Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece izteikusi cerību, ka izmaiņas likumos liks pieaugušajiem pret bērnu veselību izturēties atbildīgāk. „Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē,” paudusi Mūrniece
Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi paplašina arī emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka tā ir arī bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties arī pret viņa tuvinieku.
Par smēķēšanu bērna klātbūtnē vecāku varēs sodīt ar brīdinājumu jeb aizrādījumu. Tomēr plānots, ka drīzumā politiķi apstiprinās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur sods būs jau precīzi noteikts. Tiesa, ja bērnam smēkēšanas dēļ būs radušās smagas problēmas, sodi varētu jau būt bargāki, nevis tikai aizrādījums vai brīdinājums, vai naudas sods.
Vēstīts, ka ar ideju ieviest grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā klajā nāca Latvijas Ārstu biedrība, kas pauda satraukumu par bērnu veselības problēmām, reizēm pat ļoti smagām, kuru cēlonis ir vecāku smēķēšana viņa klātbūtnē. Sākotnēji Ārstu biedrība vēlējās, lai vecākiem būtu kriminālatbildība par smēķēšanu bērnu klātbūtnē. Politiķi un bērnu tiesību aizstāvji atzīst, ka nebūs iespējams vienmēr izsekot tam, vai vecāki smēķē bērnu klātbūtnē, taču grozījumu mērķis ir arī atgādināt vecākiem nenodarīt pāri bērnu veselībai.
