Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis stāsta, ka paralēli saturam tiek veidots arī Nacionālās enciklopēdijas vizuālais formāts un dizains. Jebkurš cilvēks, kuram interesē kaut ko noskaidrot, uz ātru roku ieraksta telefonā un grib zināt, piemēram, cik ir iedzīvotāju kādā valstī, kad ir dzimis Rainis vai Elviss Preslijs. Un enciklopēdijai šāda informācija ir jānodrošina, atzīst galvenais redaktors.
Drukātā formātā enciklopēdijai būs apmēram 800 lappušu.
Drīzumā būs gatavs manuskripts, un grāmatu tāpat kā elektronisko vietni atvērs gada beigās. Šobrīd ar "Google" un "Vikipēdijas" palīdzību var sameklēt gandrīz jebko. Tomēr Nacionālā enciklopēdija nodrošinās informāciju, kurai var uzticēties, kuru radījuši savas nozares speciālisti un kuru vārdi ir pārbaudāmi. Šobrīd sagatavoti jau 1200 šķirkļu.
Piemēram, pavisam īsā šķirklī "pelēkais vilks” ir pastāstīts, kas ir pelēkais vilks, kā viņš izskatās un citas lietas.
Enciklopēdija top Nacionālās bibliotēkas paspārnē.
Redakcija ir maza - tikai piecas redaktores, kurām jāaptver 55 nozares.
Jāatrod gan eksperti, kam pasūtīt rakstus, gan arī jārediģē teksti.
Sociālo zinātņu redaktore Santa Jērāne paskaidro, ka visās nozarēs raksti tiek veidoti pēc viena plāna. Vienalga, vai bioloģija, valodniecība vai kāda cita nozare. "Ja tie būtu tīri zinātniski raksti, tos neviens nesaprastu, vai tikai saprastu savas nozares speciālisti, līdz ar to tam ir jābūt tādam vairāk populārzinātniskam," uzsver redaktore.
Informācijai jābūt saprotamai gan vidusskolēnam, gan jebkuras nozares augstskolas studentam, jo citādi enciklopēdijai īsti nav jēgas, tā nefunkcionē. Lai raksti būtu saistoši, tie papildināti ar norādēm uz literatūras sarakstu un hipersaitēm, kur var iegūt detalizētāku informāciju. Fotogrāfijas, kartes, grafikas, diagrammas, zīmējumi aizņems apmēram trešdaļu satura.
Arī ilustrāciju redaktore Asnāte Rībena ir gatava meklēt visu nepieciešamo grafisko informāciju. "Meklēšu, vai tas būs muzejs, arhīvs, vai tās būs kāds konkrēts fotogrāfs, kam es to jautāšu. Vai iestāde, es arī cenšos izskatīt visus iespējamos foto arhīvus kādi vien ir pieejami," viņa saka.
Sava specifika ir padomju laikam, jo ir sarežģītāk nokārtot autortiesības,
kas tajā laikā netika fiksētas, atzīst Rībena. Līdz ar to, ja parādās autori, kas ir sveši redaktorei un kurus arī neviens cits nespēj atpazīt, paliek jautājums, vai varēs fotogrāfiju izmantot. Autortiesības darbā ar ilustrācijām aizņem ļoti daudz laika.
Paredzēti arī video un audio ieraksti. Elektroniskā versija būs bagātāka, to regulāri atjauninās un papildinās. Tas gan būs atkarīgs no budžeta iespējām un zinātniekiem.
Galvenais redaktors Ščerbinskis uzsver, ka enciklopēdija ir medijs akadēmiskās vides saziņai ar sabiedrību. "Tas, ko zinātnieki, zinātāji un speciālisti uzraksta, tiek pārstrādāts, sagatavots plašai publikai un nonāk līdz visai Latvijai," viņš saka. "No vienas puses, sabiedrība varēs baudīt to, ko zinātnieki darījuši un ko viņi dara, jo ikdienā mēs to neredzam. Bet, no otras puses, arī zinātniekiem tā būs iespēja pievērsties lietām, kurām varbūt ikdienā nav bijusi vajadzība pievērsties, rakstīt par pasaules lietām."
Darbs pie Nacionālās enciklopēdijas sākās 2014. gadā. Līdz šim tās veidošanai no valsts budžeta atvēlēts vidēji 200 - 250 tūkstošu eiro gadā darbinieku algām, autoru honorāriem un citiem izdevumiem.
