Ceļu satiksmes drošības direkcijas aptaujā puse no autovadītājiem uzskata – pēdējo desmit gadu laikā satiksmes kultūra uz Latvijas ceļiem ir uzlabojusies. Eksperti gan spriež, ka mēs joprojām atrodamies pārāk lēnā pārejas posmā no Austrumeiropas ceļu satiksmes kultūras uz Rietumeiropas pieklājības normām.
Elementāru pieklājības normu ievērošana ir viens no priekšnosacījumiem drošākai satiksmei uz ceļa. Pētījumi rāda, ka Latvijas autovadītājus uz ceļiem visvairāk kaitina šoferi, kuri nemitīgi maina braukšanas joslas.
“It sevišķi pilsētas satiksmē pierādās tas – ja tu pa vienu ielu braucot, nomaini desmit reizes joslu, gala rezultātā tu tāpat neaizbrauc ātrāk. Pat ja tu aizbrauc ātrāk, tad tas ir tik minimāls laika ietaupījums, ka liekie manevri sevis un citu nervozēšanai ir absolūti lieks process,” saka Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Tumšais gada periods un brīdis, kad ceļi ir slideni, joslu mainīšanu padara īpaši bīstamu,
tāpēc šis ir brīdis, kad pieklājības normas kļūst par drošības jautājumu.
Sniegs un ledus galvassāpes radījis grūtības daudziem autobraucējiem. Ceļu uzturētāji brīdina, ka apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem autoceļiem Kurzemē un dažviet arī Vidzemē. Ziemā ar šādiem apstākļiem jārēķinās teju katru rītu.
Auto žurnālists Pauls Timrots aicina šoferus būt vērīgiem un neradīt uz ceļiem draudīgas situācijas.
“Tas autovadītājs, kas brauc pa savu joslu, ietur drošības distanci starp sevi un pa priekšu braucošo transportlīdzekli. Tajā brīdī, kad kāds iespraucas šajā brīvajā vietā, distance strauji samazinās,” skaidro CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.
Autovadītājus arī ļoti kaitina savlaicīga pagrieziena rādītāja neieslēgšana. Sākoties ziemas sezonai, pieklājība un drošība arī prasa notīrīt pa nakti sakritušo sniegu no transportlīdzekļa.
“Notīrām automašīnu, nebraucam, skatoties caur šaujamlūku. Notīrām sānu logus, notīrām jumtu, jo tas sniegs, kas ir uz jumta, pie straujas bremzēšanas nolaidīsies jums uz priekšējā loga,” norāda Vanks.
Tumšais gada periods uzliek par pienākumu arī pārbaudīt, vai visas gaismas ir darba kārtībā un ir pareizi noregulētas. Vērts arī pārliecināties, vai gaismas nav tā uzlabotas, ka nemaz neatbilst likuma prasībām.
Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju veic reidus un tehniskās kontroles uz ceļiem. Reidu statistika rāda, ka situācija ar apgaismojumu katru gadu uzlabojas, tomēr joprojām gadās atsevišķi indivīdi, kam galvenais, lai lampas labi izskatās, nevis lai tās labi izgaismotu ceļu.
Lai gan noteikumi to neaizliedz, pieklājīgi būtu priekšējos miglas lukturus ieslēgt tikai tad, kad to prasa laika apstākļi. “Tos vajag izmantot tad, kad ir migla. Tiem ir savs regulējums, un tie var apžilbināt vairāk nekā tuvās gaismas,” norāda Vanks.
Ceļu satiksmes un drošības direkcija nākamā gada martā autovadītāju eksāmenā ieviesīs video jautājumus. Viena no sadaļām būs atvēlēta braukšanas kultūrai jeb tā sauktajiem nerakstītajiem likumiem. Šos jautājumus jau tagad iespējams apskatīt CSDD mājaslapā, un ar tiem būtu vērts iepazīties arī pieredzējušiem autovadītājiem. “Šie jautājumi kaut kādā veidā harmonizē kultūras izpratni,” saka CSDD Kvalifikācijas daļas speciālists Lauris Kumpiņš.
Eksperti arī aicina autovadītājus atcerēties par rāvējslēdzēja principu un neriņķot apļveida krustojumā pa pirmo joslu.
