"Man tas ritenis bija pieslēgts pie mājas ārpusē, bet es viņu tur regulāri atstāju, kaut kādu gadu jau man viņš tā stāvēja," stāsta Dārta Mutule, kurai velosipēdu Rīgā nozaga pagājušā gada pavasarī.
Dārtas divritenis nebija reģistrēts CSDD datu bāzē, tāpēc pēc zādzības ar velosipēda dokumentiem un rāmja numuru, kas ļautu transportlīdzekli atpazīt, jauniete vērsās policijā. Kopā ar policiju viņi apsekoja zādzības vietai tuvākos lombardus, taču bez rezultāta. Tikai pēc gada, nejauši garāmejot, meitenes brālis velosipēdu ievērojis jau iepriekš apsekota lombarda "Banknote" logos.
"Sākumā viņi salīdzina – numuri nesakrīt. Un saka, ka tas nav manējais ritenis. Kā – nav manējais? Simt procenti ir manējais. Viņi bija pierakstījuši kaut kādu numuru no uzlīmītes, kas man bija uz riteņa. Viņi nebija paskatījušies rāmja numurā. Tas ritenis bija iesniegts citā viņu lombardā, un viņi vienkārši pārveda. Viņš varbūt dienu vai divas bija nostāvējis tajā citā, un tad viņu atveda uz to. Tā kā gadu gandrīz viņš tur stāvējis," stāsta jauniete.
"Banknotes" pārstāvji no intervijas atteicās, taču atbildi sniedza rakstiski, skaidrojot, ka stingrāki noteikumi velosipēdu ieķīlāšanai pieņemti pagājušā gada maijā. Tagad ieķīlāt var tikai tos riteņus, kuriem ir pirkuma apliecinošs dokuments vai reģistrācija CSDD datu bāzē.
Pārsteigta par šādu gadījumu licencētā lombardā ir arī Latvijas Lombardu asociācijas valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
"Viņiem ir vislielākais lombardu pakalpojumu sniegšanas tīkls Latvijā, un es gribētu apgalvot, ka viņi pieliek maksimumu pūles, lai jebkādi šādi gadījumi tiktu izslēgti. Tas, ka šāds velosipēds tika atrasts lombardā, kas pieder šim lombardu tīklam, tas ir atsevišķi izmeklējams gadījums," uzskata Babāne.
Ir reti gadījumi, kad Latvijā zagti velosipēdi nokļūst ārzemēs. Tomēr visbiežāk zagļi izvēlas ātru peļņu, un tieši lombardi vai uzpircēji ir tie, pie kuriem zagtos riteņus atrod, stāsta VP darbinieks Dāvis Ķepītis.
"Regulāri tiek veiktas pārbaudes gan lombardos, gan mantu uzpirkšanas vietās, tāpat arī ar uzpircējiem notiek darbs un viņi tiek pārbaudīti. Nekad nevar apgalvot par jebkura darbinieka godaprātu – kā viņš pilda savus darba pienākumus, cik godprātīgi reģistrē mantas, tur mēs neko nevaram izslēgt," norāda policijas pārstāvis.
Lai velosipēds nenonāktu zagļa rokās, Ķepītis iesaka jau iepriekš padomāt par drošu vietu, kur īpašniekam to bez uzraudzības atstāt, kā arī izvēlēties drošu slēdzeni. Ja vien lombards ir godprātīgs, zādzības gadījumā to vieglāk ir identificēt, ja tas reģistrēts CSDD sistēmā, stāsta tās pārstāve Ieva Bērziņa.
"Pirmkārt, reģistrā var izdarīt atzīmi, ka velosipēds ir zagts, tātad tiek piefiksēts, ka mainījies konkrētā velosipēda statuss. Otrā gadījumā, ja Ceļu policija vai Valsts policija atrod zagto velosipēdu, tad viņi pēc uzlīmes numura konkrēti zina, kas ir velosipēda īpašnieks, un spēj operatīvi šo velosipēdu nodot īstajam īpašniekam," norāda Bērziņa.
Šobrīd CSDD datu bāzē reģistrēti teju 30 000 velosipēdu. Reģistrāciju var veikt direkcijā klātienē vai tās mājaslapā. Īpašniekam jānorāda velosipēda marka, modelis, rāmja numurs un fotogrāfija.
