Satversmes tiesas (ST) skaidrojumā norādīts, ka amatpersonu atlīdzības likuma norma par tiesnešu algām tika apstrīdēta Tieslietu padomes pieteikumā, norādot, ka tā pārkāpj tiesnešu neatkarības principu, nesamērīgi ierobežojot tiesnešu neatkarības garantijas. Valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītājam atkarībā no darba rezultātiem esot paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, bet tiesnešiem tās nevarot noteikt.
Tieslietu padomes ieskatā šāda norma neatbilst diviem Satversmes pantiem:
- 83. pantam: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.”
- 107. pantam: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Nepietiekama finansiālā drošība
Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir tiesīgs veidot tiesnešu atlīdzības sistēmu, par atskaites punktu izvēloties izpildvaras amatpersonas atlīdzības apmēru. Tomēr šādā gadījumā
tiesneša atlīdzība nevar būt atkarīga no citam valsts varas atzaram raksturīgiem atlīdzības noteikšanas principiem.
Tas neatbilst tiesnešu neatkarības principam.
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka “ar tiesnešu finansiālo drošību jāsaprot valsts pienākums paredzēt tiesnešiem tādu atlīdzību, kas var viņiem nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni visā tiesneša karjeras garumā, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, kā arī vispārējos dzīves standartus. Tiesneša finansiālā drošība ietver ne vien viņa iztiku, bet, ņemot vērā tiesneša amata nozīmīgumu sabiedrībā, arī noteiktu dzīves kvalitāti.”
Taču tiesnešiem noteikta tāda darba samaksa, kuras faktiskā vērtība ir zemāka nekā amatpersonai, kuras mēnešalgai ir piesaistīta tiesnešu alga. Līdz ar to noteiktā tiesnešu darba samaksa nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību, secina ST.
“Nav ietverts regulējums attiecībā uz likumdevēja pienākumu regulāri pārskatīt tiesneša mēnešalgas apmēru, nav definēti kritēriji, kas jāievēro, lai nodrošinātu tiesneša finansiālo drošību,” saka Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova. Viņa arī norāda, ka ja tiesneša alga nav konkurētspējīga, tad viņam ir grūti nodrošināt ģimenei pienācīgus iztikas līdzekļus.
Līdzīgi spriež arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. “Šis spriedums ir principa spriedums,” norāda Ziemele.
Kā skaidro Ziemele, veidojot budžetu un regulējot atlīdzību amatpersonām, ir jāievēro valsts varas dalīšanas, līdzsvara un atsvara princips. “Valsts nevar attīstīties, un tiesiski nostiprināties kā tiesiska valsts. Ja klibojam tiesiskumā, tad arī ekonomika klibos. Šim spriedumam ir ļoti, ļoti globāla auta. Tā mēs varētu teikt,” norāda Ziemele.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) Satversmes tiesas spriedumam piekrīt. Tiesnešu algu problēmas risināšanai jau pirms diviem gadiem tika izveidota darba grupa, kas piedāvāja tiesnešu algas piesaistīt vidējai valstī. Finanšu ministrija to neatbalstīja.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars vērtē, ka Satversmes tiesas spriedums nav pārsteigums, jo tiesas algas nevar piesaistīt valsts pārvaldei, kas atšķirībā no tiesnešiem saņem būtiskas piemaksas mainīgajā algas daļā.
Mudina pārskatīt sistēmu
Satversmes tiesas ieskatā, tiesnešu algu vērtība var tikt saglabāta, tiesneša atlīdzības faktisko apmēru padarot atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem vai nosakot termiņu, pēc kura tiesnešu atlīdzības apmērs būtu pārskatāms, kā arī konkrētus kritērijus, pēc kuriem vērtējams tiesnešu atlīdzības faktiskais apmērs.
Turklāt pašlaik atlīdzības un darba samaksas pārskatīšana attiecas vienīgi uz valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem.
Tā kā pašreizējā sistēma nenodrošina tiesnešu darba samaksas atbilstību tiesnešu neatkarības principa izrietošajām prasībām, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 83. pantam, kā arī Satversmes 107. pantam un ir atzīstamas par spēkā neesošām.
Tā kā likumdevējam nepieciešams laiks, lai izstrādātu Satversmes 83.panta prasībām atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu,
apstrīdētās normas ir atzīstamas par spēkā neesošām no 2019.gada 1.janvāra.
Tieslietu padomes apstrīdētā norma ietver arī prokuroru algu aprēķināšanas sistēmu, taču šo lietas daļu Satversmes tiesa vērtēs citā lietā, kas ierosināta pēc ģenerālprokurora pieteikuma.
