Veselības ekonomikas asociācija: Slimnīcām aktīvāk jāveido sistēma savu kļūdu analīzei

Ārstniecības iestādē būtu jāveido sistēma, kur katru kļūdu vai negadījumu analizē un paši zina iemeslus tam. Pašlaik šādas sistēmas Latvijā ir vien atsevišķās iestādēs, intervijā Latvijas Radio norāda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane.

Pērn un aizpērn ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvai pieteicās vienāds skaits slimnīcu un veselības centru - 11, kas ir samērā neliels skaits no ārstniecības iestāžu kopskaita. Šogad konkursa rīkotāji - Latvijas Veselības ekonomikas asociācija un Latvijas Kvalitātes biedrība - cer, ka atsaucība būs lielāka. Behmane  atzīst, ka privātie pakalpojumu sniedzēji piesakās aktīvāk un ieinteresēti vairāk, nekā valsts un pašvaldību slimnīcas.

Vērtējot balvas pretendentus,  Behmane  atklāj, ka grūtāk izpildāmie kritēriji ir tie, kas saistās ar pacientu klīniskās aprūpes rezultātiem un sistēmu šo rezultātu uzraudzīšanai. Viens no tādiem kritērijiem ir ziņošana par negadījumiem, kurai vajadzētu būt katrā iestādē. Viņa precizē, kas tiek domāts ar negadījumiem: “Ja nav sasniegts ārstēšanas rezultāts vai bijis kāds negadījums, piemēram, ķirurģijā aizmirsts kāds instruments.

Ārstniecības iestādē jābūt izveidotai sistēmai, kur katru tādu gadījumu izanalizē un paši zina iemeslus tam. Tai ir jābūt nesodošai sistēmai, bet tādai, lai visa ārstniecības iestāde uz to strādātu.”

Ar Kvalitātes balvu asociācija vēlas mainīt situāciju, kad ārsti vai slimnīcas slēpj un neanalizē savas kļūdas. Atsevišķās slimnīcās vai veselības aprūpes centros gan šādas sistēmas jau ir ieviestas.

Behmane ir pārliecināta, ka nākotnē ārstniecības iestādēm, kur šādas sistēmas darbojas, varētu būt arī lielāks valsts atbalsts. Šis jautājums esot pārrunāts arī ar veselības ministru Gunti Belēviču (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš esot ieinteresēts iespējami ātrāk valsts līmenī ieviest veselības kvalitātes novērtēšanas sistēmu.

Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja piekrīt, ka kvalitātes sistēmas ziņā situācija valstī strauji neuzlabojas, skaidrojot to ar finansējuma sarukumu krīzes laikā. Tajā pašā laikā viņa noliedz, ka ārstniecības iestādēs ar lielāku finansējumu būtu labāka kvalitāte: “Iestādes, kuras ir ieviesušas [kvalitātes sistēmu], pat saka, ka tas neprasa ļoti lielus finanšu līdzekļu. Būtībā tas prasa cilvēku, kas ir kvalitātes vadītājs, iestādes valdības sapratni par to, kādai jābūt kvalitātes sistēmai, un sistēmisku darbu.”

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti