Pirmā Salgales baznīca uzbūvēta jau 16. gadsimtā. Apmēram pēc gadsimta tā bijusi tik stipri nolietojusies, ka uzbūvēta jauna. Lielākoties tajā kalpojuši vācu mācītāji, un, iespējams, tas arī bijis iemesls kāpēc 2. pasaules karā dievnams ticis pamatīgi sabombardēts. Drupas ilgus gadus bija Salgales evanģēliski luteriskās draudzes īpašums.
"Cik es zinu, tad atjaunot vai ko tur gribēja. Te uzradās tāds Zīgerists, tad tas tur gribēja kaut ko darīt, bet nedarīja neko. Tā skaidri nezinu," teica Salgales iedzīvotājs Zigfrīds. Vēlāk Salgalē tika uzbūvēta jauna baznīca, bet vecās baznīcas drupas 2017. gadā draudze uzdāvināja pašvaldībai. Pieņemot dāvinājumu, doma esot bijusi caur pašvaldību iegūt kultūrkapitāla vai kāda Eiropas Savienības fonda finansiālu atbalstu, tomēr arī tas nav izdevies.
"Ta kā šis ir vietēja mēroga kultūras piemineklis, tas nav valsts mēroga, nekādi finanšu līdzekļi tam nav paredzēti. Eiropas naudas Ozolnieku novadam vispār lielāko daļu ir gājušas secen, tikai tādi nelieli projektiņi. Valsts vīri nebija ieplānojuši, ka mēs varētu arī kādas lielas lietas apgūt, un šajā sakarā ir tā, kā ir," atzina Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Tagad teritorija ap drupām ir iežogota, un plāksnīte pie žoga brīdina par bīstamību dzīvībai. Vairāki uzrunātie salgalieši teic, ka tā būtu laba vieta muzejam. "Man jau liekas, ka vajadzētu restaurēt tomēr, tur bija kungu muiža tuvumā. Varbūt varētu muzeju vai ko tādu," sprieda Salgales iedzīvotāja Gaļina. Vietējie gan apzinās, ka tās, visticamāk, ir un būs novadam nepaceļamas izmaksas.
Arī kultūras vēstures mantojuma sargātāji uzskata, ka ierobežojumi problēmu neatrisina, un nesaka kategorisku ''nē'' arī nojaukšanai. Tomēr, viņuprāt, tā ir vērtība, ko vēl iespējams saglabāt, neieguldot desmitiem miljonu eiro. "Ja ir saglabājušies tikai mūri, stingri jāizvērtē, ko var izdarīt. Varbūt, ka tos mūrus var konservēt un izmantot kā ainavas elementu. Nojaukt jau ir viegli, bet tad mums zūd tā daļa, ko mēs nekad nevarēsim atgūt," pauda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģiona galvenā valsts inspektore Elvīra Mantrova.
Pašlaik savu viedokli par drupu nākotni tiek acināti izteikt iedzīvotāji, bet lēmums tikšot pieņemts, rūpīgi apsverot cik daudz līdzekļu ieceru īstenošanai nepieciešams.
