Neskaidrības ar darba burtnīcām ir viens no biežākajiem jautājumiem, uz ko jaunā mācību gada sākumā jāatbild Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Likums nosaka, ka mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas jānodrošina par valsts naudu. Taču ir gadījumi, kad skola paziņo - darba burtnīcas bērniem būs, bet rakstīt tajās nevarēs. „Darba burtnīca noteikti nav vienīgais mācību līdzeklis, ko mēs varam izmantot konkrēta mācību priekšmeta apguvē. Ja skola neredz citu iespēju, kā nodrošināt darba burtnīcu, kā tikai likt to pirkt vecākiem, tad acīmredzot tā nav jāizmanto šajā mācību priekšmetā un ir jāmeklē citas iespējas to apgūt,” saka dienesta vadītāja Inita Juhņēviča
Vēl viens biežs jautājums ir par dienasgrāmatām. Arī tās ir jānodrošina skolai, jo pielīdzināmas tādiem dokumentiem kā liecība un skolas žurnāls, skaidro ministrija. Tāpat ir daudz neskaidrību, kas ir individuālie mācību līdzekļi, ko bērns izmanto personīgi. Ir gadījumi, kad skola pieprasa konkrētu sporta apavu iegādi, piemēram, tikai ar baltām zolēm, ko nevarot uzskatīt par samērīgu prasību, norāda Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja. Līdzīgi ir ar skolas formām, kuru iegāde arī ir vecāku ziņā. „Gribu vērst skolu un direktoru uzmanību, ka nekādā gadījumā, arī tad, ja kādam no skolēniem nav šīs formas, nedrīkst liegt viņam piedalīties mācību procesā. Diemžēl arī ar šādiem gadījumiem mēs esam saskārušies,” atzīst Juhņēviča.
Ja vecākiem tiek pieprasīts iegādāties mācību līdzekļus, būtu jālūdz skaidrojums skolas vadībai. Ja risinājumu nepanāk, jāvēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Tas līdz šim saņēmis trīs sūdzības, tostarp par skolu Ikšķilē, uz kurieni jau šodien dosies pārbaudē.
Karsts telefons ir arī Tiesībsarga birojā, kur līdz šim saņemts jau vairāk kā 70 sūdzību un jautājumu. Biroja pārstāve Laila Grāvere atzīst - neskaidrību ir ļoti daudz. „Tādi gadījumi, kad skola tieši liek pirkt [mācību līdzekļus], ir iezīmējušies varbūt viens vai divi. Vairāk ir tādas neskaidrības, piemēram, ko darīt, ja pusklasei vecāki ir sagādājuši darba burtnīcas, otrai pusklasei nav. (..) Tiešām ir lielas neskaidrības, bet nevar teikt, ka tās ir visās skolās. Ir arī kas ziņo - paldies, viss ir kārtībā, bērniem burtnīcas ir sagādātas. Manuprāt, tas ir ļoti atkarīgs no konkrētās pašvaldības prioritātēm, vai viņi saskata, ka tas ir viņu pienākums un viņu bērni, kuros ir vērts ieguldīt līdzekļus,” uzsver Grāvere.
IZM mājaslapā publicētas atbildes uz biežākajiem jautājumiem par darba burtnīcām, dienasgrāmatām un citiem mācību līdzekļiem. Tomēr, kā secina Tiesībsarga biroja pārstāve, daļa skolu un pašvaldību ar tām nemaz nav iepazinušās, turpinot maldināt vecākus un izraisīt jukas.
