''Šeit ir tie parakstiņi, vismaz trīs lapas…'' - Tūjas ciema bibliotekāre Zeltīte Millere rāda mapi, kurā krājas iedzīvotāju paraksti, tepat blakus arī urna ar aizpildītajām anketām. Bibliotekāre gan atzīst, ka viņa nevar nevienu ne aicināt, ne aģitēt, bet izteikt savu viedokli jau neesot aizliegts. ''Es kā privātcilvēks domāju, ka jāļauj attīstīties tām vietām, kas attīstās un ja viņām ir potenciāls attīstīties. Salacgrīvai, es domāju, ir liels potenciāls, un šeit ir ļoti atšķirīga specifika ar to, kas ir iekšzemē, un ar to, kas ir pie jūras.''
Pēc iepriekšējās reformas Salacgrīvas novads izveidojās kā Vidzemes piekrastes novads, apvienojot piejūras pilsētas un to lauku teritorijas – Ainažus un Salacgrīvu, kā arī Liepupes pagastu. Jaunās robežas šo teritoriju atkal iezīmē kopā ar Limbažiem, kā tas bija kādreiz rajonu laikos, un tos te atceras nelabprāt.
Bet kādu viedokli tad pauž paši novada iedzīvotāji? Atbild gan turpat Tūjā satiktie, gan arī Salacgrīvā un Ainažos.
'' - Kāpēc mums ir jādalās ar kaut kādu lielāku pilsētu, ja mēs paši esam izcīnījuši to, kas mums ir? Viss bija sakārtots, viss notiek, ieplānoti darbi, ieplānotas finanses, kāpēc mums tagad jābūt neziņā par nākotni?
- Vecos laikos jau bija pie Limbažiem, Salacgrīvai jau tad nekas netika…
- Man vienalga kas ir, tikai tautai bišku sliktāk, mainās adreses, viss kas mainās, tikai tā naudas tērēšana.
- Katrai pusei sava taisnība ir mazlietiņ, tur jau jāpierāda ar argumentiem, faktiem un skaitļiem, kas būs labāk.''
Salacgrīvas novadā vērtē, - ja jau ir jāveido lielāki novadi, tad kāpēc šī laulība nevarētu būt ar citiem Vidzemes piekrastes pagastiem un novadiem, veidojot, piemēram, Piejūras novadu, jo specifika un intereses jūrmalniekiem ir atšķirīgas, kā arī šos piekrastes novadus jau saista ''Via Baltica'' un nākotnē arī dzelzceļš ''Rail Baltica''. Salacgrīviešus no gaidāmās piespiedu laulības baida arī tas, ka Limbažu un Alojas novadi nebūt nav tik saimnieciski stipri, to novada domē ar skaitļiem apliecina arī ekonomiste Ināra Lazdiņa:
''Viens no tādiem rādītājiem ir attīstības līmeņa indekss, kas Salacgrīvai ilglaicīgā periodā ir augstāks par gan par Alojas novadu, gan Limbažu novadu - 2017. gadā Salacgrīvai ir 34. vieta, Limbažu novadam ir 42., bet Alojas novadam ir 78. Nākošā lieta – bezdarba līmeņa rādītājs: Salacgrīvas novadam tas ir 3,5 procenti, bet Limbažu novadam 4,6 un Alojas novadam tāds pats. Patiesībā mēs patstāvīgi saimniekojam diezgan labi, par to liecina arī mūsu budžeta izdevumu struktūra.''
Novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uz jautājumu, kāpēc deputāti izšķīrās par publisko apspriešanu, atbildē uzsver, ka iedzīvotāji jau būs tie, kam būs jādzīvo jaunajā novadā.
''Šobrīd faktiski ir tā, ja tu esi dzīvojis privātmājā, tad [ministrs Juris] Pūces kungs paredz, ka nākamības vārdā visiem trīs, kas jūs dzīvojat privātmājā, mēs jums iedosim dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, hruščovkā. Jautājums, vai tas ir slikti vai labi, ir jāsaka šo māju iedzīvotājiem, kurus grib salikt tai komunālajā dzīvoklī, un tāpēc mēs arī veicam šo aptauju,'' skaidro Straubergs.
Pie Salacgrīvas novada domes satiktais Kristaps Jankovičs, viens no Tūjas ciema aktīvajiem cilvēkiem, biedrības „Tūjaskrasts” valdes loceklis, atnesis iesniegt biedrības vēstuli, kurā arī pausts viedoklis par reformu, un šāda vēstule tiks nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
''Šeit ir apkopoti vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju, tūristu, vasaras viesu viedokļi, un mēs esam pret to, ka tiek mainītas labas iestrādes, ekonomiski stabils novads un ka novadam tiek pievienots [cits], iespējams, kurš ir finansiāli ne tik labā situācijā, kāds ir Salacgrīvas novads, un lūdzam arī VARAM uzklausīt mūsu viedokli un izvērtēt,'' saka Jankovičs.
Taču, redzot ministru attieksmi pret rūjieniešu savāktajiem teju 3000 protesta parakstiem, Salacgrīvā gan arī vērtē, ka cerība tikt uzklausītiem ir maza, taču klusēt šobrīd arī nevar.
