Tiesībsargs: Cilvēki ar invaliditāti ir ar lielu nabadzības un sociālās atstumtības risku

Latvija ir ceļā, lai kļūtu par sociāli atbildīgu valsti, diskusijā vērtēja tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš uzskata, ka valsts nevar saukties par sociāli atbildīgu, ja Latvijā gadiem nav pārskatīts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tas ir 64 eiro mēnesī.

„Faktiski - kas nav nekādos ekonomiskos aprēķinos balstīts. Un, kā mēs labi zinām, tad šis pabalsts vai šī summa veido dažādus invaliditātes pabalstus un pensijas,” stāsta Jansons.

“Te nav runa tikai par personām ar invaliditāti, bet te ir runa arī par sabiedrību kopumā. Jo ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas faktiski ar šiem ienākumiem arī dzīvo.

Piemēram, pabalsta apmērs personām ar invaliditāti no 64 eiro līdz 138 eiro, manuprāt, tas ir diezgan tāds neadekvāts pabalsta apmērs. Ja mēs runājam arī par minimālo invaliditātes pensijas apmēru, atkal 64 līdz 170 eiro, atkarībā, protams, no invaliditātes grupas un laika, kad ir invaliditāte iegūta. Faktiski tas, ko es tagad saku, ir lielākoties arī saistīts ar tām iestādēm, sūdzībām, ko mēs ļoti daudz saņemam arī no cilvēkiem. Jāsaka tā, ka te valsts faktiski nav izdarījusi neko, lai uzlabotu šo te situāciju,” pauda tiesībsargs.

Tikmēr Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norāda, ka cenšas panākt uzlabojumus. Pēdējo desmit gadu laikā cilvēkiem ar invaliditāti ir ieviesti jauni pakalpojumi un pabalsti. Progress ir bijis, taču vienmēr varot teikt, ka tas nav pietiekams.

Katrs cilvēks raugās no personīgās situācijas un redz trūkumus, vērtē Alliks. „Ja tā ir persona, piemēram, ar iegūtu invaliditāti dzīves laikā un bez sociālās apdrošināšanas stāža, tad, protams, ka tajā brīdī, kad viņam tiek piešķirts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmērā, viņš varētu teikt, ka valsts nav ne sociāli atbildīga, nekā,” norādīja Alliks.

“Mēs no savas puses esam mēģinājuši situāciju labot, sniedzot priekšlikumus. Bet arvien ir bijušas dažādas citas vajadzības, un arī pēdējais patlaban, izstrādājot minimālā ienākuma līmeņa ieviešanas plānu, ir iekļauts punkts par sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas ir bāze arī visām pensijām, palielināšanu. Patlaban tas atrodas saskaņošanas sanāksmē un, protams, ka Finanšu ministrija tam nebūt neaplaudē,” teica Alliks.