Neparasti agri šopavasar Pāvilostas osta pilna ar laivām, tiesa gan, lielos zvejas tralerus te nemana. Tie spiesti bāzēties Liepājā, jo smilšu sanesumi pie moliem neļauj to ienākšanu ostā. Kā stāsta ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, nepieciešamais dziļums būtu vismaz trīsarpus metri, bet tagad ir ne vairāk par diviem ar pusi.
Kuru katru brīdi darbu uzsāks arī zemes sūcējs, lai veiktu nepieciešamo padziļināšanu, taču vēji un vētras darot savu. Lai problēmu risinātu ilgtermiņā, uzsākts darbs pie abu turpat 300 metru garo molu pagarināšanas.
“Šobrīd ir grūti precīzi pateikt, par cik metriem, jo notiek tehniskā projekta izstrāde. Ir vairāki darba varianti, tiek veikta matemātiskā modelēšana, ģeoloģiskā izpēte. Beidzot kopš barona Lilienfelda laikiem mums ir reāli uztaisīt molus garākus un nodrošināt lielāku akvatorija dziļumu, nodrošinot zvejas apstākļus traleriem,” stāsta Griškēvičs.
Pāvilostas ostā katru gadu piestāj aptuveni trīs simti dažādu valstu jahtas. Tām paredzētas piestātnes abos Sakas upes krastos, darbojas arī jahtu servisa centrs. Lai attīstītu un modernizētu infrastruktūru, Pāvilosta ir viena no 15 Baltijas reģiona mazajām ostām, kur tiks izbūvētas jaunas piestātnes, uzstādīti interaktīvi informācijas stendi, uzlabota vides pieejamība, navigācijas drošība, būs arī sakārtota bīstamo atkritumu un notekūdeņu savākšanas sistēma.
“Līdz šim mums nebija iespējas no kuģiem civilizētā veidā notekūdeņus pieņemt. Ja kāds to gribēja izdarīt, nācās ar spainīti liet cisternā. Tagad būs kā labākajos ārzemju paraugos,” saka Griškēvičs.
Daļu no ostas modernizācijas projekta iecerēts pabeigt šovasar, un tas nodrošināšot daudz lielāku ērtību kā zvejas kuģiem, tā tūristiem, kas ceļo pa Baltijas jūru, un tos nevajadzēs sūtīt uz ostām Ventspilī vai Liepājā.
