Šteinbuka intervijā LTV “Rīta Panorāmai” pauda, ka Latvijas prezidentūras lielais sasniegums ir, piemēram, lēmums par Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda nodibināšanu.
Šteinbuka sacīja, ka viņa, strādājot desmit gadus EK, pārliecinājās, ka Eiropā lēmumus nepieņem ātri, un “Junkera plāns” ir viens no retajiem piemēriem Eiropas vēsturē, kad EK, Eiroparlaments un Eiropas Padome spēj par kaut ko vienoties pusgada laikā.
“Tas ir kaut kas prātam neaptverams,” uzsvēra Šteinbuka.
Šteinbuka arī atzina, ka izjūt lepnumu par Latviju, kad dzird komplimentus no kolēģiem, komisāriem, ir gandarījums, ka Latvija tikusi galā ar prezidentūru “ar lepni paceltu galvu”.
Latvijas prezidentūra ES Padomē ilga šī gada pirmo pusgadu, tā oficiāli noslēdzas otrdien. Par veiksmīgu to ir atzinusi arī Latvijas valdība, bet eksperti gan norāda, ka prezidentūra, lai arī veiksmīga, nekļūs par iemeslu tam, lai valsts starptautiskajā politikā kļūtu ietekmīgāka.
Jau vēstīts, ka EP ir atbalstījis Junkera vārdā dēvēto 315 miljardu eiro vērto "Junkera investīciju plānu", kas paredz izveidot Eiropas Startēģisko ieguldījumu fondu. Tajā pieci miljardi eiro kapitāla nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt 16 miljardi eiro būs garantiju fonds. Astoņus miljardus eiro garantiju fondam piešķirs no ES budžeta. Investīciju plāns Eiropai jeb tā dēvētais Junkera plāns iecerēts ar mērķi atdzīvināt kreditēšanu Eiropā.
