Suņu obligāto čipošanu bez kontroles neuztver nopietni

"Pie viena saimnieka dzīvos šitie divi. Par Romeo un Džuljetu  mēs viņus nosaucām, tāpēc ka nevar viens bez otra, viņš bez viņas neiet pastaigā - tikai kopā," Rēzeknes dzīvnieku patversmes darbiniece Jeļena izrāda patversmē mītošos suņus. Dažiem no tiem jau ir atrasts jauns saimnieks, tiem suns tiks atdots sapotēts un ar čipu.

Rēzeknes dzīvnieku patversmē nonāk suņi no Rēzeknes, Ludzas, Kārsavas un Aglonas apkārtnes. Ierodoties patversmē, tur atrodas 19 suņi. Gadās, ka suņi tiek atrasti ne vien klaiņojot, bet paņemti no bezatbildīgiem saimniekiem.

"Bija pieci gabali no vienas vietas, dzīvoja ļoti sliktā stāvoklī. Viņus nebaroja labi, nestaigāja vispār. Šausmas, kas bija, kad tur atbrauca”, stāsta patversmes darbiniece Jeļena.

Lai gan lielākoties patversmē mītošajiem suņiem ir kakla siksnas, tomēr suņi uz patversmi nogādāti bez čipa un reģistrācijas.

Lai arī kopš šī gada suņu čipošana ir obligāta, ''Rēzeknes namsaimnieka'' pārstāvis Kristaps Gailis, apskatot šā gada statistiku, secina, ka situācija ar čipošanu diemžēl nav mainījusi patversmes darbu.

“Sanāk 161 suns, un no šiem suņiem pieci vai seši bija ar čipu, un no šiem pieciem vai sešiem dzīvniekiem viens bija tāds, kurš bija piereģistrēts Lauku atbalsta dienestā, respektīvi, identificējams bija viņa saimnieks," stāsta Gailis.

Arī Jēkabpils dzīvnieku patversmē situācija ir līdzīga, sāsta patversmes veterinārārste Vineta Stašāne.

"Lielākais suņu skaits, kas ienāk, nav ar mikročipiem, šinī jomā kārtība vēl nav iestājusies. Apzinīgie saimnieki čipo, tur ir viss labi, bet neapzinīgie turpina nečipot savus dzīvniekus.

Procentuāli no simta divi procenti ir čipoti, ja mēneša laikā vienam sunim ir mikročips, tas ir sasniegums," norāda veterinārārste Stašāne no Jēkabpils.

Veterinārārste no Rēzeknes Rita Gabrusāne-Bogdanova atzīst, ja aizvadītā gada beigās un šī gada sākumā gan pilsētā, gan novadā suņu saimnieki aktīvi veda savus suņus čipot, tad šobrīd veterinārārstei darbs ir mazinājies.

"Pārsvarā pilsētnieki nāk uz klīniku un to dara, laucinieki pieklusuši. [Aktivitāte] maija beigās manāmi mazinājās, bet tajos pirmajos mēnešos - janvāris, februāris marts, aprīlis vēl aktīvi viss bija," stāsta veterinārārste Gabrusāne-Bogdanova.

Viņa novērojusi, ka kādi pieci procenti saimnieku atsakās no čipošanas, jo neredz tai jēgu.

Veterinārārste Stašāne norāda, ka, lai suņu saimnieki patiešām visi sāktu nopietnāk uztvert čipošanu kā obligātu prasību un suņi ar kakla siksnām patversmēs nenonāktu bez čipiem, ir kaut kas jāmaina kontroles sistēmā.

"Es domāju šādiem neapzinīgajiem saimniekiem vajag kontroles sistēmu, lai pašvaldības policija noiet pa ielu, lai saruna aiziet, ka bija pašvaldības policija un pārbaudīja suņu reģistrāciju, jo vetārsts un PVD nav kontroles sistēma. PVD reaģē uz sūdzību, ja ir nepiemēroti suņu dzīvošanas apstākļi”, atzīst veterinārārste Stašāne.

Šā gada janvāra beigās bija sačipoti un reģistrēti vairāk nekā 82 000 suņu, šobrīd jau vairāk nekā 102 000 suņu, tomēr tas nebūt nav viss Latvijā mītošo suņu skaits.

"Mēs īsti nezinām reālo ciparu, cik suņu valstī ir, mērķis būtu sačipot visus Latvijā mītošos suņus, tie ir vairāk nekā 102 tūkstoši," norāda Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Inga Kronenberga.

Zemkopības ministrijā kā kontroles mehānismu min pašvaldības, kas ir atbildīgas par to, vai saimnieki ir sačipojuši suņus vai ne.

“Uzraudzība par šo prasību ievērošanu ir viena no pašvaldības funkcijām, līdz ar to - cik aktīva būs konkrētā pašvaldība, tik aktīvi būs konkrētās pašvaldības iedzīvotāji," teica Kronenberga.

Tiek pieņemts, ka kopumā valstī varētu būt no 160 tūkstošiem līdz 260 tūkstošiem suņu. Piemēram, Latvijas mazākajā novadā - Baltinavā gada pirmajā mēnesī bija sačipoti un reģistrēti vien 29 suņi, šobrīd šis skaits pieaudzis līdz 48 suņiem.