Viņa atzina, ka sistēmas ātrdarbība līdz šim radīja bažas ārstiem, jo medikamentu atlase tiešām bija “mazliet lēnāka, nekā ārsti gaidīja”, bet pašlaik dienests pārbauda jaunus risinājumus, kas darbosies ātrāk, un jau tuvākajā laikā tos ieviesīs.
Līdz ar to pēdējās bažas, ka sistēma darbojas samērā lēni, būs novērstas, sacīja Freimane.
Viņa arī pastāstīja, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopumā e-veselības sistēmā izrakstīti 70 000 elektronisko recepšu. Pirms tam divas nedēļās bija izrakstīti 40 000 recepšu, un “šie cipari un lietotāji pieaug ar katru dienu”.
Tikmēr Aptieku īpašnieku asociācija pirmdien izplatītajā paziņojumā medijiem norādīja, ka iepriekš e-veselības tehnisko uzlabojumu laikā sistēmas darbība bija traucēta un “bijuši pārtraukumi e-receptes apkalpošanā ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā”.
“Pat dažu minūšu pārtraukums rada darba grūtības farmaceitam, taču visvairāk aptiekas klientam, gaidot, kamēr e-veselības sistēma atsāks strādāt. [..] No aptiekām saņemam sūdzības, ka farmaceiti un farmaceitu asistenti, kas uzsākuši darbu citā aptiekā, nevar lietot e-veselību, jo savlaicīgi nenotiek datu apmaiņa starp Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Farmaceitu biedrības datu bāzēm,” norādīts paziņojumā.
Biedrība e-veselības sistēmas tehniskos uzlabošanas darbus veikt diennakts nakts periodā, lai tas skartu pēc iespējas mazāk e-veselības sistēmas lietotājus un aptieku klientus.
Pēc ārstu iebildumiem un strīdiem ar Veselības ministriju pēdējā vienošanās paredz, ka e-veselības lietošana būs obligāta no 1.janvāra, un šajā sistēmā būs jāizraksta darba nespējas lapas un receptes.
