Piektdien Cēsu klīnikā ikviens atnākušais medicīnas māsu darbu varēja iepazīt vairākās stacijās, kur bija iespējams izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura līmeni asinīs, uzzināt ko vairāk par higiēnu, vingrojumiem un citām lietām, par ko medicīna māsas arī ikdienā konsultē pacientus. Medicīnas māsa Angelika Izmailoviča, piemēram, rāda, kā pareizi izņemt ērci.
Runājot par māsas profesiju, Angelika stāsta – pēc studiju beigšanas izlēma doties strādāt uz ārzemēm un pirms tam arī gadu mācījās zviedru valodu: “Mums solīja slimnīcas darbu, bet aizsūtīja uz pansionātu. Es sapratu, ka pansionāts īsti nav mana vieta. Kolēģi gan palika, izturēja pusgadu pansionātā, tagad strādā slimnīcā par māsu un šobrīd ir ļoti apmierināta par to. Alga tur sanāk četrreiz lielāka.”
Angelika arī stāsta, ka ārzemēs strādāt nav viegli, jo vietējie iedzīvotāji vairāk respektē savus tautiešus, ne iebraucējus. Toties medicīnas personāls gan atzinīgi vērtējot Latvijā gūtās zināšanas un ārzemju ārsti mūsu medicīnas māsas labprāt uzklausot.
“Gan klīnikā, gan visā Latvijā šobrīd šī problēma jau pacelta visos līmeņos, medijos un nozares līmenī, ka trūkst šo ārstniecības personu, trūkst gan ārstu, gan māsu. Šī problēma ir ļoti, ļoti akūta. Masas strādā vairāk, nekā ir normāls darbalaiks, strādā garas stundas līdz ar to. No tā izrietošās sekas - nogurst, redz maz savus tuviniekus, maz sev velta laiku,” stāsta Cēsu klīnikas galvenā medicīnas māsa Daiga Galeja-Gruntmane.
Vidējais medicīnas masu vecums arī Cēsu klīnikā ir 40-45 gadi. Klīnikā atzīst, ka strādāt ar pacientu ir ļoti atbildīgs un smags darbs, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc medicīnas masas izvēlas strādāt, piemēram, skaistumkopšanā, nevis ārstniecībā.
Šogad ir rasta iespēja Latvijā medicīnas personālam atalgojumu palielināt, un Cēsīs spriež, ka māsām darba algas pieaugums par 20% ir būtisks, tomēr tas nāk jau novēloti un neatrisina problēmas, kas pastāv nozarē. “Vienreizējs algas pielikums, domāju, neatrisinās darbinieku trūkumu,” saka Galeja-Gruntmane.
Medicīnas māsas saka - viņu darbs ir arī viņu dzīves aicinājums, un ikdienā viņas visaugstāk vērtē pacientu pateicību, iespēju viņiem palīdzēt, kā arī iespēju pilnveidot savas zināšanas.
