Skolu karte: Skolēni arvien biežāk migrē uz labāko, nevis mājām tuvāko skolu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotā skolu interaktīvā karte uzrāda būtiskas atšķirības starp eksāmenu rezultātiem pilsētās un laukos, un skolēnu skaita proporcijās pret skolotājiem. Turklāt redzams, ka skolēni arvien biežāk izvēlas mērot arī garākus ceļa posmus, neizvēloties mājām tuvāko skolu. Rudenī ministrija aicinās pašvaldības kopīgi plānot tālākas reformas.

IZM otrdien, 11.jūlijā, iepazīstināja ar “Jāņa sētas” izstrādāto „Skolu karti”, kas turpmāk kalpos par pamatu plānotajām izglītības iestāžu tīkla optimizācijas reformām. Skolu reorganizācija aizvien ir viena no ministrijas prioritātēm, kas ir cieši saistīta ar izglītības nozares budžetu un arī pedagogu atalgojuma modeli.

Zināms, ka ministrijas politika ir vērsta uz to, lai likvidētu vai pārveidotu mazās skolas, kurās ir neliels skolēnu skaits, un tāpēc lielās ēkas uzturēt ir dārgi. Tomēr galavārds skolas likvidācijai vai reorganizācijai pieder pašvaldībām. Iepriekš reformas balstītas galvenokārt uz skolēnu skaitu izglītības iestādē, tad tagad vērā ņemšot virkni kritēriju, primāri izglītības kvalitātes rādītājus.

Karte uzrāda krasas atšķirības

Skolu karte atspoguļo uz reālas Latvijas valsts kartes pašlaik pastāvošās vairāk nekā 600 vispārizglītojošās skolas. Šāda karte ministrijas ieskatā bijusi nepieciešama, lai turpinātu skolu reorganizācijas reformas, skolas gan slēdzot, gan pārveidojot pēc izglītības pakāpēm.

„Skolu kartē” apkopota informācija par vairāk nekā 600 vispārizglītojošām skolām Latvijā, un tā vēlreiz apliecina tendences, par kurām iepriekš runāts starptautisku pētījumu kontekstā. Skolēnu skaits turpina sarukt, un daudzviet Latvijā uz vienu skolotāju vairs ir tikai pieci skolēni, kas ir divreiz mazāk nekā valstī noteiktā minimālā proporcija pedagogu atalgojuma modelī.

Pētnieki un ministrija secina – jo tukšāka skola, jo prasības arī ir mazākas pret izglītojamiem – skolā uzņem jebkuru bez konkursa un caur pirkstiem raugās uz skolēnu disciplīnu vai mācību sasniegumiem.

“Jo tukšāka skola, jo, teiksim tā, lielāka cīņa par skolēnu piesaisti. Un ļoti bieži mēs vērojam – tas atsaucas uz prasībām, kas tiek noteiktas skolēniem. Caur pirkstiem skatās uz disciplīnu un pārējām lietām,” norāda pētījuma grupas autors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Šogad kopumā 72 vidusskolās neviens skolēns nebija izvēlējies kārtot kādu no dabas zinātņu eksāmeniem, kas valstī ir prioritāri, bet tradicionāli tiek uzskatīti par grūtāk izpildāmiem.

“Piemēram, Rēzeknes apkārtnē ir virkne mazo skoliņu, Dricānos, pie Audriņiem, tad ir Nautrēnu vidusskola, Kārsava, Bērzpils. Vispār neviens nav kārtojis šos eksāmenus. Nu, Tilža parādās – tur ir 1,5%. Šī ir tāda liecība tam, ka mēs tukši nerunājam par saviem secinājumiem, izpētot šos datus,” saka Turlajs.

Tāpēc nākamgad plānots divus obligātos pamatskolas eksāmenus pārveidot par centralizētajiem.

Un, ja nebūs veiksmīgi izpildīti vismaz 5% uzdevumu, tad uzņemšana vidusskolā būs liegta, tā nesekmīgākos mudinot apgūt kādu amatu.

Dodas uz centra skolām

Arī pilsētās redzams, ka ir gan izcilākas, gan vājākas skolas. Un nebūt nav tā, ka skolēni aizvien izvēlētos mājām tuvāko izglītības iestādi. Piemēram, Jēkabpils Valsts ģimnāzijā mācās skolēni arī no Rubeņiem, Līvāniem, bet Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā mācās bērni arī no Pārdaugavas, Jūrmalas, Siguldas, Bauskas un Mārupes.

“Problēmas ir vienas un tās pašas. Depopulācija, skolēnu ir maz, skolu tīkls ir veidots patiesībā padomju laikā, kad ir bijis trīs reizes vairāk cilvēku šajā novadā. Dabīgi, ka skolas kļūst tukšas vai pustukšas un tur ir lielas problēmas. Bet problēmas ir arī Rīgā. Paņemot vienu vidusskolu kaut vai Bolderājā, kura tukšojas, jo to jau vecāki arī redz, ka līdz ar to ir problēmas noturēt kvalitāti.

Jo vairāk mēs redzam kvalitātes problēmas, jo vairāk vecāki sūta savus bērnus uz centra skolām, un šis process vienkārši paātrinās.

Vienmēr mums būs jāpieņem lēmumi starp kvalitāti un pieejamību. Tiklīdz mēs būsim gatavi nākt klajā ar kritērijiem, tad tos mēs publiskosim. Tas būs šovasar,” sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Izglītības ministrs Kārlis ŠadurskisVita Anstrate

    Pašlaik ministrija izmanto mērķdotācijas jeb finansējumu skolotāju algām kā instrumentu, kas ietekmē skolas budžeta apmēru atkarībā no tā, cik skolēnu mācās konkrētajā skolā. Iepriekš valsts mudinājusi reformēt lauku skolas un mazās skolas, kur sarūk ne vien skolēnu, bet arī iedzīvotāju skaits kopumā. Taču pašvaldības ne vienmēr bijušas gatavas izšķirties par šādiem nepopulāriem lēmumiem, tāpēc turpmāk reformas plānos, balstoties arī uz tādiem kritērijiem kā reģionā pieejamā sporta infrastruktūra, iedzīvotāju skaita prognozes, migrācija, bet eksāmenu rezultāti būšot būtiskākie.

    Karte politikas plānošanai


    Septembrī ministrija datus sola atjaunināt pēc skolēnu skaita uz jaunā mācību gada sākuma un jaunākajiem eksāmenu rezultātiem, pēc tam šos datus, tai skaitā par migrāciju, nododot pašvaldībām. Prognozes uz 2030.gadu arī rāda, ka skolēnu skaits saruks, tāpēc ministrija aicinās pašvaldības kopā plānot nākotnes skolu tīkla reformas.

    Autorizētiem lietotājiem – pašvaldībām un skolu vadībām – būs pieeja arī sadaļai “skolēni”. Tajā iespējams ieraudzīt katra konkrētā bērna izvēlēto skolu un no kurienes viņš katru dienu braukā. Izglītības ministrs cer, ka šo rīku aktīvi izmantos ne tikai vecāki, bet arī pašvaldības, lai beidzot ieraudzītu skolu tīkla kopainu Latvijā un atrastu labākos risinājumus – kur skolas atstāt, kur pārveidot, kur – sadarboties ar kaimiņu pašvaldībām.

    “Līdz ar to, lai pieņemtu lēmumu, šis rīks noteikti palīdzēs. Taču gala lēmumu pieņems katra novada deputāti, kuri šobrīd ir atjaunotie sastāvi. Es ceru, ka viņi skatīsies un iedziļināsies, un es ceru, ka arī galarezultātā tiks novērtēta arī mobilitāte, par ko arī turpinās pētījumu,” saka Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

    Reformas ne vienmēr nozīmēšot skolas durvju aizvēršanu, bet arī vidusskolu pārveidošanu par pamatskolām vai atsevišķu skolu apvienošanu, jo tiek uzskatīts, ka uz vidusskolām jaunieši var doties arī tālākā ceļā, tām nav jābūt gluži pie pašām mājām

    Arī vecāki šo karti varēs apskatīt un ņemt vērā, pirms izvēlēties vispiemērotāko skolu gan pēc kvalitatīvajiem rādītājiem, gan pēc attāluma no mājām.

    Ekonomģeogrāfs un viens no kartes autoriem Jānis Turlajs norāda, ka tie, kuri karti kārtīgi papētīs, atklās arī lielas kļūdas, piemēram, sporta infrastruktūras un skolu tīkla vienotā un jēgpilnā saskaņošanā. Tā kā šis būs interesants rīks arī žurnālistiem. Šobrīd tā atrodama ministrijas mājaslapā, bet ministrs cer, ka iespējami drīz visas pašvaldības saiti uz to ievietos arī savās mājaslapās, lai jebkurš interesents iespējami vieglāk kartei varētu piekļūt.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti