Atjaunošanas darbu laikā ik dienu esot ievērota kārtība – līdz pulksten septiņiem vakarā, būvnieku pārstāvis kopā ar militārās policijas pārstāvi pārbauda telpas. Piektdien būvnieki telpas atstājuši 18.45 minūtēs. „Re&Re” ģenerāldirektors un būvsabiedrības „SBRE” projektu vadītājs Didzis Putniņš norāda, ka pilī viņi nedrīkstējuši ne metināt, ne lietot fēnus krāsu noņemšanai. Restaurāciju nācies veikt, ievērojot pastiprinātas drošības normas. Kultūras ministrijā norāda – būvdarbi veikti tajā ēkas daļā, kurā atradusies prezidenta pils nevis muzeji. Tāpēc muzeju krājumi rekonstrukcijas laikā nav kustināti. „Es pašlaik negribu pieļaut, ne noliegt pilnīgi neko....” viņš saka, vērtējot pašreizējo situāciju.
Vai atstāt muzeju krājumus ēkā, kamēr vienā tās daļā notiek atjaunošanas darbi, ir bijusi kļūda – šo faktu neviens Kultūras ministrijā nav gatavs atzīst. Neviens normatīvais akts saistībā ar ugunsdrošību to neparedzot. Ministrijā saka - tikpat labi ugunsgrēks varot izcelties jebkurā ēkā. „Tad, kad valstī bija tas, ko mēs šobrīd apzīmējam ar krīzi, mums bija viena izvēle no vienas, mēs izvēlējāmies atbilstoši tā brīža iespējām. Jūs redzat, ka gatavas ēkas Rīgā, uz kuru varētu pārcelties, Rīgā nav,” saka Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.
Savukārt „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) lūgs valdību pārdalīt daļu no Rīgas pils rekonstrukcijas līdzekļiem Rīgas pils jumta izbūvei. Tagad iztērēto naudu budžetā plānots pārdalīt ar grozījumiem gada nogalē, piektdien nolemts premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") sarīkotajā valsts institūciju sanāksmē.
Pagaidām nav zināms, cik lielus finansiālos zaudējumus radījis Rīgas pils torņa ugunsgrēks, taču Dombrovskis ar atbildīgajiem dienestiem panācis vienošanos, kādā veidā finansēs steidzamos darbus.
VNĪ lūgs valdībai lemt par rekonstrukcijas līdzekļu pārdali, lai varētu paveikt pašlaik steidzami nepieciešamos darbus - tostarp jumta nomaiņu. Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane skaidro, ka pirms vēršanās valdībā ir jāapzina zaudējumi.
Premjers skaidro, ka sākotnēji plānota vienkārša paša VNĪ līdzekļu pārdale. Pēc tam šos ieguldījumus plānots atgūt no apdrošinātājiem, kuri jau piektdien bija devušies apsekot objektu, taču pirms apdrošināšanas atlīdzību izmaksas vēlas tikt skaidrībā, kuram apdrošinātājam tas jāsedz.
Pašu īpašumu par pieciem miljoniem latu ir apdrošinājis „Baltijas apdrošināšanas nams”, bet rekonstrukcijas būvdarbus un ar tiem saistītos riskus „BTA Insurance Company”. „Baltijas apdrošināšanas nama” korporatīvo darījumu departamenta vadītājs Artūrs Bogdanovs uzsver, ka vēlas pēc iespējas ātrāk noskaidrot, kuram apdrošinātājam jāsedz zaudējumi.
Arī BTA ir svarīgi noskaidrot, vai atlīdzības atmaksa attiecas uz viņu izdoto polisi.
Valdība jau otrdien lems par konkrētiem soļiem, lai glābtu Rīgas pili.
