Operācija pēc 16 stundām
Arī tagad – gandrīz gadu pēc pārdzīvotā – nu jau četgadīgās meitenes tētim Uldim Plūmītem grūti valdīt emocijas, kad viņš stāsta par neziņas pilnajām diennaktīm Bērnu slimnīcā Vienības gatvē. Ar sāpēm vēderā “ātrā palīdzība” bērnu nogādāja slimnīcā. Ap plkst. 20-21 asins analīzēs konstatēja ļoti augstu leikocītu daudzumu un izteica aizdomas par aklās zarmas iekaismu.
Visu nakti bērns bija pie sistēmas. Plkst.10 no rīta ultrasonogrāfijas izmeklējums apstiprināja apendicītu, un plkst.12 sekoja atkārtots izmeklējums.
Meitenes tētis stāsta, ka meitai bija 39 - 40 grādu temperatūru, ko ārsti mēģināja samazināt ar zālēm. Uldis zvanīja savai mammai, kura 30 gadus strādājusi šajā slimnīcā. Mamma sacēla trauksmi bijušo kolēģu vidū, un citi ārsti brīdināja Uldi, ka stāvoklis ir bīstams.
Tad viņš kļuva kareivīgs un ass pret personālu. Trijos pēcpusdienā meiteni sāka operēt, un operācija ieilga vismaz līdz sešiem vakarā. Uldis stāsta, ka abiem ar sievu tās bijušas baisas stundas. Ar prātu sapratis – tik ilgi aklo zarnu nevar operēt, ir sarežģījumi.
Ārstējošais ārsts ar ģimeni runāja tikai pēc divām dienām.
Bērnu slimnīca skaidro - terapija un uzraudzība ir pieņemta prakse
Bērnu slimnīca atsūtīja rakstisku Bērnu ķirurģijas klīnikas profesora Arņa Eņģeļa atbildi: “Apendicīta gadījumā slimnīcas taktika paredz tūlītēju antibakteriālās terapijas uzsākšanu pacientam pēc iestāšanās slimnīcā kopā ar noteiktu dinamiskas novērošanas periodu, kura laikā atbildīgais dežūrķirurgs izlemj, vai konservatīvo ārstēšanu var turpināt, vai nepieciešama operatīva terapija. Indikācijas operatīvai terapijai ir klīniskā stāvokļa saasināšanās no vēdera dobuma puses vai radioloģiska, vai laboratoriska atrade, kura liecina par operatīvās terapijas nepieciešamību. Šāda taktika tiek ievērota visos apendicīta gadījumos gan Latvijā, gan pasaulē un arī tika ievērota pirms gada.”
Šis gadījums ir līdzīgs tam, kādu Bērnu slimnīcā gada sākumā saņēma mazais puika no Bauskas. Kaut “ātrā palīdzība” zēnu atveda ar aizdomām par apendicītu, dežurējošais ķirurgs puisīti raidīja mājās. Viņam nākamajā dienā operēja jau plīsušu apendicītu.
Toreiz Veselības inspekcija atklāja rupju ārsta nolaidību, taču policija krimināllietu atteicās ierosināt. Mamma Līga Gedroviča nav padevusies, šobrīd ar slimnīcu un ārstu viņa jau tiekas Administratīvajā tiesā, kur skata lietu par morālās kompensācijas piedziņu.
Pretendēja uz Austrumu slimnīcas vadību
Pēc pārdzīvotā Uldis, kurš ir ekonomists un redz identiskas jomas sistēmu dramatisku atšķirību, nolēma, ka savas ekonomista zināšanas var likt lietā, lai sakārtotu veselības jomu, un startēja uz Austrumu slimnīcas valdes locekļa amata konkursu.
Tieši tajā laikā notika publisks pasākums, kurā piedalījās arī veselības ministre, un Uldis izstāstīja par notikušo ar meitu.
Divas dienas pēc tam sekoja atteikums, un viņš zaudējumu konkursā saista ar Bērnu slimnīcas kritiku.
Konkursā uzvarēja rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes loceklis Artūrs Bērziņš. Viņš savu karjeru sistēmā sāka pirms pieciem gadiem un amatā tika iecelts laikā, kad Veselības ministrijas valsts sekretārs bija Rinalds Muciņš.
Veselības ministre Anda Čakša gan kategoriski noliedz, ka Uldis amatu neieguva, jo kritizēja slimnīcas darbu. Viņa to sauc par absurdu, jo valdes locekļa amata pretendentus izvērtē nominācijas komisija un ministre tās darbu neietekmē.
Uldis Plūmīte turpinās mācīt ekonomiku Latvijas augstskolās. Viņš saka lielu paldies tiem ārstiem, kas mazo meitu izglāba. Pēc pārdzīvotajām manipulācijām bērns ir atguvies, vienīgi kategoriski atsakās spēlēt dakteros. Bauskas puisēnam klājās grūtāk – viņš apmeklēja smilšu terapiju, lai aizmirstu bērnu slimnīcā piedzīvoto.
