Cilvēkus ar invaliditāti apvienojošās biedrības “Apeirons” darbinieks Aigars Bolis ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem vajadzīgs jauns riteņkrēsls, un viņš ir iestājies rindā, lai to saņemtu. Riteņkrēslu viņš cenšas iegūt aptuveni četrus mēnešus un izmantoja valsts sniegto iespēju piemaksāt, lai pielāgotu riteņkrēslu sev.
„Es mazliet pamainīju komplektāciju, kas ir valsts iepirkumā,” stāstīja Bolis.
Piedāvājums no uzņēmuma, kas uzvarēja valsts iepirkumā, viņu nav apmierinājis.
Līdzmaksājums bija aptuveni 50 eiro. Un pirms Ziemassvētkiem pēc pāris mēnešu gaidīšanas jau varētu saņemt savu palīglīdzekli.
Savukārt Kaspars Kalvītis iestājās rindā uz citu palīglīdzekli un gaida aptuveni divus gadus. Viņam vajadzīgi stāvrati jeb vertikalizācijas riteņkrēsls.
„Tie stāvrati ir tādi kā komfortrati, nevis kā aktīvie tādi sportiskie, bet klasiskākie, ērtāki,” skaidroja Kaspars Kalvītis. Ar tiem var pārvietoties, piemēram, pa mājām. „Tur ir tādas stangas, kuras tu tā kā nospied. Mehānisms tevi pieceļ stāvus. Tev nofiksējas kājas. Piesprādzē zem krūtīm, lai nekrīt ārā no ratiem,” skaidroja Kalvītis. Ar šāda riteņkrēsla palīdzību varot paņemt vajadzīgo no augstāk esošiem plauktiem.
„Tīri arī fizioloģiski ir vajadzīga stāvēšana, vertikalizācija, tā kā cilvēki ratiņkrēslos sēž visu laiku, tad pamainīt, pirmkārt, spiedienu uz kauliem un visu asinsriti, lai savādāk iziet tās asinis. Tā ir ļoti nepieciešama un vajadzīga ierīce,” sacīja Kalvītis.
Riteņkrēslu viņš gaida aptuveni divus gadus. Pa šo laiku divas reizes piezvanījis uz tehnisko palīglīdzekļu centru „Vaivari”. Tomēr skaidru atbildi, kad to varētu sagaidīt, nesaņēma.
„Pēc kāda pusgada zvanīju. Un tad vēl pēc kāda laika. Un tad man tā atbilde visu laiku bija viena: „Rindā jūs esat, bet, nu, tagad tas valsts pasūtījums”. Un neviens nezina,” stāstīja Kalvītis.
“Tad es jautāju, kad tad būs – pēc gada, diviem, trim, četriem? Tur neko nevar zināt, kā te ir. Te informācijas mums nekādas nav. Kad jau būs, tad jau būs, ja būs…” piebilda Kaspars Kalvīts.
Kopumā rindā Tehnisko palīglīdzekļu centrā gaida aptuveni 3500 cilvēki, liecina Labklājības ministrijas dati. Ar reformu cer būtiski samazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tāpat paredzēts atteikties no publiskiem iepirkumiem, veidojot vienkāršāku – kuponu sistēmu.
Uzsākt īstenot izmaiņas Labklājības ministrija cerēja no nākamā gada. Savukārt ieviest reformu praksē – aiznākamajā.
Reformas modeli ministrija veidoja sadarbībā ar “Apeironu” un vēl citām organizācijām.
„Nu, drusku bažas mums ir,” atzina “Apeirona” vadītājs Ivars Balodis, piebilstot, ka satraukums par kavēšanos ar izmaiņām pastāv.
„Mēs ļoti ceram, ka nākamajā gadā to varētu ieviest. Un skaidrs, ka tas nebūs vienkāršs process. Skaidrs, ka cilvēkiem būs nepietiekami informācijas, skaidrs, ka cilvēki nesapratīs sākumā. Bet es domāju, ka tā ir tāda labāka, gaišāka, skaistāka nākotne, un galvenais, ka cilvēki tiešām izvēlēsies to, kas viņiem ir nepieciešams, nevis to, kas dabūjams uz vietas, un tev jāņem tikai tāpēc, ka tev tas ir jāpaņem,” norādīja Balodis.
„Mēs īstenībā vairāk nekā pirms mēneša iesniedzām likumprojektu [Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā], un mēs ministrijā cerējām, ka sēde vai darba grupa notiks, bet nekas nenotiek. Tā ka mēs gaidām,” skaidroja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.
Viņš pieļāva, ka kavēšanās saistīta ar objektīviem iemesliem.
Arī atbildīgās Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka komisijā strādā ar likumprojektiem, kas saistīti ar veselības aprūpi. Savukārt janvāra sākumā vaicāšot Labklājības ministrijai, cik tālu tā ir tikusi.
„Te jau ir jautājums par tehniskajiem palīglīdzekļiem, par vaučeriem, lai cilvēki paši varētu izvēlēties tehnisko palīglīdzekli un, ja valsts naudas, kas paredzēta kādam konkrētam tehniskajam palīglīdzeklim, pietrūkst, tad paši var piemaksāt un tā tālāk,” pauda Barča.
“Tā kā ir ļoti labas domas, bet, vai visu uzreiz to var pacelt, nu, tur deputāti šaubījās. Tā kā mēs sāksim jauno sesiju, sākot ar 8. janvāri, un tad sanāks šī darba grupa,” sacīja Barča.
Ja izvērtīsies plašākas debates par jauno ieceri, tad reformas īstenošana varētu aizkavēties, atzīst ministrijā. Bija paredzēts, ka ar administrēšanu saistītās izmaiņas ieviesīs jau no 1. janvāra. Tagad esot saprotams, ka tas nenotiks un var diskutēt par citu termiņu. Savukārt nākamā gada laikā varot daudz ko paspēt. Tādēļ ministrijā cer, ka kuponu sistēmas ieviešanu praksē izdosies ieviest jau no 2019. gada, kā bijis ieplānots.
