Valsts kontrole: Augstākās izglītības finansēšana nav efektīva

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secinājusi Valsts kontrole augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditā. Sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm.

Akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka šobrīd sistēma vērsta uz finansējuma nodrošināšanu pašām augstskolām, kuras pat nereti nezina, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana.  

Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik nav pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020.gadā, norādīja Valsts kontrole.

Attīstība augstākās izglītības sistēmā ir ļoti lēna, jo drīzāk tiek uzturēts esošais līmenis, nevis veicināta ambiciozu mērķu sasniegšana.

Piemēram, eksakto zinātņu studiju finansējumam procentuāli nav plānots būtisks pieaugums, kaut arī tās ir Latvijā prioritāras jomas.

Savukārt politikas plānošanā noteiktais augstākās izglītības iestāžu absolventu-bezdarbnieku rādītājs neraksturo absolventu nodarbinātību, jo tiek rēķināts nodarbināto absolventu kopskaits, nevērtējot, vai darbs ir iegūtajā profesijā un nozarē.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma Valsts kontroles ieskatā nav efektīva un nerada pārliecību par tās ilgtspēju.

Šobrīd tā ir vērsta uz finansējuma nodrošināšanu augstskolām, nevis studijām un uz darba tirgus pieprasījumam atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Nevis ministrijas, bet gan pašas augstskolas nosaka, cik un kādas valsts budžeta studiju vietas būs vajadzīgas.

Pašreizējā situācija pieļauj, ka valsts budžeta finansējums studiju vietām akadēmiskā gada laikā tiek pārdalīts studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem un bieži tādām programmām, kas nesagatavo speciālistus prioritārajās jomās – inženierzinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijā (IKT), farmācijā un lauksaimniecībā.

Ministrijas un augstskolas nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta vietām paredzēto naudu. Daļa augstskolu nemaz nezina, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa augstskolu maksas studijām noteikušas zemāku cenu, nekā valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai. Lielākā atšķirība, piemēram, konstatēta doktora studiju programmai “Veterinārmedicīna”, kur Latvijas Lauksaimniecības universitāte studiju vietai noteikusi gada maksu 3200 eiro, bet valsts budžeta finansējums vienai studiju vietai tiek piešķirts 15 458 eiro apmērā.

Laikā no 2014. līdz 2016. gadam revīzijas apjomā iekļautās augstskolas studiju procesam pēc saviem ieskatiem izmantojušas teju 6 miljonus eiro valsts apmaksātajām studiju vietām paredzēto līdzekļu, kas iegūti, neaizpildot valsts budžeta finansētās studiju vietas un pārdalot finansējumu starp dažādu līmeņu un izmaksu programmām. Iespējams, augstskolas arī no budžeta vietu līdzekļiem finansējušas maksas studiju vietas.

Latvijā nav izstrādāta vienota akadēmiskā personāla atjaunošanas un pēctecības politika, lai piesaistītu labākos pasniedzējus, kas veicinātu konkurenci un celtu studiju kvalitāti. Atlīdzības sistēma un darba slodzes noteikšanas sistēma ir sarežģīta un necaurskatāma. Vienas slodzes ietvaros darbinieks pilda pat sešu amatu pienākumus, un atalgojums līdzvērtīgām amata vietām par vienu slodzi būtiski atšķiras un nereti nav saistīts ar darba rezultātiem.

Redzot, ka arī ar pašlaik pieejamajiem finanšu līdzekļiem augstākās izglītības sistēmā ir iespējams saimniekot labāk, Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Kultūras ministrijai un Zemkopības ministrijai.

To ieviešanas rezultātā sabiedrība - studenti, viņu vecāki un darba devēji varētu būt droši, ka augstākās izglītības sistēma Latvijā savā attīstībā tiecas uz izcilību un sniedz vislabāko izglītību.  

Atklāto problēmu virkne ved uz to, ka mūsu studenti un iegūstamā izglītība būs arvien nekonkurētspējīgāka.

IZM pārmetumiem lielākoties nepiekrīt

Tuvākajos gados izmaiņu augstskolu tīklā nebūs, no valsts budžeta dotējamo studiju programmu un vietu skaits tiek plānots pienācīgi, bet pēc pāris gadiem politiķiem būs jāsameklē 300 miljoni eiro, lai pierādītu, ka izglītība kā prioritāte nav tikai runās. Tā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbild uz Valsts kontroles pārmetumiem, ka augstākās izglītības finansēšanas sistēma ir neefektīva.

Lai gan revidenti runā par sasniedzamo mērķu un kvalitātes kontroles trūkumu, kā norāda ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa, galvenās problēmas saistītas ar pārāk zemo finansējumu.

IZM valsts sekretāra vietniece Agrita KiopaEdgars Kupčs

    “Mēs varam piekrist tam, ka augstākās izglītības finansēšana nav pietiekoši efektīva. Pirmkārt, tāpēc, ka mēs savu augstāko izglītību nefinansējam Eiropas vidējo līmeni. Un kamēr mēs to darām, patiešām par efektivitāti un garantētu rezultātu mēs runāt nevaram,” norāda Kiopa.

    Viņa arī norāda, ka IZM katru gadu, piešķirot budžeta vietas, vienojas ar augstskolām par to, kādā virzienā tās turpinās attīstīties.

    “Fonda līdzekļi, kas šobrīd iet augstākajā izglītībā, ir ievērojami. Par tiem tiešām tiek stiprināta augstākās izglītības kvalitāte.

    Un, jā, arī pēc 2020.gada šādi līdzekļi katru gadu pastāvīgi būs jāatrod valsts budžetā. To, protams, ka izdarīt nevarēs.

    Tas prasīs ārkārtīgi nopietnu izvērtējumu un politisko apņemšanos, un patiešām augstākās izglītības izvirzīšana par prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos,” saka Kiopa.

    Arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra saka – augstskolas jau pašlaik pārskata programmu skaitu, pašu skolu tīklu samazināt nevajag, bet visās problēmās vainojams naudas trūkums.  

    Viņš pauda, ka finansējums augstākajai izglītībai pat būtu jāpalielina vismaz divas reizes. Un tā kā nauda aiziet konkrētai budžeta vieta, ja saliks kopa 10 augstskolas un būs viena, nekas nemainīsies, jo studējošo skaits būs tāds pats.

    Savukārt doma, ka ministrijai būtu jānosaka strikti, kādas būs nepieciešamas studijas vietas, piedienīga totalitārajai sistēmai, norādīja Vētra.

    Par problēmām, ko nu izgaismojusi Valsts kontrole, jau labu laiku skaļi runājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga  pauda, ka augstskolu tīklojums sen ir jāpārskata, vienlaikus saglabājot reģionālās augstskolas.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti