
Pievienot komentāru
Latvijā
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti