Anetes Bendikas vecākajam bērnam pusotra gada vecumā pirmoreiz noteica invaliditāti. Tobrīd uz gadu. Pēc gada, vācot visus dokumentus vēlreiz, Anetei nebija šaubu, ka šoreiz invaliditāti piešķirs līdz pilngadībai. Taču Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums noteica – pēc pieciem gadiem dokumentu vākšana būs jāsāk no gala, kaut arī diagnoze nevieš cerības – dēls būs invalīds uz mūžu.
Šā gada martā Anetes viedoklis par nejēdzīgu vecāku noslogošanu izskanēja medijos un sociālo tīklu vietnēs. To sadzirdēja arī valdībā, kas 15. maija sēdē lēmusi nedaudz atvieglot birokrātiju.
“Šobrīd es priecājos, ka tas loģiskais solis ir noticis, un tas nozīmē, ka bērniem, kuriem diagnoze iet roku rokā ar invaliditāti, visticamāk, mūža garumā, viņa tiek piešķirta līdz 18 gadiem,” saka Anete.
Iepriekšējā kārtība paredzēja stingri uzskaitītu diagnožu sarakstu, kas bērnam ļāva invaliditāti piešķirt līdz pilngadībai. Tagad kritēriji ir paplašināti, paredzot invaliditāti līdz 18 gadu vecumam piešķirt arī tad, ja ir noteikti funkcionēšanas traucējumi, kas ir stabili un neatgriezeniski.
NO 8000 bērnu, kam Latvijā noteikta invaliditāte, nepilniem trīs tūkstošiem tā noteikta līdz 18 gadu vecumam. Komisija, kas piešķir invaliditāti, pagaidām neizsaka minējumus, uz cik daudziem varētu attiekties jaunā kārtība.
“Šie grozījumi neparedz izmaiņas dokumentu skaitā vai veidos, bet gan paredz paplašināt vienu no kritērijiem, saskaņā ar kuriem nosaka invaliditātes termiņu bērniem,” skaidro komisijas vadītāja vietnieks Māris Andersons.
Anetes ieskatā šis ir vien neliels solis uz priekšu. Anete uzskata, ka komisija varētu vecākiem sagatavot informatīvu ceļvedi, jo pašlaik vecākiem, saskaroties ar bērna invaliditāti, nav viegli atrast atbildes, un viņi tās meklē dažādos forumos.
“Tas, ka tie jautājumi visu laiku rotē un atkārtojas, tas liecina, ka informācija nesasniedz tos, kuriem visvairāk to vajadzētu, īpaši, kad tu pirmo reizi to visu dari,” saka Anete.
“Man šķiet, ka, pirmkārt, jau tas ir ārstējošā ārsta vai ģimenes ārstu varbūt uzdevums izskaidrot saviem pacientiem viņu tiesības,” atbild komisijas vadītāja vietnieks Māris Andersons
Komisijas vadītāja vietnieks informāciju iesaka meklēt komisijas mājaslapā, kā arī Ministru kabineta noteikumos, tomēr pirmajam konsultantam esot jābūt ģimenes ārstam.
