Vidzemē masveidā mirušo putnu nāves cēlonis, visticamāk, paliks nezināms

Vismaz 20 savvaļas putnu, pārsvarā zaļžubīšu, bojāejas iemesls Vidzemē, Liepas pagastā, visticamāk, paliks nenoskaidrots. Analīzēs, kurās pētīts putnu nāves cēlonis, netika pasūtīts meklēt pesticīdu atliekvielas, lai gan tieši to kā iespējamo nāves iemeslu bija minējuši ornitologi. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde, kura būtu varējusi pasūtīt plašāku savvaļas putnu nāves cēloņa izmeklēšanu, par putnu masveida bojāeju uzzināja nevis no valsts iestādēm, bet no televīzijas.

Kopš 18. jūlija, kad kolēģi no Vidzemes televīzijas stāstīja par zaļžubīšu masveida bojāeju, Valdas Rozenbergas māju tuvumā nobeigušies vēl divi dižknābji un stērste.

Par manītu pusdzīvu putnu stāstījusi arī viņas kaimiņiene. Valda pati fiksējusi vairāk nekā 20 mirušus savvaļas putnus.

Vairums bija zaļžubītes. Valsts iestādes par putnu bojāeju sākušas interesēties, tikai pēc televīzijas iesaistīšanās.

“Tā var iedomāties - nu, un tad putns! Bet mēs esam viena barības ķēde! Es nezinu, kādai nelaimei jānotiek, lai kaut ko darītu," iepriekš sacīja Rozenberga.

Lai gan LU Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks 18.jūnija sižetā izteica aizdomas, ka

viens no putnu nāves cēloņiem varētu būt raundaps vai cits augu aizsardzības līdzeklis, zinātniskais institūts BIOR no pārtikas un veterinārā dienesta saņēmis pasūtījumu meklēt putnu gripu, Ņūkāslas slimību un veikt bakterioloģiskos izmeklējumus.

"Mēs neesam saņēmuši uzdevumu izmeklēt pesticīdus," apliecina BIOR laboratorijas vadītāja Ieva Rodze.

"Mūsu uzdevums ir infekcijas slimības pārbaudīt tiek vai netiek konstatētas šajos savvaļas putnos (..) primāri tas ir putnu griba un Ņūkāsla [Ņūkāslas slimība]," šādu lēmumu paskaidro Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Tatjana Ribakova.

"Zaļžubītēm, vienam no putniņiem - tikai vienam no putniņiem - mēs konstatējām "e-coli" baktēriju, kas patiesībā ir diezgan parasta lieta," stāsta Rodze. "Šī bija e-coli – O – 103 baktērija, kura mēdz būt enteropatogēna (..) tātad, varētu izraisīt iekaisumu putniņiem gremošanas traktā," saka Rodze.

Ribakova akcentē, ka šis "viennozīmīgi nav nāves cēlonis".

Lai noteiktu vai konkrētā e-coli baktērija ir vai nav toksīnus izraisoša, institūts izmeklējumus vēl turpina. Tikmēr Valdai, kas cēlusi trauksmi par mirstošajiem putniem, no kādas iestādes piezvanīts un pateikts, ka nāves iemesls ir atrasts un tas ir minētais "e-coli".

Savvaļas putnu nāves stāstā nesakritību ir daudz.

Piemēram, būtiski atšķiras informācija par mirušo putnu stāvokli, kādā tie nogādāti izpētei. "Šajā gadījumā mums bija divi līķīši, kas bija nesen nobeigušies," norāda Ribakova. Savukārt Rodze norāda, ka "putniņi bija ļoti sliktā stāvoklī, bija sākusies jau ļoti ievērojama audu sadalīšanās, ko mēs saucam par autolīzi".

Valda saka – putnus uzreiz pēc nāves bija sasaldējusi, tāpēc tie noteikti nebūtu varējuši paspēt sadalīties. Iespējams, kādā no ķēdes posmiem, nogādājot putnus uz laboratoriju, pieļauta kļūda. Tāpat būtiski zināt, ka veicot pesticīdu meklējumus, pētniekiem nepieciešami vismaz 20 grami aknu. Tas nozīmē, būtu jāsavāc vairāk nekā divu sīko putnu mirstīgās atliekas .

"Ja nav informācijas par to, kurš tieši pesticīds varētu būt lietots, tad tas nozīmē, ka mums ir jāveic ļoti plašs dažādu pesticīdu izmeklējumi, un tas ir pietiekoši dārgi," saka Rodze.

Privātpersonai Mendeļejeva tabulas meklēšana varētu izmaksāt vairākus simtus eiro.

Taču, ja kaut viena no iesaistītajām iestādēm būtu informējusi Dabas aizsardzības pārvaldi, tā būtu varējusi pasūtīt daudz plašākus izmeklējumus.

"Ja šāda informācija nonāktu pie mums vispirms, tad mēs sūtītu uz kompleksu izmeklējumu, kuras rezultāti palīdzētu pēc tam arī saprast, kura iestāde vēl ir atbildīga par šo jautājumu," apliecina Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.

Dabas aizsardzības pārvaldē saka – nemedījamie un īpaši aizsargājamie putni ir viņu pārziņā un kādam vajadzējis ziņot par to bojāeju. Dažām sugām pat viena putna nāve ir būtisks zaudējums dabas daudzveidībai, tāpēc rūpīgi jāizmeklē. Netrūkst gadījumu, kad putnus apzināti indē un no ligzdām izņem olas. "Īpaši retu sugu gadījumā kā klinšu ērglis vai jūras ērglis, viena indivīda apzināta nogalināšana par šo var paredzēt arī brīvības atņemšanu," saka Dzenis.

Saistībā ar zaļžubīšu un citu putnu masveida bojāeju Vidzemē, arī Valsts Augu aizsardzības dienests, apsekojis tuvējās saimniecības un pieļauj, ka putnu nāve nav saistīta ar augu aizsardzības līdzekļu tuvējā laukā. Taču tā kā vispusīga izmeklēšana nav veikta, daudzo putnu nāves cēlonis vismaz pagaidām paliek neskaidrs.

mēs neesam saņē

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18155
Nu ja, ja analīzes nejauši parādītu ka putni nosprāguši no kādas absolūti ''nekaitīgas'' lauksaimnieku ķīmijas, vai vēl labāk - no kādas vielas kurai uz graudiem nemaz nebūtu jāatrodas, tad Zemkopības ministrijai ar visu savu kliķi atkal būtu problēmas, tādēļ labāk norakt visu jautājumu jau pašā sākumā. Cilvēku un dabas veselība nevienu neinteresē - ka tik vieglākā veidā nopelnīt - gan ķīmijas tirgotājiem, gan tās lietotājiem.
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti