„Programma ir jāturpina, bet ir jāmāk no šīs programmas vēl vairāk naudu paņemt..Tad, kad Krievija ar Ukrainu ir gandrīz vai karastāvoklī, kad daudzi cilvēki domā, kur braukt un dzīvot, jo viņi nejūtas Ukrainā droši, turīgākie cilvēki varētu tikt aicināti dzīvot uz Latviju.. Tas būtu cilvēcīgi un izdevīgi,” pauda Šlesers.
Viņš nepiekrita, ka Latvija pārāk lēti tirgo uzturēšanās atļaujas, norādot, ka mēs nevaram tikt salīdzināti ar citām valstīm.
Pēc viņa domām, nelielas korekcijas programmā var veikt, bet kopumā tā ir veiksmīga un ir jāturpina.
„Tie, kas brauc un investē 150 tūkstošus, nav risks. Risks ir tas, kas notiek Ukrainā, kur divas brāļu tautas savā starpā cīnās. Jo vairāk šeit būs investīcijas, jo turīgāki būs vietējie iedzīvotāji, jo mazāk riska būs pretrunām. Kāpēc Ukrainā ir problēmas? Tāpēc, ka tur ir nabadzība un tad sākās juku laiki,” pamatoja Šlesers.
Politiķis arī aicināja būvēt jaunos mājokļu projektus ar maziem dzīvokļiem – tā esot niša, ko vajag attīstīt.
Jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka kopš 2010.gada kopumā nopelnīts viens miljards eiro, no tiem lielākā daļa jeb 749 miljoni eiro – pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
