Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka ir 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un LELB kā baznīcas īpašniekam būs pienācīgi jārūpējas par īpašumu, uzturot to un ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.
Likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par baznīcas saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, kā arī attiecīgi iekārtot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību, jo Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā.
Vienlaikus likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kas reizi gadā apstiprinās Rīgas Svētā Pētera baznīcas pasākumu plānu. Šīs institūcijas uzdevums būs nodrošināt arī turpmāku Rīgas Svētā Pētera baznīcas funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams jebkuram apmeklētājam.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojekts nosaka, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai arī turpmāk būs tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgu notikumu veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.
Šobrīd Rīgas pilsētas pašvaldība ir Rīgas Svētā Pētera baznīcas tiesiskais valdītājs, taču saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem agrāk Rīgas Svētā Pētera baznīca piederēja vācu evaņģēliskajai luterāņu draudzei.
Ziņots, ka pret Pētera baznīcas nodošanu LELB iebilst Rīgas dome, kuras paspārnē esošā Svētā Pētera baznīcas pārvalde līdz šim vadījusi kultūras dzīvi baznīcā.