Par grozījumiem Latvijas Radio pastāstīja likumprojekta iesniedzējs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"):
"Pirmais bloks: prasības kandidātam. Lai būtu maģistra grāds, valsts valodas un divu svešvalodu zināšanas, kā arī pieredze darbā par cilvēktiesībām.
Otrais bloks: par procedūru. Mēs gribam stiprināt Saeimas Cilvēktiesību komisijas lomu, ka tās deputāti uzklausīs un iztaujās tiesībsarga amata kandidātus. Gala lēmumu, protams, pieņems Saeima, bet vēlamies, lai komisijā mēs varētu komunicēt ar kandidātiem, nevis tikai aiziet uz Saeimas plenārsēdi un nobalsot.
Trešais bloks: gribam tiesībsargam atcelt administratīvo imunitāti. Ja tiesībsargs būs izdarījis kādu pārkāpumu, viņam par to būs jāatbild. Patlaban tiesībsargu nevar saukt pie administratīvās atbildības.
Ceturtais bloks: divi termiņi amatā pēc kārtas. Lai tas būtu noteikts skaidri un nepārprotami, nevis tā kā tagad, ka tiesībsargu var "atkārtoti iecelt". Cik tad īsti ir "atkārtoti"? Droši vien vairākas reizes. Ņemot vērā, ka šie likuma grozījumi nav vērsti pret iespējamo kandidātu, pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu, atsevišķi iesniegsim priekšlikumu, ka grozījumi par diviem termiņiem būs spēkā no nākamā gada, kad būs notikusi jaunā tiesībsarga apstiprināšana."
KONTEKSTS:
Tiesībsargs Juris Jansons sagatavotās likuma izmaiņas iepriekš nosaucis par muļķīgu ierosinājumu un tiesībsarga darba politizēšanu. Viņš minēja, ka, iespējams, politiķu nepatiku pret sevi izsaucis ar vairākām uzvarām Satversmes tiesā, kas nu Latvijas valstij uzlikušas par pienākumu pārvērtēt visu sociālā nodrošinājuma sistēmu.
