Cinkmanis ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds un vēl desmit cilvēki apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.
Apsūdzētā advokāts Jānis Rozenbergs sacīja, ka viens no noraidījuma pieteikšanas iemesliem, kuru paredz likums, ir nepārprotams konflikts starp prokuroru un apsūdzēto. Šajā gadījumā tāds pastāvēja.
“Šajā gadījumā, manuprāt, nepārprotamais personiskais konflikts bija acīmredzams. Un pareizi tiesas zālē atzīmēja, ka kopš iztiesāšanas uzsākšanas tiesa ne ar ko citu nav nodarbojusies, kā risinājusi šo konfliktu,” sacīja Rozenbergs.
Advokāts arī pauda, ka Sprūds konstatējis, ka lietas materiālos atrodas virkne ziņu un dokumentu ar sensitīviem personu datiem, kuriem tur neesot jāatrodas. Par to Sprūds bija vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt disciplinārlietu un izvērtēt nepieciešamību sākt krimināllietu pret prokuroru.
“Disciplinārlieta tika uzsākta. Un, manuprāt, fakts pats par sevi, ka pēc apsūdzētā pieteikuma pret prokuroru sāk disciplinārlietu, ir pietiekami rets gadījums un, manuprāt, pietiekami nozīmīgs pamats, lai konstatētu personiskā konflikta pastāvēšanu,” sacīja Rozenbergs, paužot gandarījumu par tiesas lēmumu.
Rozenbergs sacīja, ka prokuratūras ziņā būs izlemt, vai Cinkmaņa vietā nozīmēt citu prokuroru vai apsūdzības uzturēšanu atstāt otras šīs lietas prokurores ziņā.
KONTEKSTS:
Uz apsūdzēto sola Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī sēdās bijušais maksātnespējas administrators Sprūds un vēl 10 personas, kuras tiek apsūdzētas izspiešanā un citos noziegumos. Tiesa lietu pēc būtības vēl nesāka skatīt, jo diviem apsūdzētajiem nebija iztulkoti dokumenti. Vienlaikus Sprūds iesniedza noraidījumu pret lietas prokuroru Cinkmani.
Prokuratūra vienā lietā apvienojusi iespējamās nelikumības gan "Trasta komercbankas" likvidācijā, gan uzņēmumu “Peltes īpašumi” un “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesos. Līdz ar to apsūdzēto sols ir garš – kopumā apsūdzības celtas 11 personām, tostarp bijušajam Nacionālās apvienības ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim.
Galvenā loma grupējumā bijusi Sprūdam. Prokuratūra uzskata, ka viņš kontrolējis "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesu, kaut gan patiesais administrators bija lietā par nolaidību apsūdzētais Ilmārs Krūms. Sprūds licis Krūmam parakstīt atlūgumu bez datuma, kā arī devis norādījumus, kuriem noguldītājiem naudu atmaksāt. Tas deva iespēju Sprūdam izspiest naudu no divām kompānijām, kas lietā atzītas par cietušajiem. Sprūds draudējis, ka nesadarbošanās gadījumā " Trasta komercbankā" atstāto naudu kompānijas neatgūs.
Sprūds apsūdzību noliedz.
